“Politiskā šizofrēnija mums diemžēl pastāv!” Kampars par budžeta deficītu un Eiropas sodu: kā tas ietekmēs mūs – Latvijas iedzīvotājus? 0
Valsts budžeta deficīts. Ko tas nozīmē Latvijas iedzīvotājiem?
“Labi, ka mēs joprojām esam Eiropas Savienībā, tā dod daudz brīvības, bet ir arī noteikumi, kas ir stingri jāpilda – viens no tiem ir budžeta deficīta rāmji, ko nedrīkst pārkāpt. Tie ir 3% deficīts,” TV24 raidījumā “Preses Klubs” izsakās Artis Kampars, Latvijas ekonomikas ministrs (2009-2011).
Atsevišķos gadījumos to drīkst pārkāpt, kā tas bija kovida laikā. “Latvijas budžeta deficīts tobrīd bija, ja nemaldos, 7%,” viņš norāda.
Šobrīd Eiropas komisija ir teikusi tā, “mīļie draugi, atgriežamies normālajā režīmā. Šie 3% ir likums, ja to pārkāpjat, tad būs jāmaksā soda nauda!”
Šie noteikumi tur rāmjos dalībvalstis, lai kādā atsevišķā valstī nesākot augsta inflācija vai tā nekorektā veidā necenstos uz citu valstu rēķina stimulēt savu ekonomiku.
Tas ir Latvijas valsts iedzīvotāju interesēs, lai mēs neaudzētu lielāku savu ārējo parādu.
“Latvietim parāds nav brālis, mēs labi zinām, bet no otras puses tomēr prasām vairāk naudas. Tā politiskā šizofrēnija mums diemžēl pastāv!” bijušais ekonomikas ministrs atzīst.
Jau ziņots, ka nākamā gada valsts budžets tiks iesniegts Eiropas Komisijā (EK) ar 2,999% deficītu, otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Viņš skaidroja, ka, ņemot vērā nopietnos izaicinājumus drošības jomā, tika pieņemts lēmums veidot “ļoti nospriegotu” budžetu, un EK par to ir informēta.
“Tas ir valdības risks, novadīt valsts budžeta gadu tādā veidā, lai mēs iekļautos šajā situācijā [budžeta deficīts 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP)],” teica ministrs, akcentējot, ka valdības rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai situāciju pārvaldītu.
Vienlaikus Ašeradens arī atzīmēja, ka ir jācer uz to labāko, taču ir jābūt gataviem arī sliktākajam scenārijam, uzsverot, ka Latvija ir gatava abām situācijām. Līdz šim valdība ir strādājusi ļoti apdomīgi ar izmaksām, kuras varētu būt virs pieļaujamā deficīta līmeņa, minēja finanšu ministrs, paužot cerību, ka arī nākamgad varēs tā turpināt.
Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības mehānisms nosaka, ka plānotais vai reālais valdības deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no IKP.
Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir norādījusi, ka Latvijas valdība ir izstrādājusi ekonomiski pamatotu 2025.gada budžeta projektu, tomēr pastāv virkne risku, kas var apdraudēt fiskālos rādītājus vidējā termiņā, jo Latvija, tāpat kā vairākas citas ES dalībvalstis, šobrīd piedzīvo “post-krīzes sindromu”, un ekonomikas izaugsme ir daudz lēnāka, nekā gaidīts.
Šogad pavasarī stājās spēkā jaunais ES ekonomikas pārvaldības ietvars, kas veidots tā, lai pakāpeniski un ilgtspējīgi samazinātu pieaugušos ES valstu deficīta un parāda līmeņus. Tas vienlaicīgi ir orientēts arī uz ekonomikas izaugsmes veicināšanu, daļēji novirzot papildu budžeta ieņēmumus budžeta deficīta samazināšanai.
“Ņemot vērā lēnāku izaugsmi un arī to, ka Latvijas valsts parāds pēc dažiem gadiem tuvosies 50% robežai, ir svarīgi būt gataviem valsts finanšu pielāgojumiem, lai nepārsniegtu budžeta deficīta “sarkano līniju” – 3% no IKP,” uzsvēra FDP priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
Tāpat ziņots, ka Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) šodien no Ašeradena saņēma 2025.gada valsts budžeta projektu.
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi – 17,093 miljardu eiro apmērā.
