Ūdens burciņas pie zilā ekrāna. Pēcpadomju pasaule atvadās no placebo meistara Alana Čumaka 0
10. oktobrī kļuva zināms, ka Maskavā 83 gadu vecumā miris savulaik slavenais krievu ekstrasenss un dziednieks Alans Čumaks.
Čumaks pēcpadomju telpā ieguva milzu popularitāti ar to, ka savos seansos “uzlādēja” ūdeni, kuram, pēc viņa apgalvotā, piemita dziedinošas īpašības. Lai noskatītos Čumaka tā dēvētos dziedniecības seansus pie televīzijas ekrāniem pulcējās veselas ģimenes, novietojot pie “zilā ekrāna” burciņas un bļodiņas ar ūdeni.
PSRS pēdējos pastāvēšanas gados un pēcpadomju telpā notika īsts netradicionālās medicīnas bums. Mēs “meditējām” klanot galvu, padevāmies hipnozei, ko raidīja pa televizoru, un dzērām tikai “uzlādētu ūdeni”. Sievietes vēl ziedās ar “uzlādētiem” krēmiem. Ekrānā katru nedēļu tautu “ārstēja” divi “galvenie valsts ekstrasensi” – Čumaks un Anatolijs Kašpirovskis.
Čumaka bērnība
Čumaks dzimis 1935.gadā Maskavā. Tādā neparastā vārdā – Alans – viņu nosauca, pateicoties tēvam tulkotājam.
Skolā Alans neparādīja nekādas ekstrasensorās spējas. Arī mācības viņam nepadevās spoži. Vēlāk vienā no savām intervijām tolaik jau “lielais mags un dziednieks” paziņoja, ka skolā nevēlējies pārslogot galvu ar nevajadzīgām zināšanām.
Kopš bērnības zēns aizrāvās ar astronomiju, daudz lasīja par kosmosu, Saules sistēmas planētām un citām galaktikām, bieži apmeklēja planetāriju.
Kādā intervijā Čumaks pastāstīja, ka pirmoreiz par savām spējām uzzinājis septiņu gadu vecumā. It kā brālis viņam lūdzis pastāstīt par Indiju. Alans pauda, ka nolasījis izsmeļošu “lekciju”, kaut gan patiesībā par šo valsti nekad nebija dzirdējis. Čumaks apgalvoja, ka visas zināšanas pie viņa atnākušas no ārpuses.
Padzen no velosporta
Pusaudža vecumā Alans sāk aizrauties ar velosportu, iegūst sporta meistara diplomu, zināmu laiku piedalās jauniešu izlasē. Pēc skolas beigšanas iesniedz dokumentus un iestājas fizkultūras institūtā.
Saņemot diplomu, kļūst par treneri. 60.gados dodas uz zinātnisko konferenci, kur saskaņā ar baumām, sāk stāstīt, kā “uzlādēts” ūdens var palīdzēt sportistiem sasniegt labākus rezultātus. Sākumā 29 gadus veco treneri padzen no konferences, bet pēc tam viņam vispār nākas atstāt velosporta nozari.
Sporta žurnālists
“Dziednieks” nekrīt izmisumā un iestājas Maskavas valsts universitātes žurnālistikas fakultātē. Pēc mācību beigšanas iekārtojas darbā par sporta komentētāju. Viss sokas gludi, kamēr Čumaks nesāk gatavot materiālu par ekstrasensiem-šarlatāniem 1970.gados.
Un tad viņam reiz atvērās “lielā patiesība”. Vēlāk intervijā Čumaks stāstīja, ka kāda nezināma balss viņam paziņoja: “Tev laiks mācīties”. Tā vietā, lai nobītos un dotos pie psihiatra, mūsu “ūdens uzlādētājs” it kā paņēmis papīru un pildspalvu. Tā pati “balss” Alanam lasījusi lekcijas par pasauli, Visumu un visu pārējo, kā patiesīgumu zinātnieki arī tagad var pārbaudīt ar lielām grūtībām. Bet arī tas nav viss.
Kad man atklājās spējas – tad man bija 42 gadi – es vienā brīnumainā brīdī ieguvu spējas redzēt cilvēku auras – tādu informāciju par sevi sniedza viņš pats.
Notīrīt karmu
Sešus gadus “izcilais mags” praktizēja savā dzīvoklī. Informācijas izplatīšanas personīgu kontaktu ceļā šoreiz nostrādāja vienkārši leģendāri – pēc pāris praktizēšanas mēnešiem par Čumaku zināja visa Maskava. Nedaudz vēlāk – arī tās apkaimē. Karmu tīra, ūdeni uzlādē, noskaņo veiksmei – ko tikai nedara.
Protams, šis stāsts nepaiet garām plašsaziņas līdzekļiem. Tā 1989.gadā “izcilais dziednieks” nonāk televīzijā un sāk savu uzvaras gājienu.
Par ko mēs varam būt pateicīgi Čumakam
Padomju un pēcpadomju telpā tajā laikā tik prasmīgi ar placebo efektu nestrādāja neviens. Cilvēki patiešām ticēja, ka Čumaka seansi var nostrādāt. Patiesībā no viņa darba bija tikai labums – nu, “uzlādējām” ūdentiņu no televizora, nu, izārstējām sevi no “melnā biolauka”, kuru paši sev arī izdomājām, – lieliski taču.
Problēma ir cita. Vairāki cilvēki centās caur televizoru izārstēt daudz nopietnākas problēmas ar veselību. Cilvēki piespiedās pie televizora, cerot izārstēt locītavu kaites. Bet tad, kad pēc vairākiem mēnešiem mediķi jau bez smaida pieņēma simto pacientu ar slimību, kuru varēja viegli izārstēt sākotnējā stadijā, slimnieki noplātīja rokas: nu, man jau laikam pavisam slikti, ja pat Čumaks neizārstēja.
Lūk, arī viss
1990.gadu vidū Čumaka raidījumus televīzijā beidzot pārtrauca. Tā iemesls bija 1993.gadā Krievijas Veselības ministrijas pieņemtais dokuments, kas ierobežoja netradicionālas ārstēšanas metodes. Bet Čumaks nebēdājās – pieņēma mājās, braukāja pa reģioniem.
2000.gadā Samaras apgabalā balotējās Valsts domes vēlēšanās. Taču acīmredzot viņa popularitāte bija spēcīgi kritusies – saņēma tikai 3% balsu.
2008.-2009.gadā Čumaks uzrakstīja trīs grāmatas par savu “dziedniecisko darbību”, karmu un dziedinošo spēku, kas it kā mājo mūsos. Tikai grāmatas īpaši netika pirktas, pie Čumaka mājas vairs neviens nepulcējās, bet žurnālisti zvanīja reti. Aizmirsa? Protams, aizmirsa. Vienkārši parādījās spilgtāki “magi” un “dziednieki”.
Avots: “life.ru”
