Raitis Mazjānis: Ūdeņradis un rekuperācija 0
Ja jau visi uz diviem riteņiem, atļaušos piebildi. Ir velosipēdi, kas braucēja pūles lielākā vai mazākā mērā atbalsta ar akumulatoros uzkrāto enerģiju. Un, manuprāt, tie ir lieliski.
Ne jau katrs spēj pietiekami enerģiski mīties, pietiekami paātrināties, ja to prasa situācija, stāvākā kalnā uzbraukt. Ne jau katrs var atļauties darbā ierasties sasvīdis. Elektromotora palīdzība šos jautājumus atrisina. Piedevām papildu jauda ļauj lietot smagākas riepas. Jā, arī ziemas riepas šādiem velosipēdiem ir. Vienīgais trūkums – kā visi elektriskie braucamie arī šis ir dārgs. Un rosina uz domām par alternatīvu – lietotu auto…
Bet izmešu mazināšanas sakarā, pirmkārt, jārunā par sabiedrisko transportu, kas ir un paliks galvenā individuāla auto alternatīva. Eiropas plāni šajā jomā ir diži un tālejoši. 2050. gadā sabiedriskā transporta radītajam piesārņojumam jāsamazinās par 60 procentiem. Projekts tiek atbalstīts arī finansiāli. Un “Rīgas satiksme” šajā procesā aktīvi piedalās. Ļoti iespējams, ka mēs jau 2017. gadā būsim pirmie Eiropā, kuri brauks ar ūdeņraža darbinātiem trolejbusiem. Jeb autobusiem? Šie jēdzieni saplūst. Jau tagad Rīgā (simboliski – pie Gaismas pils) varat redzēt, kā notiek pāreja no kontakttīklu elektrības uz “trolejbusā” iebūvēta dīzeļģeneratora strāvu. Un otrādi. Jau labi. Bet – dīzelis vienalga atmosfēru bojā. Tas nevar rekuperēt enerģiju bremzēšanas laikā. (Arī “tīkla režīmā” rekuperācijas iespējas pašlaik ir ierobežotas, jo, vairākiem tuviem transporta līdzekļiem bremzējot vienlaikus, atdotā enerģija ir par lielu esošo tīklu iespējām, vadi varētu sakarst, stiepties, trūkt, tādēļ taupības process automātiski tiek slēgts.) Ūdeņraža mašīnas būs bezizmešu, tajās būs relatīvi nelieli akumulatoru bloki rekuperācijai. Iegūsim ne tikai ekoloģiski – maršrutu pārveidošanas, pagarināšanas, savienošanas iespējas kļūs fantastiskas.
Par elektriskajiem “vieglajiem” auto. “RS” ir jau triju gadu pieredze tādu lietošanā. Un jāsaka – pozitīva pieredze. Protams, maršruti precīzi jāplāno, lai kaut kur nepaliktu “ar tukšu vēderu”. Protams, jādomā par ātrākas uzlādes vietu skaita palielināšanu. Tas ir process, kurā nepieciešami valsts (galvenajās maģistrālēs ar Eiropas palīdzību) ieguldījumi.
Un nobeigumā – par optimistiskajām baumām, ka Latvijā tikšot ražoti elektromobiļi. Manuprāt, nez vai. Pat Andra Dambja milzu pieredze te nelīdzēs. Jauna auto modeļa legalizācija Eiropā ir tik sarežģīts process, konkurence šajā jomā tik liela, ka vajadzētu milzu piepūli, kas nez vai rentētos. Dambis ražos (jau ražo) atsevišķas elektromobiļu sastāvdaļas, paliks pie sporta. Parasta auto pārbūve uz elektrisku piedziņu gan ir reāla arī pie mums.
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
