Ūdeņraža ražošana būs pieejama ikvienam. Kāds ir beļģu zinātnieku izgudrojums? 42
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc pāris gadiem ūdeņradi varēs ražot teju ikviena mājsaimniecība, jo beļģu zinātnieki ir izstrādājuši inovatīvu tehnoloģiju, ar kuru var aprīkot saules paneļus.
Eiropas Savienības “REPowerEU” plāns paredz strauji samazināt atkarību no Krievijas fosilā kurināmā un paātrināt zaļo pārkārtošanos. Šajā sakarā ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam saražot 10 miljonus tonnu vietējā atjaunojamā ūdeņraža. Tikpat lielu zaļā ūdeņraža apjomu paredzēts vēl importēt. Šo ideju īstenošanai Beļģijas un Nīderlandes ostās šobrīd tiek attīstīti vērienīgi atjaunojamā un zema oglekļa satura ūdeņraža projekti. Piemēram, Antverpenes ostā jau ir uzbūvēta ūdeņraža elektrolīzes iekārta un pirmā multimodulārā ūdeņraža uzpildes stacija, savukārt Roterdamas ostā iecerēta vērienīga ūdeņraža ražotne. Tāpat pēdējos gados ūdeņraža pētniecībai un dažādiem tehnoloģiskiem jauninājumiem Eiropā ir veiktas nozīmīgas investīcijas dažādu projektu, tostarp arī “Horizon 2020” programmas, ietvaros.
Tāpat Lēvenas Universitātes pētnieki, īstenojot projektu “Solhyd”, ir izstrādājuši ūdeņraža paneļus, kas ar saules gaismas palīdzību pārvērš gaisā esošos ūdens tvaikus ūdeņraža gāzē. Viens šāds panelis dienā spēj saražot 250 litrus ūdeņraža, bet gada laikā vidēji sešus kilogramus šī vērtīgā un videi draudzīgā energoresursa. “Ūdeņraža paneļi ir moduļi, kas izmanto saules enerģiju, lai sadalītu ūdens molekulas un ražotu ūdeņraža gāzi. Tie līdzinās klasiskajiem saules paneļiem, bet elektriskā kabeļa vietā ir savienoti ar gāzes caurulēm.
Tiesa gan, sausākās vietās, kur nav pietiekami liels mitrums, to darbība nebūs pārāk efektīva,” skaidro Lēvenas Universitātes pētnieks, “Solhyd” projekta vadītājs Jans Ronge. Elektroenerģiju ražo augšējā slāņa panelis, zem tā ir cauruļu sistēma, kas ūdeņradi ražo no ūdens molekulām, kuras iegūtas no gaisa, izmantojot speciālu membrānu. “Solhyd” ūdeņraža paneļi ir saderīgi ar lielāko daļu moderno saules paneļu tehnoloģijām. Šo tehnoloģiju plānots komercializēt 2026. gadā. “Šādi paneļi ir modulāri un ideāli piemēroti ūdeņraža decentralizētai ražošanai.
Divdesmit paneļi var nodrošināt elektrību un siltumu labi izolētai mājai ar siltumsūkni visas ziemas garumā. Ar “Solhyd” paneļiem saražotais ūdeņradis var tikt izmantots arī citiem mērķiem, tostarp transporta dekarbonizācijai un mobilitātei,” skaidro Lēvenas Universitātes zinātnieks, norādot, ka ūdeņraža paneļu cena nebūs daudz lielāka, kā tā šobrīd ir saules paneļiem. Tiesa gan, tie būs daudz smagāki nekā saules paneļi, tāpēc, lai tos varētu droši izmantot, jumta konstrukcijām būs jābūt gana izturīgām. Īpaši efektīvi šādi ūdeņraža paneļi būs uz lielākām jumta platībām, piemēram, uz industriālām ēkām. “Uz jumta, kura platība ir 1000 kvadrātmetru, gadā varēs saražot 2–5 tonnas ūdeņraža.
Izmantojam nedārgus materiālus, lai ūdeņraža paneļi būtu pieņemami cenas ziņā arī mājsaimniecībām. Tad, kad tos ieviesīsim ražošanā, to izmaksas būs tādas pašas kā saules paneļiem šobrīd,” lēš Jans Ronge. No Lēvenas Universitātes laboratorijām, kurās jaunās tehnoloģijas prototips tapa vairāk nekā desmit gadus, projekts ir pārcēlies uz 350 kvadrātmetru lielu ražotni netālu no Beļģijas pilsētas Lēvenas, kur ar valdības finansējuma palīdzību izveidotas pirmās ražošanas līnijas. Sākonēji zinātnieku komanda maza mēroga pilotprojektiem ražos vien dažus desmitus ūdeņraža paneļu.
Taču līdz 2026. gadam ražošanu plānots būtiski palielināt, gadā sasniedzot jau 5000 paneļu. Šobrīd “Solhyd” projekta autori izvērš sarunas ar potenciālajiem ūdeņraža paneļu ražotājiem, lai pēc 2026. gada jau tie būtu plaši pieejami tirdzniecībā.
