Ceipe: Ko darīt mikrorajona iedzīvotājam, kad blakus nokrīt lādiņš? Viņš neies lasīt 200 lappušu rīcības plānu 55
Visādus aizsardzības un mācību plānus jau mēs varam taisīt, bet tiem bija jābūt gataviem jau aizvakar ar konkrētām rīcībām – šobrīd tur viss ir kaut kādā nākotnes formā “taisīsim tur un domāsim, un sekosim”. Šādi reālo situāciju valstī ar iedzīvotāju informētību par rīcību krīzes gadījumos raksturo Normunds Ceipe, novadpētnieks, Rīgas apkaimes Trīsciems biedrības vadītājs.
“Es esmu redzējis, apkaimju biedrībām Rīgas dome prezentēja šo ieteicamās rīcības plānu ar 100 lappusēm. Es to nekritizēšu. Bet ir viena ļoti būtiska lieta – ko mikrorajona iedzīvotājam darīt tajā stundā, kad viņam blakus nokritīs lādiņš, ko viņam darīt? Viņš skries lasīt šo 200 lapu plānu?” šādu retorisku jautājumu Ceipe aktualizēja TV24 raidījumā “Preses klubs”.
Arī viņš uzskata, ka cilvēkam ir vajadzīga konkrēts rīcības modelis, kā rīkoties lokālā situācijā, nevis vispārīgi galvaspilsētā.
Rīgā ir 57 apkaimes, katra apkaime ir savādāka – privātās mājas, mikrorajoni, teritorijas pie ostas, kur nav, kur skriet un paslēpties. Katrā apkaimē vajadzīgs savs plāns. Kas trūkst šobrīd? Konkrēti apkaimju biedrības daļēji ir izslēgts no šī visa procesa, neapmierināts ir Ceipe!
Pamatideja būtu tāda, ka katrā apkaimē biedrības veido mazas civilās aizsardzības grupas. Tās ir mērķgrupas, kuras tiek apmācītas, lai varētu vadīt šo apkaimi krīzes stundās.
Apkaimju cilvēki ir tie, kas visu zina – viņi zina ģeogrāfiju, saka Ceipe, “viņi zina apkaimes resursus: kur ir traktori, kur būs ūdens; viņiem ir jābūt tiešai saziņai ar Rīgas centrālo vadību. Tātad, ja kaut kur nokrīt drons, uzreiz ir saziņa ar Rīgas domi, ko darīt, nevis iet pašiem atmīnēt kaut ko.”
Šobrīd bijušas kartes ar punktiem, kur pulcēties, lai gan tehniski tam nav nekādas loģikas – darīts ir darīšanas pēc, neko neprasot vietējiem iedzīvotajiem, dusmīgs ir Ceipe.
“Apkaimju iedzīvotāji arī pazīst vietējos iedzīvotājus, 5. kolonnu, kas šauj salūtus, kas arī nav mazsvarīgi. Šādas mazās grupas spētu mobilizēt apkārtni, dot rīkojumus par uzdevumiem, – nav jāapmāca visu Rīgu!” tāds ir Ceipes ieteikums.