U-ū, vai tu mani dzirdi? Par sliktākas dzirdes iemeslu var kļūt arī dažādas slimības 1
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Spēju dzirdēt dažādas skaņas nodrošina trīs auss daļas – ārējā, kura sastāv no auss gliemežnīcas un auss ejas, vidusauss, kurā atrodas bungplēvīte un dzirdes kauliņi, kā arī iekšējā auss, kur izvietots dzirdes nervs. Lai saprastu dzirdēto, iesaistās smadzenes, apstrādājot un analizējot skaņas. Dažādu iemeslu, tajā skaitā akūtu un hronisku slimību, piemēram, cukura diabēta, dēļ dzirde vienā vai abās ausīs var pasliktināties ne tikai senioriem.
Slimības bojā dzirdes nervu
“Dzirdei ļoti svarīga ir iekšējā auss, kurā atrodas dzirdes nerva receptori. Šīm nervu šūnām nepieciešama laba asins apgāde. Jebkura saslimšana, kura to pasliktina, piemēram, ateroskleroze, arteriālā hipertensija, var nelabvēlīgi ietekmēt dzirdi.
Bijuši gadījumi, kad pēc hipertensīvās krīzes, kad ļoti ātri un krasi paaugstinās asinsspiediens, pacientiem aizkrīt ausis, parādās troksnis jeb džinkstoņa, pasliktinās dzirde.
Bieži vien nervu šūnas cieš no hroniskiem asinsrites traucējumiem un pakāpeniski iet bojā,” stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas otorinolaringoloģe Gunta Sumeraga, piebilstot, ka dzirdes traucējumi un tinnīts jeb troksnis – šalkoņa, svilpšana vai pīkstoņa, kurai nav ārēja skaņas avota, ir vienas problēmas divas puses.
Aterosklerozes un paaugstināta holesterīna līmeņa dēļ tiek aizsprostotas ne tikai sirds, nieru vai citu orgānu artērijas, bet arī sīkie, perifērie asinsvadiņi, kuri piegādā asinis iekšējai ausij. Asinsrites traucējumu dēļ biežāk tiek bojātas tās dzirdes nerva šūnas, kuras nodrošina augstas frekvences skaņu uztveri, un cilvēks sāk sliktāk sadzirdēt smalkās skaņas.
Pacienti bieži vien sūdzas, ka dzird, ka apkārtējie runā, bet nesaprot, ko viņi saka, it īpaši, ja runātāji ir sievietes vai bērni, kuriem balss spalgāka, līdz ar to vairāk skaņu augstajās frekvencēs.
Gados vecāki cilvēki nereti dusmojas uz saviem mazbērniem, ka viņi neskaidri runā, taču vainīga ir nevis bērnu dikcija, bet gan paša dzirdes traucējumi.
Sliktākas dzirdes iemesls arī gados jauniem cilvēkiem, kuri ikdienā strādā ar datoru, var būt problēmas mugurkaula kakla daļā jeb sprandā, jo šeit cauri skriemeļiem stiepjas vertebrālā artērija, kura apasiņo iekšējo ausi. Vai asinsrites problēmu izraisītie dzirdes traucējumi ir atgriezeniski? “Diemžēl ne. Ja nervu šūnas ir gājušas bojā, tās atjaunot vairs nav iespējams, taču var apturēt šī procesa progresēšanu, lai saglabātu dzirdi šībrīža līmenī,” atbild ārste.
Viltīgie vīrusi
Gripa un citas sezonālās augšējo elpceļu infekcijas dzirdei kļūst bīstamas tad, ja rodas komplikācijas. “Viena no gripas komplikācijām ir vidusauss iekaisums, kad vīrusu infekcijai pievienojas arī bakteriālā. Iesnu dēļ tiek nosprostots kanāls, kas savieno aizdeguni ar vidusauss dobumu, radot labvēlīgu vidi baktērijām, kas tur iekļuvušas. Auss sāp, var būt paaugstināta temperatūra, pasliktinās dzirde.
Ja iekaisumu savlaicīgi ārstē, tas neatstāj paliekošas sekas, bet neārstēts tas var veicināt dzirdes traucējumu attīstību.
Lai gripu pārslimotu viegli un bez komplikācijām, svarīgi palikt mājās un to izārstēt,” uzsver Gunta Sumeraga.
Visbīstamākie ir tie vīrusi, kuri var izraisīt neiroinfekcijas, piemēram, herpesvīrusi – gan tie, kuri izraisa vējbakas, gan tie, kuru dēļ uz lūpām veidojas aukstumpumpas. Herpesvīrusi atrodas nervu ganglijos latentā jeb snaudošā formā, bet, imunitātei kļūstot vājākai, tie var aktivizēties, izraisot iekaisumu.
Zināms, ka jaunais koronovīruss var radīt ožas un garšas zudumu, taču mēdz būt arī gadījumi, kad divas trīs nedēļas pēc pārslimotas Covid-19 infekcijas pacientam rodas dzirdes traucējumi.
Ja pēkšņi rodas sajūta, ka auss ir aizlikta, tajā parādās troksnis, kas nepāriet diennakts laikā, ne vēlāk par nedēļu pēc šo simptomu parādīšanās vajag doties pie ģimenes ārsta vai otorinolaringologa un uzsākt ārstēšanos, lai šos traucējumus novērstu, jo vilcināšanās tikai samazina iespējas atgūt normālu dzirdi.
Kā pārbauda dzirdi
Pamanot to, ka dzirde vairs nav tik laba kā senāk, vispirms der apmeklēt savu ģimenes ārstu, jo iemesls var būt sēra korķi, kuri nosprostojuši ārējās auss ejas. No tiem var viegli atbrīvoties, veicot auss skalošanu.
“Daudzi ģimenes ārsti veic arī pacienta ausu izmeklēšanu ar otoskopu un, pamanot kādas izmaiņas, piemēram, caurumiņus bungplēvītē, mērķtiecīgi nosūta pie otorinolaringologa,” saka Gunta Sumeraga.
Dzirdes pārbaudi ar audiogrammas izmeklējumu iespējams veikt jebkurā otorinolaringologa kabinetā. Tā laikā pacientam no austiņās dzirdamajām dažāda skaļuma skaņām jānosaka klusākā.
Lai noteiktu, vai dzirdes problēmas ir ārējā, vidusausī vai iekšējā ausī, skaņas jāklausās arī caur aizauss kaulu. Ja nepieciešams, ārsts ieteiks arī citus izmeklējumus, piemēram, timpanometriju, lai noteiktu bungu dobuma spiedienu un dzirdes kauliņu kustīgumu, refleksometriju, lai noteiktu bungplēvītes kustīgumu, spiediena mērīšanu, lai konstatētu, kāds tas ir bungdobumā.
Statistika liecina, ka pēc 60 gadu vecuma katram trešajam ir kaut kādas dzirdes izmaiņas, un visbiežāk dzirde pasliktinās simetriski – abās ausīs vienlaikus. Īpaši uzmanīgiem jābūt tad, ja dzirde pasliktinājusies tikai vienā ausī. Retos gadījumos tā iemesls var būt neirinoma – labdabīgs dzirdes nerva audzējs. Lai to atklātu, veic magnētiskās rezonanses izmeklējumu galvas smadzenēm ar kontrastvielu.
