Pēc ziņojumiem par ūdeļu inficēšanos ar “SARS-CoV-2” vīrusu Eiropas valstīs, tostarp, mums netālajā Polijā, ir nolemts stingrāk uzraudzīt ūdeļu novietnes un uzsākt nobeigušos ūdeļu regulāru laboratorisko izmeklēšanu institūtā “BIOR”.
Pēc ziņojumiem par ūdeļu inficēšanos ar “SARS-CoV-2” vīrusu Eiropas valstīs, tostarp, mums netālajā Polijā, ir nolemts stingrāk uzraudzīt ūdeļu novietnes un uzsākt nobeigušos ūdeļu regulāru laboratorisko izmeklēšanu institūtā “BIOR”.
Foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

“Vismaz vienu līķi nedēļā.” Kā Latvijā sargā ūdeles no inficēšanās ar Covid-19? 5

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
2025. gads sola “stabilu melno svītru” 5 zodiaka zīmēm
“Viņš ļoti labi apzinās, ka daudzi no viņa grib atbrīvoties.” Eksperts nosauc brīdi, no kura Putina dienas būs skaitītas
Lasīt citas ziņas

Valdība arī nolēmusi piešķirt 37,3 tūkstošus eiro, lai zinātniskais institūts “BIOR” varētu nodrošināt dzīvnieku novietnēs noņemto paraugu laboratorisko izmeklēšanu.

Vismaz vienu līķi nedēļā

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) jau šī gada janvārī uzsāka nobeigušos ūdeļu regulāru laboratorisko izmeklēšanu jeb monitoringu Latvijas ūdeļu novietnēs uz “SARS-CoV-2” vīrusa klātbūtni, kā arī noteica ūdeļu novietnēm ik nedēļu ziņot PVD par iepriekšējā nedēļā nobeigušos ūdeļu skaitu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Programmas ietvaros PVD lūdza kažokzvēru audzētājus reizi nedēļā PVD teritoriālajā struktūrvienībā nogādāt vismaz vienu ūdeles līķi tālākai nosūtīšanai uz institūtu “BIOR”, kur tiek veikta tā laboratoriskā izmeklēšana uz “SARS-CoV-2” klātbūtni, stāsta PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktores vietnieks Edvīns Oļševskis.

Tagad šie janvārī uzsāktie pasākumi ir apstiprināti un iekļauti valdības noteikumos nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”.

Kā zināms, saslimstība ar Covid-19 cilvēku vidū jo­projām ir augsta, tā palielinot iespējamo inficēšanās risku arī dzīvniekiem. Tas, ka vīruss tiek pārnēsāts starp ūdeli un cilvēku, atklāts pagājušā gada pavasarī Nīderlandē un vēlāk Dānijā.

Eiropas Slimību kontroles centrs vēsta, ka 2020. gadā saņemti ziņojumi par ūdeļu inficēšanos ar “SARS-CoV-2″vīrusu un konstatēts, ka infekciju iespējams pārnest no cilvēka uz ūdelēm un otrādi.

Turklāt tika ziņots arī par Covid-19 infekcijas gadījumiem, cilvēkam inficējoties ar “SARS-CoV-2” vīrusa mutācijas variantiem, kas saistīti ar ūdelēm.

Nosaka pienākumus

Pēc ziņojumiem par ūdeļu inficēšanos ar “SARS-CoV-2” vīrusu Eiropas valstīs, tostarp, mums netālajā Polijā, ir nolemts stingrāk uzraudzīt ūdeļu novietnes un uzsākt nobeigušos ūdeļu regulāru laboratorisko izmeklēšanu institūtā “BIOR”.
Foto: Timurs Subhankulovs

Lai nodrošinātu infekcijas atklāšanu agrīnā stadijā un novērstu tās tālāko izplatību, kā arī ievērotu Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas norādījumus un kontrolētu un mazinātu “SARS-CoV-2” vīrusa infekcijas izplatību Latvijā un nodrošinātu pēc iespējas efektīvākus pasākumus infekcijas ierobežošanai, tiek noteikti dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākumi – biodrošības pasākuma plāna izstrāde un tā izpilde, ziņošana PVD par dzīvnieku skaitu novietnē, nobeigušos dzīvnieku skaitu, kā arī situācijā, kad rodas aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar Covid-19 infekciju vai novietnē ir palielināta dzīvnieku mirstība.

Reklāma
Reklāma

Tāpat noteikts dzīvnieku īpašnieka vai turētāja pienākums līķa paraugu nogādāt uz PVD attiecīgo teritoriālo struktūrvienību, kā arī PVD attiecīgās teritoriālās struktūrvienības pienākums saņemtā līķa paraugu nosūtīt uz valsts zinātnisko institūtu “BIOR” laboratoriskai izmeklēšanai, skaidro PVD speciālisti.

Kāda būs rīcība, ja kādā no ūdeļu novietnēm tiks konstatēts Covid-19?

PVD sadarbībā ar Zemkopības ministriju ir izstrādājis vairākus scenārijus iespējamai rīcībai, ja kādā no ūdeļu fermām tiks konstatēta bīstamā slimība.

Šie scenāriji nozīmē slimības apkarošanas pasākumus, kas paredz tikai slimo ūdeļu nogalināšanu un iznīcināšanu vai arī visu slimības skartajā novietnē esošo ūdeļu likvidēšanu.

Lēmumu par scenāriju, kurš tiks piemērots konkrētajā situācijā, visticamāk, pieņems Krīzes vadības padome, pamatojoties uz PVD un SPKC veiktās epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātiem.

PVD sola nodrošināt slimības apkarošanas pasākumu uzraudzību slimības skartajā novietnē, ja tāda būs.

Brīdina par piesardzību

Tikmēr biedrības “Latvijas Zvēraudzētāju asociācija” valdes locekle San­dra Vilciņa aicina būt ļoti uzmanīgiem, jo riski ir lieli.

“Mēs negribam nonākt līdz situācijai, kad būtu jāiedarbina kāds no PVD scenārijiem,” sacīja S. Vilciņa.

Uzņēmumos ir izstrādātas vadlīnijas, kā strādāt šajos apstākļos, kā arī aizliegta jelkādu trešo personu klātbūtne saimniecībās, kas nav saistītas ar dzīvnieku audzēšanu.

Visi darbinieki saimniecībās tiek testēti, regulāri mērīta temperatūra un tiek ievēroti visstingrākie biodrošības pasākumi. Visās saimniecībās esot testēti arī notekūdeņi un līdz šim nav atklāta vīrusa klātbūtne.

Pavisam Latvijā ūdeles audzē deviņās saimniecībās, un dzīvnieku skaits pārsniedz 120 tūkstošus.

Dānijā nogalināja miljonus

Jāatgādina – Lietuvā Covid-19 pagājušā gada beigās tika konstatēts divās ūdeļu novietnēs. Par ūdeļu saslimšanu citās novietnēs informācija no Lietuvas nav saņemta.

Savukārt Dānijā pagājušā gada oktobrī valdība deva rīkojumu likvidēt 15–17 miljonus ūdeļu, baidoties, ka šīs valsts kažokzvēru audzētavās atklātā jaunā koronavīrusa mutācija varētu padarīt neefektīvas Covid-19 vakcīnas.

Tiesa, valdības lēmums izraisīja politisku krīzi, jo noskaidrojās, ka izkaušanai nav bijis likumīga pamata, un no amata nācās atkāpties Dānijas lauksaimniecības ministram.

Pērn novembrī arī Polijā apstiprināti pirmie ūdeļu inficēšanās gadījumi ar jauno koronavīrusu.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.