TV žurnāliste Ieva Strazdiņa: “Varbūt man piemīt kaut kāda gaišredzība – vizualizēju šo domu un, re, tā arī notika!” 2
Aija Kaukule, “Nedēļa Kabatā”, AS “Latvijas Mediji”.
Vēl nesen televīzijas raidījumu vadītāja Ieva Strazdiņa emocionāli atvadījās no skatītājiem “RīgaTV 24” ēterā. Nu Ieva saka – laiks doties plašākos ūdeņos. Turpmāk viņas enerģija un zināšanas būs vērojamas sabiedriskajā televīzijā – no 16. septembra Ieva Strazdiņa vadīs LTV1 analītisko raidījumu “Pārtikas revidents”, kura idejas autors ir žurnālists un raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadītājs Guntis Bojārs. Raidījums ik trešdienu pētīs, kas īsti ir dažādu pārtikas produktu sastāvā, kur un kā tie radīti, revidējot dažu labu iesakņojušos mītu. Sarunā ar Ievu Strazdiņu – par drosmi uzsākt ko jaunu, par smadzeņu trenēšanu un ēšanas paradumiem.
Daudziem bija pārsteigums, ka pēkšņi pavēstīji par aiziešanu no “RīgaTV 24″…
Ar “RīgaTV 24” esmu bijusi no pašiem tās pirmsākumiem. Vēl no tā laika, kad televīzija bija Elijas, nevis Blaumaņa ielā – atceros, tādā mazmazītiņā studijā. Kopš tā laika esam kopā izauguši – gan priecājušies, gan kopā pamatīgu sāls pudu izēduši. Tomēr pēdējā gadā arvien biežāk sāku domāt – varbūt pienācis laiks darīt kaut ko citu. Šobrīd nav tā, ka ir palikušas sliktas attiecības, nē – viss ir ļoti feini. Tomēr 7 gadi vienā vietā laikam ir brīdis, kad cilvēkam ir jāsāk darīt kaut ko jaunu.
Pandēmijas laiks pasteidzināja lēmumu?
Biju plānojusi martā nedaudz apstāties, veltīt laiku sev – pameditēt un padomāt, ko darīt tālāk. Savā galvā tolaik biju nolikusi, ka pavasaris ir laiks, kad viss mainās, arī es varētu kaut ko mainīt. Un tad pēkšņi notika tas, kas notika – nevis tikai es, bet visa pasaule martā paņem pauzi un meditē. Smejos, varbūt man piemīt kaut kāda gaišredzība – vizualizēju šo domu un, re, tā arī notika. Negribu vispārināt, bet šis periods, ko mēs kolektīvi pārdzīvojām, dažiem lika krist izmisumā, bet tikpat daudzi, iespējams, lielākā daļa, to izmantoja, lai pamainītu savu dzīvi. Vismaz manā “burbulī” daudzi to izmantoja, lai pavirzītos tālāk dzīvē. Iespējams, bez šiem notikumiem mana vēlme darīt kaut ko jaunu būtu lēnītēm pārgājusi. Bet, tā kā liela daļa dzīves apstājās, bija jādomā, ko darīt tālāk. Gribējās mest lielākus izaicinājumus un doties vēl plašākos ūdeņos.
Tava atvadīšanās bija ļoti emocionāla.
Īstenībā nebiju gaidījusi, ka atvadas būs tik sirsnīgas un lielas. Tas, kas pēdējā radījumā notika gan ēterā, gan ārpus ētera, man bija milzīgs pārsteigums! Biju nolēmusi vienkārši pateikt paldies un uz redzēšanos, bet pēkšņi paskatos aiz kameras, un tur – pilns kolēģu, un viņiem rokās ir ziedi. Visi ir sanākuši un smaida – nezinu, kad vēl vispār viņus tik lielā pulkā būtu redzējusi. Tas bija “wow“! Ne iestudēts, ne inscenēts – patiess pārsteigums!
Ar kādu priekšnojautu dodies tālāk?
Kad pirmoreiz tikāmies ar raidījuma idejas autoru Gunti Bojāru, teikšu godīgi – man bija pamatīgs satraukums. Viņam bija ideja, viņš gribēja par to parunāt, bet tikšanās bija norunāta Latvijas Televīzijas ēkā – jau tas lika pamatīgi notrīcēt. Blaumaņa ielā “Rīga TV24” studija ir tāda maza, mājīga un omulīga, bet te – televīzijas milzu komplekss. Gunti Bojāru allaž biju vērojusi darbojamies ar lielu apbrīnu, un te – viņš mani uzrunā! Vēl lielāks bija uztraukums, kad pirmo reizi devos uz darbu. Sākotnēji likās – nu būs ziepes! Es, no maza medija nācis cilvēks, taču nevaru jebkādā veidā sevi salīdzināt ar tiem cilvēkiem, no kuriem daži televīzijā strādā jau 30 gadus. Pagāja mazliet mazāk par nedēļu, un es sapratu, ka ir labi.
Joprojām zinu, ka man vēl ir daudz jāmācās, ļoti daudz apgūstu no jauna, bet tieši tas bija nepieciešams – izcelt sevi no komforta.
Iemest sevi karstā ūdenī un mēģināt ķepuroties, lai tiktu visiem līdzi. Bet sajūta ir nenormāli forša. Šobrīd šķiet, ka tā ir bijis vienmēr, ka tās ir kā mājas, un visi cilvēki – savējie.
Nopietns, mazliet biedējošs nosaukums – “Pārtikas revidents”. Ko īsti revidēsit?
Tu taču pazīsti to situāciju, kad, ieejot veikalā, tev priekšā ir četrdesmit dažādi siera, piena, maizes veidi un tā tālāk. Vai nav tā, ka cilvēks vienkārši apjūk?
Parasti izvēlas sev zināmo.
Bet ko tad, ja zināmā vairs nav veikalā? Papildus tam sabiedrībā ir daudz dažādu mītu par pārtiku. Piemēram – nedzer to pienu, jo to taisa no pulvera. Vai – neēd tos tomātus, jo tie ir sapotēti. Radās doma, ka ir pienācis laiks būt par vidutāju starp sabiedrību un milzu piedāvājumu veikalos. Ieviest skaidrību par to, kas tad ir tas, kas ir mūsu priekšā, tas, ko liekam savā ledusskapī un uz pusdienu galda. Ik nedēļu pievērsīsimies kādam pārtikas produktam, kas ir sabiedrībā populārs, kas varētu interesēt daudzus. Pētām gan produktu sastāvu, gan izcelsmi, gan tā ceļu no radīšanas līdz veikala plauktam. Piemēram, pienam esam klāt jau tā izslaukšanas brīdī līdz brīdim, kad to iepakotu izvēlas pircējs. Skatīsimies, kādas izvēles izdara latviešu tauta, un skaidrosim, kādas tās patiesībā ir. Secinājumus, protams, varēs katrs izdarīt pats.
Pati iepērkoties mēdz lasīt produkta sastāvu?
Esmu ievērojusi, ka algas dienā lielākā daļa manu draugu un draudzeņu dodas uz kurpju, drēbju un kosmētikas veikaliem, un liela daļa viņu naudas tur arī paliek. Savukārt lielākā daļa manas naudiņas paliek pārtikas veikalā vai tirgū. Man viss šķiet interesants, visu gribas papētīt un galu galā – pagaršot. Protams, pētu to, kas rakstīts uz iepakojumiem. Tomēr arī es pati lielākoties nesaprotu, vai tas, ko tur lasu, ir normāli, slikti vai ļoti labi. Tad nu raidījumā arī centīsimies saprast tos pašus daudzos un dažādos vielu apzīmējumus un to, kas tad ir norma dažādu vielu klātbūtnei kādā produktā, un kas vairs nav nemaz tik labi.
Nereti veģetārais, vegānais ir sinonīms veselīgajam. Un šajā segmentā izvēle turklāt kļūst arvien plašāka un mulsinošāka.
Man kā veģetārietei ar stāžu arī šķita – ja ēdīšu to pašu sojas desu vai sojas gaļu, tad nu gan nedarīšu nevienam pāri – ne citiem, ne sev. Bet izrādās, pārāk priecīgs mans kuņģītis no šiem sojas gaļas aizstājējiem nav. Kā vienu no tematiem tieši tāpēc plānojam šo produktu pētīšanu. Tas pats ir ar augu izcelsmes pienu.
No vienas puses, šķiet, forši – tu dzer, piemēram, mandeļu vai auzu pienu, bet tad, kārtīgāk palasot to sastāvu, pamani, ka lielākoties tajos ir dažādi pulverīši, aromatizētāji, daudz cukura, bet no tām pašām mandelēm palicis pavisam maz.
Tāpēc ir ļoti svarīgi runāt par to, no kurienes ir pārtika, kā tā top un kas ir cilvēki, kas to ražo. Mēs pievērsīsimies ne tikai lielajiem ražotājiem, bet arī mazajiem, kuri itin veiksmīgi nodarbojas ar dažādu produktu ražošanu.
Pirmais raidījums būšot par sēnēm. Sēņošana un sēņu gatavošana latviešiem ir teju rituāla, mitoloģiska nodarbe. Pašai arī tuva tēma?
Ar šo ir diezgan interesanti. Arī mana ģimene katru rudeni ir gājusi sēnēs. Var pat teikt, ka esmu attīstījusi ērgļa aci sēņu atrašanā.
Jāatzīst, ka nekad mūžā nebiju apēdusi tik daudz sēņu kā pēdējās divās nedēļās, filmējot raidījumu.
Skatītājam būs interesanti uzzināt, no kurienes vispār nāk sēnes, kas ir veikalos vai tirgū. Analizēsim arī sēņu ķīmisko sastāvu – gan meža, gan veikalos nopērkamām sēnītēm. Pievērsīsimies arī netradicionālākiem sēņu audzēšanas veidiem, kas pastāv arī Latvijā. Tāpat runāsim par produktiem, kuru sastāvā ir sēnes. Man šķiet, tik daudz jaunu lietu par sēnēm vēl nebūsim dzirdējuši.
Šogad iznācis pasēņot?
Raidījuma dēļ nācās arī doties mežā un meklēt labas sēņošanas vietas. Nu jau var teikt, ka sēņošana pievienosies manam hobiju pulciņam. Starp citu, varu pačukstēt, ka dažus no veiksmīga sēņotāja slepenajiem trikiem atklāsim arī raidījumā. Piemēram, to, kurās dienās labāk sēņot, vai to, kā panākt, lai sēnes vispār aug.
Ieminējies par hobijiem. Zinu, tev padodas valodas. Ir kāda jauna valoda, ko esi sākusi apgūt?
Arvien nodarbojos ar dāņu valodu, bet nu manu uzmanību piesaistījusi velsiešu valoda. Jo trakāka valoda, jo vairāk tā mani interesē. Ļoti sena valoda, kurā mūsdienās runā maz pašu velsiešu. Nesapratu, kā var būt tā, ka, dzīvojot blakus angļiem, viņu valoda tomēr ir ļoti atšķirīga. Bet paralēli šim esmu pieņēmusi lēmumu studēt. Tas ir digitālais mārketings, kurā gan arī ir valoda – programmēšanas jeb html valoda.
Kas tevi arvien mudina meklēt, mācīties kaut ko jaunu?
Ja nemācās, nedara kaut ko jaunu, iznāk stagnācija, un zūd dzīvei jēga. Mani ļoti pozitīvi uzlādē tas, ka varu kaut ko jaunu iemācīties. Tā tev ir jauns instruments rokā, ar ko operēt tālāk dzīvē. Un man ir svarīgi, lai smadzenes nesāk atrofēties, bet es pati – stagnēt. Ir cilvēki, kuri iet uz sporta zāli un trenē muskuļus, es trenēju smadzenes.
…
Trīs vārdi, kas tevi raksturo vislabāk?
Priecīga. Enerģiska. Izzinoša.
Bez kā nevari iedomāties savu dienu?
Bez pusdienām. Bez ģimenes. Vislabāk – pusdienas ģimenes lokā.
Būtiskākais sasniegums darbā?
Jaunais raidījums.
Labākā izklaide?
Ārkārtīgi patīk televīzija – kā skatītājai.
