PET – drošāka plastmasa 9
Līdz šim piedāvātās jaunās plastmasas, kurām, spriežot pēc ražotāju vārdiem, vajadzētu būt labākām un bez kaitīgām vielām, J. Simanovsku īsti nepārliecinot. “Pētījumi to neapstiprina, izrādās, ka tur ir vielas ar BA līdzīgām īpašībām un varbūt vēl kaitīgākām,” viņa norāda. Neesot nekāda iemesla izvēlēties citas plastmasas izstrādājumu, ja nav garantijas, ka tas ir labāks. Līdzīgi spriež arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātes asociētā profesore, iepakojumu pētniece Sandra Muižniece-Brasava: “Ir lielās pudeles, kurās nav polikarbonāta, taču tehnoloģija un materiāls vēl ir jauni un nav pietiekami labi izpētīti, tāpēc neteiktu, ka tās ir labākas par jau tirdzniecībā esošajām pudelēm.” Par daudz drošāku plastmasas iepakojumu ūdenim viņa uzskata polietilēntereftalāta pudeles ar saīsināto apzīmējumu PET. Taču ar piebildi, ka taupības dēļ nevajadzētu tās pildīt ar ūdeni vairāk par trīs līdz piecām reizēm, jo bieži lietotai pudelei rodas mikroplaisas, locījumi, kas var veicināt pārtikas produkta bojāšanos. Jāliek aiz auss, ka PET ir vienreizlietojamā ūdens tara, tāpēc bērza sulu, piena un citu produktu uzglabāšana tajā nav vēlama.
“Patiesībā jau ūdens no krāna, ja vien tas ir kvalitatīvs, būtu vislabākais,” ūdens pirkšanas paradumu plastmasas tarā no vides aizsardzības un taupīguma viedokļa novērtē J. Simanovska un turpina: “Pēc mums nepaliek plastmasas atkritumi, un tas ir 1000 reižu lētāks nekā pudelēs pildītais. Sakām, ka nevaram atļauties zaļas lietas, jo tās ir dārgas, bet šī zaļā izvēle ir vislētākā.”
Cilvēka ziņā paliek izvēle – iegādāties ūdeni veikalā plastmasas traukos, dzert to no krāna vai pasmelt strautā vai akā. Vēlams gan, lai ļaudis rīkotos gudri, domājot par savu un vides veselību.
