“Vai nu ar naudu, vai pierunāšanu.” Medicīnas iestāžu vadītāji ir kļuvuši par ārstu “medniekiem,” tā Lapiņa 43
“Tā ir mūsu ikdiena, tā ir mūsu sāpe – par to mēs runājam katru dienu! Pēdējā laikā, pēdējos gados veselības aprūpes uzņēmumu vadītāji ir kļuvuši par medniekiem,” tā šobrīd par mediķu trūkumu nozarē un ārstniecības iestādēs TV24 raidījumam “Uz līnijas” atzina SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.
“Kad es skatos Veselības ministrijas atskaites par to, cik mums ir ārstu pieejami, teiksim, uz 100 000 iedzīvotāju, tā līkne lielākajai daļai speciālistu neizskatās briesmīga – tā ir pietiekami smuka, liekas, ka pietiek! Bet tas ir tikai papīrs, tā ir tikai tāda statistika. Ja mēs paskatāmies, cik ir sagatavoti ārsti, piemēram, sagatavoti četri vai pieci jauni ārsti – jauni rezidenti, kas ir beiguši, piemēram, neiroloģiju, teiksim, puse no viņiem uzreiz aiziet dekrētā, vēl puse – aizbrauc! Principā tajā pusē parādās nulle. Un tā praktiski ir visās specialitātes,” komentēja Lapiņa.
Neesot šobrīd tādas mediķu specialitātes, kas šobrīd netrūktu, uzsvēra Lapiņa. “Šobrīd nav tā, ka kāds ārsts stāv rindā uz kādu darbu. Mēs visi skrienam, zvanam, traucējam – mēs šobrīd pieci darba devēji stāvam rindā uz vienu ārstu,” tai raidījumā sacīja Lapiņa.
Ar kādiem paņēmieniem šobrīd ir vispār iespējams piesaistīt speciālistus – vai ar pārvilināšanu no vienas poliklīnikas uz otru, kā tas reāli notiek dzīvē, – šādu jautājumu uzdeva “Uz līnijas” vadītājs.
Uz to Lapiņa atteica: “Lai jūs tā saprastu… Pirms trijiem, četriem gadiem varbūt tas bija naudas jautājums, tad šobrīd principā tas netiek izskatīts, jo tas atalgojuma līmenis ir sasniedzis griestus. Ja kāds uzņēmums ir spējīgs maksāt vairāk, nekā tas ārsts pat spēj nopelnīt – arī tādas situācijas mēdz būt, tad šobrīd man kā vadītājai ir tikai pārliecināšana, infrastruktūra, iekārtas, darba vieta, kolēģi… Tas ir tas, kas var uzrunāt! Jo mēs visi labi zinām LOR onkologu epopeju. Es tagad varu lepni pateikt, ka viņi strādā arī pie mums Veselības Centru apvienībā (VAC). Mēs uz viņiem nebijām pirmie rindā… Mēs bijām labākajā gadījumā ceturtie! Bet izdevās vienoties un viņus pierunāt tieši ar mūsu kolektīva šarmu.”
Lapiņa izteicās, ka ir laimīga, ka uzņēmumam izdevies tikt pie tādiem ārstiem kā LOR onkologi. “Tas ir vienkārši veiksmes stāsts,” viņa sacīja. Vai tas bija atalgojuma jautājums, kāpēc slimnīcas ārsti pārgāja strādāt uz VAC? “Nē, atalgojuma jautājums nebija pirmajā vietā, jo atalgojums praktiski visur ir vienāds,” rezumēja Lapiņa.
