TV24 Svarīgais 3 minūtēs: Jaunumi Ukrainas karoga nēsātāja uzbrukuma lietā, ugunsgrēks Madonā laupa dzīvības, prezidents neapmierināts ar Briškenu 6
Par uzbrukumu Ukrainas karoga nēsātājam notiesātais Valērijs Lazarevs lūdzis par diviem mēnešiem atlikt sprieduma izpildi, noskaidroja aģentūra LETA.
Augstākā tiesa (AT) atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par uzbrukumu Ukrainas karoga nēsātājam, līdz ar ko spēkā stājās apgabaltiesas spriedums, ar kuru Lazarevam piespriests divu gadu cietumsods.
Lazarevs 1.augustā vērsās Rīgas pilsētas tiesā ar lūgumu par sprieduma izpildes atlikšanu uz diviem mēnešiem. Pašlaik plānots, ka viņa lūgums tiks izskatīts 20.septembrī.
Iepriekš pirmās instances tiesa Lazarevu atzina par vainīgu un sodīja ar nosacītu cietumsodu saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu. Apgabaltiesa, izskatot apelācijas sūdzību, atcēla Rīgas pilsētas tiesas spriedumu atcēla par nosacītas notiesāšanas piemērošanu, piemērojot viņam reālu cietumsodu. Spriedums tika pārsūdzēts AT, bet tiesa atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.
Daļa apsūdzētā un viņa aizstāves argumentu bija saistīti ar sodu ietekmējošo apstākļu atšķirīgu vērtējumu. Tie pēc būtības tika vērsti uz to, lai panāktu pārsūdzētā nolēmuma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku iemeslu dēļ. AT atbilstoši likumā noteiktajam pārbaudīja, vai tiesa ir pareizi piemērojusi materiālo tiesību normas un vai nav pieļāvusi tādus procesuālo tiesību normu pārkāpumus, kas atzīstami par būtiskiem un noveduši pie nelikumīga nolēmuma. Saskaņā ar likumā noteikto kasācijas instances tiesa faktiskos apstākļus lietā nenoskaidroja un pierādījumus lietā no jauna neizvērtēja.
Pārējie apsūdzētā un viņa aizstāves argumenti neradīja šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu. Piemēram, aizstāve argumentēja, ka tiesa ir pakļāvusies Valsts prezidenta spiedienam. AT konstatēja, ka sods ir noteikts atbilstoši Krimināllikumā norādītajam soda mērķim, ievērojot Krimināllikumā norādītos soda noteikšanas vispārīgos principus. Attiecīgi aizstāves arguments nekādas šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu neradīja.
Jau vēstīts, ka iepriekš pirmās instances tiesa vīrietim piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu ar divu gadu pārbaudes laiku. Tomēr piekautais jaunietis iesniedza apelācijas sūdzību, līdz ar to lieta bija jāskata apgabaltiesā.
Sākotnēji prokuratūra pērn vasarā Lazarevam par uzbrukumu jaunietim piemēroja 200 stundu sabiedrisko darbu. Šādu vienošanos bija iespējams panākt, jo apsūdzētais savu vainu atzina un samaksāja cietušā prasīto morālā kaitējuma kompensāciju – 6034 eiro.
Tomēr jaunieša advokāts pārsūdzēja prokurora lēmumu, Ģenerālprokuratūra atcēla prokurora pieņemto lēmumu par minēto sodu un kriminālprocess tika atjaunots.
Pirmās instances tiesā prokurore Herta Miķelsone apsūdzētajam bija lūgusi piespriest nosacītu cietumsodu uz diviem gadiem, kā arī probācijas uzraudzību.
2022.gada 20.maijā no Brīvības pieminekļa līdz Uzvaras parkam Pārdaugavā notika gājiens “Par atbrīvošanos no padomju mantojuma”. Pēc gājiena netālu no pasākuma vietas, Eduarda Smiļģa ielā, Lazarevs brauca ar automašīnu “BMW”. Viņš apturēja spēkratu un nodarīja miesas bojājumus 2003.gadā dzimušam jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs.
Lai gan pēc notikušā “BMW” aizbrauca no notikuma vietas, tika noskaidrots, ka uzbrucējs ir 1984.gadā dzimušais Lazarevs, kurš jau iepriekš bija nonācis policijas redzeslokā.
Automašīnu policija pēc tam atrada kādas privātmājas pagalmā, turklāt tai bija nomainītas valsts reģistrācijas numurzīmes, lai vainīgais slēptu savu atrašanās vietu. Pats uzbrucējs bija paslēpies savā dzīvesvietā bēniņos aiz skursteņa.
Blakus uzbrucējam uzbrukuma brīdī automašīnā atradās policijas darbiniece Anastasijai Cvirko. Viņai citā lietā uzrādīta apsūdzība par bezdarbību. Policiste ir atvaļināta no dienesta.
Rīgas pilsētas tiesa policistei piesprieda naudas sodu 9300 eiro apmērā, bet Cvirko spriedumu pārsūdzēja, un tagad lieta arī atrodas Kurzemes apgabaltiesā, kura plāno lietu skatīt 7.oktobrī plkst.13.30.
Prezidents: Satiksmes ministra komunikācija “airBaltic” jautājumā ir absolūti “izgāzusies”
Satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) komunikācija Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” jautājumā ir absolūti “izgāzusies”, trešdien preses konferencē pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
“Lietas, kuras bija jāskaidro piektdienas pēcpusdienā, tika skaidrotas vakar. Sabiedrībai ir pilnīgi pamatoti jautājumi, tā tomēr ir nodokļu maksātāju nauda, kas tur ir ieguldīta,” sacīja Rinkēvičs.
Prezidents norādīja, ka tā ir satiksmes ministra kā par nozari atbildīgā ministra atbildība par šiem lēmumiem ne tikai diskutēt valdībā un tos iesniegt, bet arī tos savlaicīgi, saprotami un pamatoti skaidrot.
Tāpat viņš uzsvēra, ka arī tālāki lēmumi un projekti, kas tiks iesniegti valdībā, būs satiksmes ministra atbildība.
Vienlaikus Rinkēvičs pauda, ka vēlētos, lai saruna par “airBaltic” būtu mazāk emocionāla, bet vairāk pragmatiska, ņemot vērā pozitīvo, ko dod nacionālā aviokompānija – savienojamību ar Eiropas pilsētām, tūrisma un biznesa attīstību.
“Bet tam visam tomēr ir cena, un es gribētu sagaidīt no atbildīgās ministrijas skaidru redzējumu par to, kā mēs tālāk attīstāmies, savlaicīgas atbildes uz pamatotiem jautājumiem,” pauda prezidents, vienlaikus atgādinot, ka “airBaltic” valsts kapitāldaļu turētājs ir Satiksmes ministrija.
Tāpat prezidents atklāja, ka viņš nākamnedēļ tiksies ar satiksmes ministru, lai pārrunātu šos jautājumus.
Prezidents pauda, ka ir lietas, par kurām ir jādiskutē, un ir lietas, kuras valdība pagaidām nevar atklāt, vienlaikus atgādinot, ka jautājumā par “airBaltic” pamatkapitāla samazināšanu neatgriezenisks lēmums nav pieņemts.
Savukārt Ministru prezidente atklāja, ka vērtēs Briškena darbu, vadoties arī no tā, kā viņam izdosies tikt galā ar komunikācijas izaicinājumu. “Protams, ka politiķa viens no uzdevumiem ir sabiedrībai saprotamā veidā izskaidrot lēmumus, lai arī cik sarežģīti lēmumi būtu, godīgi arī izstāstot, kas ir problēmas un izaicinājumi,” sacīja Siliņa.
Premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners, lūgts precizēt, vai Ministru prezidente grasās vērtēt ministra piemērotību amatam, norādīja, ka “satiksmes ministra spēja sabiedrībai skaidrot “airBaltic” un “Rail Baltica” jautājumus ir viens no faktoriem, kam Ministru prezidente īpaši pievērsīs uzmanību, vērtējot Briškena kā ministra darbu”.
Jau vēstīts, ka valdība piektdien, 30.augustā, slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” akciju sākotnējā publiskajā piedāvājumā (IPO) kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Briškens skaidroja, ka patlaban ar “airBaltic” stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Gatavojoties IPO, “airBaltic” pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru. Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Vienlaikus visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu.
“airBaltic” padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks otrdien preses konferencē sacīja, ka “airBaltic” IPO procesā vēlas piesaistīt aptuveni 300 miljonus eiro.
Tāpat Vasks atzīmēja, ka summa, par kādu tiks samazināts “airBaltic” pamatkapitāls, proti, 571,293 miljoni eiro, izskatās liela, bet kapitāla apmērs nemaina uzņēmuma vērtību.
Vasks papildināja, ka patieso uzņēmuma vērtību noteiks tirgus. “Pēc akciju klašu konsolidācijas, biržā akcijas varēs kotēt ar augstāku vērtību. Ja tas netiktu darīts, jauno akciju vērtība biržā varētu būt pāris centi jeb ļoti maza,” viņš sacīja.
Arī satiksmes ministrs Briškens atzīmēja, ka valsts iegūst gan no nomaksātajiem nodokļiem, gan no darbavietām, gan arī no nodrošinātās savienojamības. “Uzņēmumam, veiksmīgi emitējot akcijas IPO procesā, sagaidām, ka, valstij arī saglabājot mazākuma daļu, uzņēmums būs rentabls un valsts turpinās gūt netiešos ieguvumus un finansiālu ieguvumu, ja kompānija strādās ar peļņu,” norādīja ministrs.
Tāpat ministrs atzina, ka šajā jautājuma svarīga ir komunikācija, tādēļ turpmāk tam tiks pievērsta lielāka uzmanība.
“airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
