“Gaismas pils” siltumu patērē mazāk nekā dzīvojamā māja. Kā tas izdodas? 17
“Stikla kalns” – Latvijas Nacionālā bibliotēka – neraugoties uz tās lielajiem apjomiem, stikla sienām, patērē divreiz, trīsreiz mazāk siltuma nekā lielākā daļa dzīvojamo ēku Rīgā (rēķinot uz kvadrātmetru) un mazāk pat nekā daudzas renovētās ēkas. Kā tas izdodas?
Kā ekonomē bibliotēkā
“Bibliotēka siltumu saņem centralizēti no “Rīgas siltuma”. Vasaras periodā tas tiek izmantots siltā ūdens sagatavošanai, ziemā apkurei un siltā ūdens sagatavošanai grīdu, radiatoru un gaisa mašīnu piesildīšanai. Tā kā ēkā ir dažādas lietošanas telpas, piemēram, grāmatu krātuve un konferenču zāle, tur ir lokālas klimata regulēšanas iekārtas. Jārēķinās, ka visā, kas skar grāmatu un datu krātuves, nevar ekonomēt. Tām ir precīzi noteikts temperatūras un mitruma režīms, kas jāsaglabā nemainīgs visu gadu,” norāda Didzis Paegle, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Īpašumu apsaimniekošanas un apgādes nodaļas vadītājs.
“Ēkas augsto energoefektivitātes rādītāju (gadā tērē 70 kWh/m2) palīdz sasniegt efektīgi inženiertehniski risinājumi, kā, piemēram, visu inženiertehnisko sistēmu un iekārtu vadībai un monitoringam uzstādīta ēkas vadības sistēma, kas ļauj ērti pārvaldīt visas iekārtas un iestatīt vēlamo darba režīmu. Bibliotēkas ēkas vadības sistēma tādā izpildījuma līmenī bija viens no pirmajiem risinājumiem Latvijā un joprojām ir viens no visapjomīgākajiem un sarežģītākajiem,” apliecina Paegle.
Daugavas ūdens dzesē datorus
Telpas, kurās atrodās datu bāzes, inženiertehniskās komunikācijas un serveru telpas (bibliotēkā ir lieli serveri, kur glabājās elektroniskās datu bāzes) nepieciešams dzesēt visu gadu. Dzesēšanai izmanto upes ūdeni, kas tiek ņemts no divām akām, kas atrodas pie Daugavas. Kad nav karstā perioda, ar to pilnīgi pietiek. Ja vēl nepieciešama papildu dzesēšana, tiek izmantots lielais čillers, adiobātiskais dzesētājs – kad gaiss iet cauri ūdens aizkaram, ūdens iztvaiko un gaisa temperatūru pazemina, un, par pāris grādiem uzsildīts, atgriežas Daugavā.
Tāpat grāmatu krātuvēs nepieciešams konstants mitruma līmenis. Ziemā, kad gaiss telpās kļūst sauss, gaisa mitrināšanai izmanto “HigroMatic” elektrodu gaisa mitrināšanas iekārtas. Gaisa mitrinātājs ir energopatērētājs, un no šiem tēriņiem nav iespējams izvairīties. Tomēr, saprātīgi saimniekojot, var arī ieekonomēt. Pazeminot gaisa temperatūru telpās, kur to var atļauties, piemēram, konferenču telpās, laikā, kad tur neuzturas cilvēki, tiek ekonomēts uz telpas apsildi un uz to, ka zemākā temperatūrā vajadzīgā gaisa mitruma sasniegšanai ir jātērē mazāk enerģijas.
Ventilē tikai pieelpotu gaisu
Arī ventilācijas sistēmas darbojas ekonomiski. Lokālajās zonās, kurās uzturas cilvēki, kas patērē skābekli un palielina gaisā ogļskābās gāzes saturu, ir uzstādīti oglekļa dioksīda sensori, kas reaģē uz CO2 līmeni telpā. Tie ieslēdz svaigā gaisa sagatavošanas iekārtas tikai tad, kad CO2 līmenis ir paaugstinājies virs normas.
Bibliotēkas apgaismošanai izmantotas energoefektīvās luminiscējošās spuldzes, kas tiek vadītas no BMS sistēmas. Ja ir vajadzīgs, to ieslēdz, ja nav vajadzīgs, izslēdz.
Energoekonomiski ir arī jaucējkrāni, kas atrodas sabiedriskajās tualetēs. Apmeklētājs ūdeni izmanto tikai tik daudz, cik tur rokas apakšā. To nodrošina fotoelektriskais sensors, kas iebūvēts krānā. Protams, šāds krāns ir dārgāks, toties ekonomiskāks ilgtermiņa ekspluatācijā, jo ir ļāvis ieekonomēt lielu daudzumu ūdens.
Mazgā un ietaupa 300 tūkstošus
Bibliotēka atrodas intensīva noslogojuma autotransporta maģistrāles malā. Visa smagā tehnika iet pa Mūkusalas ielu, tad pagriežas pa Valguma ielu uz Bolderāju. Arī pa dzelzceļu nemitīgi kursē dīzeļvilcieni. Piedevām – blakus atrodas ugunsdzēsēju depo, kas tiek kurināts ar oglēm, un ziemas periodā daļa izmešu, kas nāk no dūmeņa, paliek uz bibliotēkas. Uz slīpās virsmas sārņi nosēžas.
Lai neatveramos logus notīrītu no ārpuses, ir tikai divi varianti: ar pacelšanas mehānismu vai izmantojot alpīnistu pakalpojumus. Pacelšanas mehānismu izmantošana procesu sadārdzinātu vēl vairāk. Tika izsludināts konkurss uzņēmējiem, kas nodarbojās ar virsmas mazgāšanu un aizsarglīdzekļu uzklāšanu. Vinnēja “Alfa Vita Life Science” piedāvājums ar zemāko cenu – zem 100 tūkstošiem eiro.
“Pēc tehniskās dokumentācijas bija rekomendēts mazgāt ēku divas reizes gadā, ar šādām summām tas veidotu ļoti daudz. Tādēļ konkursā bija nosacījums, ka mazgāšanas līdzekļiem jābūt ilglaicīgai iedarbībai. Mērķis tika sasniegts, un mazgāšanu tagad var veikt vienu reizi divos gados, nevis divreiz gadā. Nu jau gads kopš mazgāšanas ir pagājis un redzams, ka kvalitāte ir atbilstoši gaidītajam. Viss ir, kā solīts. Mērķis – mazgāt vienreiz divos gados – principā ir sasniegts, un tas ir ļāvis ietaupīt ap 300 tūkstošus eiro,” smaida D. Paegle.
“Ja sākumā bija šaubas, vai mazajā Latvijā tik lielu bibliotēku varēs pilnvērtīgi apdzīvot, tagad ir redzams, ka šeit visu laiku kaut kas notiek. Ir vairākas pastāvīgās izstādes, notiek teātri, koncerti un konferences. Aktīvi tiek ekspluatēta Ziedoņa zāle. Gan Vācijas, gan Amerikas vēstniecības ir gandarītas, ka var savus pasākumus noturēt šeit. Vasarā ir mierīgāks periods, bet ziemā sabiedriskā dzīve sit augstu vilni,” atzīmē D. Paegle.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
* 2008. – 2013. gadā celtajā ēkā ietilpst publiskā daļa ar izstāžu zāli, koncertu un konferenču telpām, kā arī lasītavas ar 1000 darba vietām, grāmatu krātuves, kurās var uzglabāt ap 5 miljoniem iespiedvienību un biroja telpas 400 darbiniekiem.
* Kopplatība ir 42 733 metri, no tām apsildāma 41 887 m2.
* Ēkas energoefektivitātes rādītājs tērē 70 kWh/m2 gadā (nerenovētām dzīvojamām ēkām Rīgā 130 – 600 kWh/m2, renovētām 60 – 100 kWh).
* Bibliotēka ir saņēmusi “Villery&Boch” un “Gustavberg” atzinību konkursā “Energoefektīgākais projekts 2016”.
