Ūdens kvalitāti pārbauda ostītāji 9
Kā pastāvīgai avota ūdens lietotājai no lielajām pudelēm pie katra veduma prātā nāk domas – ar ko un kā tās tiek mazgātas, kā pārbaudītas? Svarīgi jautājumi, jo pudeles taču tiek lietotas vairākkārt.
Drusku pat apsmējos, kad uzņēmuma “Venden” kvalitātes vadītāja Skaidrīte Bužinska man stāsta, ka par 18,9 litru pudeļu kvalitātes atbilstību gādā arī tā saucamie ostītāji.
Cilvēku dīvainībām nav robežu – iztukšotajās ūdens pudelēs viņi spēj sapildīt dievs zina ko. Sliktākie piemēri – degviela, eļļa, jo pēc šādiem produktiem tās vairs nav izmantojamas. Vēl palaikam gadoties arī piečurātas pudeles. “Mūsu tirdzniecības menedžeri un šoferīši visiem skaidro, ka pudelēs neko citu kā vien ūdeni nedrīkst liet, taču ir mūsu klientu vidū arī tik negodprātīgi cilvēki,” nosaka “Venden” kvalitātes vadītāja Skaidrīte Bužinska.
Kad apaļās ūdens bāciņas atgriezušās uzņēmuma ražotnēs, tās nonāk stingru kontrolētāju rokās. Vispirms viņi pārbauda, vai pudelēs nav palicis šķidrums vai kas cits, un pilnīgi tukšās nodod smaku un smaržu kontrolierim. “Tie ir speciāli atlasīti un iepriekš ar dažādiem testiem pārbaudīti cilvēki ar labi attīstītu ožu,” skaidro Bužinska. Ostītājs pārbauda katru pudeli, smakojošās un aizdomīgās tiek noliktas malā. Darbinieki šajā postenī mainoties katru stundu. Tas nav Latvijas izgudrojums – tieši tāpat plastmasas taru ar ožu pārbauda arī ārzemju uzņēmumos. “Nekas labāks par cilvēka degunu šai vajadzībai nav izdomāts,” smaidot piebilst “Venden” kvalitātes vadītāja.
Pēc ostīšanas seko taras hermētiskuma kontrole. Ūdens uzpildīšanas līnija aprīkota ar speciālu aparātu, kas spiedienā piepilda pudeli ar gaisu, tā pārbaudot, vai plastmasā nav mikroplaisu. Ja kāda parādās, tara automātiski tiek izmesta no līnijas un uz tālāko apstrādi ceļš slēgts, tā pasargājot ūdeni no nevēlamu vielu migrācijas.
Pudele nonāk līdz mazgāšanai – process aizņem apmēram 20 minūtes. Vispirms to nomazgā no ārpuses, pēc tam ar ļoti spēcīgu strūklu sit mazgāšanas līdzekli pudelē, kas apgriezta ar kaklu uz leju, un izskalo. Tad notiek taras dezinfekcija un atkal skalošana. Katra bāciņa, kas šo ciklu izgājusi, tiek piepildīta ar avota vai minerālūdeni.
Polikarbonāta pudeļu mūžs nolikts ne ilgāks par pieciem gadiem. “Ja ūdenim realizācijas laiks paredzēts mēnesis, tad, rēķinot, ka pudele apritē nonāk 12 reižu gadā, to neizmantojam ilgāk par noteikto termiņu,” stāsta S. Bužinska.
Lielo pudeļu ūdens lietotājiem svarīgi ievērot, ka saules staros, siltumā tās nedrīkst turēt – sasilis ūdens ātrāk zaudē savu kvalitāti, turklāt pastāv arī cilvēku veselībai kaitīgā bisfenola A pastiprinātas migrācijas risks. Šis process aktivizējoties jau 30 līdz 35 grādu siltumā, stāsta Bužinska. Klientiem, kuru ūdens aparāts ar bāciņu novietots saulainā vietā, piedāvājot tos nosegt ar speciālu maisiņu. Gan “Venden” līgumos, gan uz pudelēm norādīts, ka ieteicamā pudeļu glabāšanas temperatūra ir no +4 līdz +25 grādiem.
