Ūdens filtrs pašu spēkiem. Galvenais – ievērot tīrību! 0
Tīrs, pārtikā droši izmantojams dzeramais ūdens ir ikdienas nepieciešamība. Lietojam ūdeni no ūdensvada, urbumiem, akām, avotiem, pudelēs pildītu ūdeni. Tā attīrīšanai, arī filtrēšanai, liek lietā vairāk vai mazāk sarežģītas rūpnieciski izgatavotas iekārtas.
Vai tiešām jāfiltrē?
Teju ikvienā virtuvē var atrast caurspīdīgu plastmasas trauku, kurā atrodas filtrējošais elements. Tiesa, krūze vairāk domāta ūdensvada ūdens tālākai attīrīšanai, tāpat ar krūzi nepietiks lielākam ūdens daudzumam. Bet ko darīt, ja filtrēšana nepieciešama, bet nav iespējas to izdarīt ar rūpnieciskām iekārtām? Īpaši tad, ja ūdens tiek ņemts no akas un tajā var būt sīkas smilšu un māla daļiņas, tāpat, ja aka nav ierīkota pietiekami kvalitatīvi un netiek ievērotas sanitārās prasības, ūdenī var būt organiskas izcelsmes daļiņas. Šāds ūdens nav piemērots dzeršanai.
Lai neriskētu ar savu veselību, jāizprot, kā darbojas dažādi filtrējošie elementi. Vieni aiztur ūdenī esošos mehāniskos piemaisījumus, citi absorbē nevēlamus ķīmiskos savienojumus un smakas, vēl citi maina ūdens sastāvu, padara to mazāk cietu, attīra no dzelzs.
Dažādi materiāli
Ūdens filtrēšanai noder vairāki sadzīvē plaši izmantoti materiāli, piemēram, grilam domātās kokogles. Tās ne tikai labi deg, bet arī lieliski absorbē. Vēl ūdeni labi filtrē tīri oļi un smiltis. Taču, ja šie materiāli nav speciāli apstrādāti, vēlams tos pirms tam rūpīgi nomazgāt un dezinficēt, izkarsējot ugunī. Filtrēšanai var noderēt arī marle un no kokvilnas izgatavotā vate, linu šķiedra, neaustais polipropilēna šķiedru audums. Īsu brīdi derēs pat papīra salvetes.
Kaitīgās baktērijas ūdenī spēj nogalināt jebkurš sudraba priekšmets. Tos parasti liek trauka apakšā un ļauj sudrabam uz ūdeni iedarboties vairākas stundas. Protams, arī sudraba priekšmetiem jābūt tīriem.
Vienkāršākā filtra uzbūve
Ierīkojot filtru, parasti izvēlas pārtikai domātos plastmasas traukus, piemēram, vairākkārt lietojamās ūdens pudeles. Trauka tilpums atkarīgs no filtrējamā ūdens daudzuma. Pudelēm nogriež apakšu, kakliņa daļai priekšā novieto austu vai neaustu audumu, piemēram, marli, polipropilēna šķiedru audumu. Pēdējais ir izdevīgāks, jo dabīgie materiāli mitrumā ar laiku sāk bojāties, var rasties nepatīkamas smakas. Neausts sintētiskais materiāls, kas var noderēt ūdens filtrēšanai, ir, piemēram, dārzkopībā plaši izmantojamais agrotīkls. To saloka divkārt.
Virs auduma filtra novieto kokogļu slāni. Tas absorbēs hloru, pesticīdus, slāpekļa savienojumus un citus nevēlamus ķīmiskos savienojumus. Kokogles ir ļoti porainas, īpaši tās, kas izgatavotas rūpnieciski. Var izmantot arī veikalos nopērkamo, ūdens filtriem domāto ogli, aptiekās iegādājamo aktīvēto ogli, kas tikai jāsasmalcina. Jo biezāks ogles slāņa biezums, jo labāk.
Virs kokogļu slāņa uzber apmēram 15 cm biezu kvarca smilšu kārtu. Tās ūdeni attīra mehāniski. Jo smalkākas smiltis, jo labāk attīra ūdeni. Virspusē vēlams rupjāku akmentiņu slānis, kas apturēs lielākus ūdenī nokļuvušus priekšmetus un neļaus smiltīm izskaloties, filtrā lejot ūdeni.
No smagajiem metāliem var atbrīvoties ar dabiskā ceolīta starpniecību – šis minerāls spēj uzkrāt smago metālu savienojumus, nitrātus, naftas produktu daļiņas, kā arī mīkstina ūdeni. Piemēram, medicīniskie preparāti Smecta un Silicia gel, ko izmanto pret saindēšanos ar pārtiku un kad nepieciešams izvadīt no organisma kaitīgās vielas, ir silīcija dioksīds. Ceolīta sastāvā ir 67% silīcija dioksīda! Cena – aptuveni 7 eiro par kilogramu. Ceolītu var izmantot kokogļu vietā vai kombinācijā ar tām.
Šādu filtru var viegli izgatavot pat lauka apstākļos no tukšas plastmasas dzēriena pudeles. Smiltis var izkarsēt ugunskurā, bet kokogles radīsies degšanas procesā. Tās nebūs tik kvalitatīvas kā rūpnieciski ražotās, taču derēs. Savukārt agrotīkla gabaliņa vietā var ņemt tīru kabatlakatiņu. Pusei trauka jāpaliek tukšai, lai tajā varētu ieliet filtrējamo ūdeni. Ūdenim caur filtru jāsūcas lēnām.
Noteikti jāuzvāra!
Lai kādu filtru izmantotu, jāatceras – ņemot ūdeni no atklātām ūdenstilpēm, tas pirms lietošanas pārtikā noteikti jāuzvāra. Pašizgatavotais filtrs nespēs tikt galā ar lielu piesārņojumu un infekcijas avotiem. Tomēr ārkārtas situācijās tas var noderēt, lai iegūtu kaut cik pieņemamas kvalitātes dzeramo ūdeni.
Pašu gatavotais filtrs, tāpat kā rūpnieciskie ražotie, spēj attīrīt tikai noteiktu ūdens daudzumu. Pēc tam filtrējošie elementi jāmaina.
