TV24 Svarīgais 3 minūtēs: Latvijā “Namejs 2024”, vai airBaltic ietekmēs valsts budžetu un skaidrojam, par cik augušas mūsu algas 0
No 3.septembra līdz 8.oktobrim visā Latvijā notiks Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2024”.
Visaptverošas valsts aizsardzības mācībās “Namejs 2024” piedalīsies karavīri un zemessargi no visām Nacionālo bruņoto spēku vienībām, tostarp valsts aizsardzības dienesta karavīri, rezerves karavīri, un sabiedroto bruņoto spēku karavīri.
Lai pilnveidotu un stiprinātu spēju veikt uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā, mācībās “Namejs 2024” plānota sadarbība ar Civilās aizsardzības Operacionālās vadības centru, tostarp Valsts kanceleju un nozaru ministrijām, to padotības iestādēm, valsts drošības iestādēm, vairākām pašvaldībām un komersantiem, sniedzot valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo atbalstu, tādējādi stiprinot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.
Mācības tiek organizētas sadarbībā ar NATO daudznacionālās divīzijas “Ziemeļi” (Multinational Division North) štābu. Tajās būs iesaistīti sabiedroto karavīri no ASV, Igaunijas un Lietuvas, Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā esošās NATO daudznacionālās kaujas grupas, NATO daudznacionālās brigādes Latvijā štāba, NATO spēku integrācijas vienības Latvijā (Nato Force Integration Unit Latvia), Kanādas bruņoto spēku pavēlniecības Latvijā (Task Force Latvia). Mācību norisi atbalstīs Apvienotie reaģēšanas spēki (Joint Expeditionary Force), kā arī dažādu līmeņu NATO štābu pārstāvji.
Mācībās piedalīsies aptuveni 11 000 Latvijas un sabiedroto karavīri un zemessargi.
FM: “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025.gada budžetu
Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana neietekmē 2025.gada vispārējās valdības budžetu, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Ministrijā skaidro, ka “airBaltic” pamatkapitāla samazināšana ir saistīta ar kapitālsabiedrības akciju struktūras vienkāršošanu un atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai nav uzskatāma par darījumu starp valsti un kapitālsabiedrību, kā rezultātā pamatkapitāla samazināšana neietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu un parādu.
Jau ziņots, ka “airBaltic” akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro, otrdien preses konferencē sacīja “airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.
Viņš norādīja, lai “airBaltic” realizētu visus biznesa plānā izvirzītos uzdevumus un mērķus, IPO procesā kompānija vēlas sasniegt mērķa summu aptuveni 300 miljonu eiro apmērā, papildus nepiesaistot valsts atbalstu.
Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts “airBaltic” pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.
Arī aviokompānijas finanšu direktors Vitolds Jakovļevs skaidroja, ka pamatkapitāla samazināšana ir matemātisks process, kurā četru kategoriju akcijas ar atšķirīgām nominālvērtībām tiek pielīdzinātas zemākajai nominālvērtībai, proti, desmit centiem. Viņš uzsvēra, ka, izvēloties šādu risinājumu, akcionāriem procentuālā līdzdalība kompānijas kapitālā nemainīsies.
Informāciju par stratēģisko investoru pasākumā neatklāja, tomēr “airBaltic” izpilddirektors Martins Gauss norādīja, ka pēc investora paziņošanas sabiedrībai būs “pozitīvs pārsteigums”.
Pētījums: Pamata atalgojums gada laikā Latvijā pieaudzis par 8,2%
Latvijā vidējais pamata atalgojums mēnesī, tam pašam darbiniekam strādājot tajā pašā amatā, gada laikā pieaudzis par 8,2%, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” veiktais ikgadējais Vispārējais atalgojuma pētījums.
Pērn atalgojums Latvijā pieaudzis lēnāk nekā gadu iepriekš, kad kāpums bija par 11,5%.
Savukārt Igaunijā vidējā mēneša pamatalga pērn palielinājās par 7,3%, bet Lietuvā – par 8,8%.
Latvijas reģionos mēneša pamatalga un gada kopējā alga augusi straujāk nekā Rīgā – reģionos mēneša pamatalga pieauga par 9,1%, kamēr Rīgā kāpums bija par 8%, savukārt gada kopējā alga reģionos palielinājās par 11,7%, bet Rīgā – par 9,5%. Vienlaikus Rīgā maksā vidēji par 13,6% lielāku atalgojumu nekā reģionos.
Pētījumā aprēķinātas arī vidējās algu izmaiņas dažādās darbinieku grupās. Mēneša pamatalga visstraujāk augusi funkciju vadītājiem – par 9% un speciālistiem – par 9%, bet vislēnākais kāpums bijis vidēja līmeņa vadītājiem un ekspertiem – par 7%. Savukārt gada kopējā alga visstraujāk augusi jaunākajiem speciālistiem, strādniekiem – par 11% un speciālistiem – par 11%, bet vislēnāk vadītājiem, ekspertiem – par 9% un vecākajiem speciālistiem – par 9%.
“Figure Baltic Advisory” valdes locekle un vadošā konsultante Anta Praņēviča skaidro, ka, analizējot faktorus, kas ietekmējuši atalgojuma izmaiņas, secināts, ka lielu ietekmi šogad radīja iekšējā taisnīguma un vienlīdzības nodrošināšana organizācijās – 57% organizāciju norādījušas, ka tas ietekmēja atalgojumu lielā mērā, bet 19% pauduši, ka ietekme bija būtiska.
Tomēr nozīmīgāka ietekme joprojām ir individuālajiem darba rezultātiem – 48% organizāciju norādījušas, ka ietekmējis atalgojumu lielā mērā, bet 36%, ka nozīmīgi, kā arī amata nozīmīgumam organizācijās – 57% organizāciju norādījušas, ka tas lielā mērā ietekmējis atalgojumu, bet 25% atzinuši būtisku ietekmi.
Organizāciju izteiktajās prognozēs “Figure Baltic Advisory” sagaida, ka nākamajā gadā atalgojuma pieaugums Latvijā būs mērenāks – mēneša pamatalga varētu pieaugt par 5,3%, un arī gada kopējā alga varētu augt par 5,3%.
Lietuvā prognozēts straujāks pieaugums – mēneša pamatalgas pieaugums tiek lēsts par 6,3%, bet gada kopējās algas – par 6,9%. Savukārt Igaunijā mēneša pamatalga varētu pieaugt par 5,4%, bet gada kopējā alga – par 5,6%.
Analizējot plānotās darbinieku izmaiņas līdz 2024.gada beigām, secināts, ka 57% organizāciju Latvijā darbinieku skaits palielināsies, kamēr Lietuvā un arī Igaunijā 63%, savukārt 31% organizāciju Latvijā darbinieku skaits šā gada laikā nemainīsies (Lietuvā – 26%, Igaunijā – 25%), bet 12% – samazināsies (Lietuvā – 11%, Igaunijā – 12%).
Pētījumā noskaidroti arī populārākie papildu labumi, kurus organizācijas piedāvā darbiniekiem – izplatītākais no tiem ir izklaides pasākumi (sporta pasākumi darbiniekiem, Ziemassvētku balle un citi), ko piedāvā 96% no organizācijām, kas piedalījās pētījumā. Seko iespēja strādāt attālināti (95%). Pērn tas bija populārākais papildu labums, bet izklaides pasākumi bija otrajā vietā. Vienlīdz populārā šogad ir arī veselības apdrošināšana, ko piedāvā 95% organizāciju.
2024.gada Vispārējais atalgojuma pētījums atspoguļo atalgojuma tendences darba tirgū Latvijā. Pētījums iekļauj informāciju par atalgojuma noteikšanas praksi Latvijas organizācijās, kā arī datus par atalgojumu un tā komponentēm dažādos amatos, kas ļauj izvērtēt organizācijas atalgojuma konkurētspēju darba tirgū.
Pētījuma mērķis ir sniegt objektīvu informāciju par atalgojumu un tā apjomu dažādās pozīcijās. Šogad pētījumā piedalījās 414 Latvijas organizācijas no dažādām nozarēm, sniedzot datus par 96 240 amatu pozīcijām, 412 Lietuvas organizācijas (97 297 amata pozīcijas) un 482 Igaunijas organizācijas (91 173 amata pozīcijas). Pētījumā tiek analizētas arī atalgojuma izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem un raksturots, ko organizācijas var sagaidīt attiecībā uz darbinieku atalgojumu nākamajā periodā.
“Figure Baltic Advisory” ir darba tirgus izpētes un vadības konsultāciju uzņēmums Baltijā. Kopš 2007.gada uzņēmums veic atalgojuma pētījumus un ar to saistītos jautājumos konsultē klientus visā Baltijā. Agrāk “Figure Baltic Advisory” Igaunijā un Latvijā bija pazīstams kā “Fontes”, bet Lietuvā aptaujas tika veiktas ar nosaukumu “Baltic Salary Survey”.
