Slidenās nekaitīguma normas 9
“Jebkuras plastmasas materiālu iepakojumos notiek plastmasas migrācija. Tieši tādēļ ir izstrādātas īpašas prasības un noteikumi par atļaujamajām migrācijas robežām pārtikas apritē izmantojamām plastmasām, tai skaitā polikarbonāta plastmasas izstrādājumiem,” skaidro viena no Latvijas ūdens kompānijām “Venden”, kura minerālūdeni un avota ūdeni pilda 18,9 l lielajās PC pudelēs. Uzņēmuma kvalitātes vadītāja Skaidrīte Bužinska norāda, ka izgatavotāja sertifikāts apliecina izstrādājuma atbilstību Eiropas Savienības regulu prasībām un garantē, ka PC pudeles ir drošas ūdens pildīšanai un uzglabāšanai.
Arī Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), kas kontrolē materiālus un izstrādājumus, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku, apgalvo, ka ar BA viss ir kārtībā, kamēr to nesilda kā savulaik zīdaiņu pārtikas pudelītes. PVD speciālists Māris Eiklons stāsta, kā pirms pāris gadiem lielās “Venden” pudeles nosūtījuši uz testēšanas laboratoriju Vācijā, kas atzinusi, ka tās atbilst visām drošības prasībām un nekaitīguma normām dabiskā minerālūdens un avota ūdens pildīšanai.
Pētījumos noskaidrots, ka bisfenolu A polikarbonāta pudeļu ūdens satur 100 reizes mazāk par cilvēka veselībai bīstamo apjomu, skaidro S. Bužinska.
“Drošības līmenis var būt diskutabla lieta,” spriež docente L. Meija, par piemēru minot transtaukskābes, kas daudzās zemēs aizliegtas, taču vēl ir vesela rinda valstu, kurās tās joprojām plaši lieto. Valsts veselības politika var sadurties ar ekonomiskām interesēm un spēcīgu ražotāju ietekmi. Tā tas notiek Francijā, kura 2015. gadā pieņēma lēmumu par BA aizliegumu. No PC ražotāju pārstāvjiem jau izskan paziņojumi, ka, ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumu par BA produktu drošumu patērētājiem, Francijas ierobežojums attiecībā uz bisfenolu A jāuzskata par nesamērīgu un jāatsauc.
Bisfenols A uz katra soļa
L. Meija par nopietnāko brīdinājumu uzskata aizliegumu Eiropā un ASV BA izmantot bērniem paredzētu preču iepakojumā, kā arī ASV Pārtikas un zāļu administrācijas aicinājumu industrijai radīt jaunus materiālus, kas nesaturētu šo plastmasas veidu. “Viņi jau nu neriskētu ar šādiem paziņojumiem, ja tam nebūtu pamata,” piebilst docente.
“Ja ņemam vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes apgalvojumu par BA nelielo migrāciju, kas uz cilvēkiem nekādu iespaidu neatstāj, it kā nevajadzētu no tā baidīties. Taču viela ir sastopama tik daudzās lietās, kas mums apkārt un ar ko saskaramies, ka grūti pateikt, kurā brīdī tā nelielā piedeva vairs nemaz nav kaitīga,” secina vides un ķīmijas speciāliste Jana Simanovska. Ja sākot uzskaitīt, ar kādiem bisfenola A “nēsātājiem” katru dienu jāsaskaras, kaut vai dzerot ūdeni no PC pudelēm, lietojot pārtiku no skārda kārbām, veikalā saņemot kases čekus un mājās uzliekot kādu CD vai DVD disku – tās ir preces, kuru ražošanā izmanto BA, – jau sanāk krietna kaudzīte. Un kurš būs viedais speciālists, kas aprēķinās, cik no kaitīgās vielas pieļaujamās normas cilvēks jau iztērējis?
Simanovsku ģimene ikdienā galvenokārt cenšoties izvairīties no jebkāda veida pārtikas skārda kārbās – to iekšpusi ražotāji izklāj ar aizsargslānīti, kas satur BA. Taču ar dzeramo ūdeni viņi grēkojot – mājās nav pieejams kvalitatīvs krāna ūdens, jo Jūrmalas pašvaldība joprojām nav izbūvējusi ūdensvadu līdz viņu dzīvojamam rajonam, tāpēc nākas pirkt lielajās “Venden” pudelēs pildīto.
