TV raidījums atklāj, no kurienes Latvijā tiek ievests vairums kontrabandas cigarešu 12
Vairums kontrabandas cigarešu Latvijā nāk no Baltkrievijai piederošas rūpnīcas, vēsta Latvijas televīzijas raidījums “De facto”.
Kā norāda raidījums, esot daudz norāžu, ka šajā nelikumīgajā biznesā piedalās arī Aleksandra Lukašenko režīms.
Šogad un pērn vairāk nekā puse nelikumīgo smēķu Latvijā nākušas no Baltkrievijas. Arī tās kontrabandas cigaretes, ka ievestas pāri Latvijas-Krievijas robežai, vairumā gadījumu ir ar baltkrievu akcīzes markām, raidījums noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā (VID).
Cigaretes no muitniekiem tiek slēptas šķeldas, makaronu, ogļu, metāla, betona bloku kravās. Kontrabandisti mēdz cigaretes peldināt uz ledus gabaliem un piestiprināt pie vilciena ar magnētu, ko jau Latvijas pusē var attālināti atvienot.
Pērn Latvijā kopā aizturēja 72,7 miljonus nelikumīgu cigarešu. 55% no tām nāca pāri Baltkrievijas robežai. Muitas nodokļos vien valsts makam garām aizgāja 17 miljoni eiro.
Šogad pagaidām apjomi ir mazāki – ap 25 miljoniem cigarešu, bet piefiksēto gadījumu skaits krietni audzis.
Taču, runājot par kontrabandu no Baltkrievijas, svarīgi esot uzsvērt, ka ar to nodarbojas ne tikai organizētā noziedzība, bet, visticamāk, šis rūpals esot arī Lukašneko režīma ienākuma avots.
No katrām trim Latvijā atrastajām nelegālajām cigarešu paciņām, divas ir ar Baltkrievu akcīzes markām. Turklāt cigarešu etiķetes, piemēram, “NZ” un “Premier” un uzraksti uz konfiscētajām kastēm norādot, ka cigaretes izgatavotas “Neman” ražotnē Baltkrievijā.
“Tā ir Grodņas tabakas fabrika. (..) Mēs saprotam, ka šīs cigaretes ir ražotas īstenībā Baltkrievijas valsts kontrolētās tabakas ražošanas vietās,” raidījumam skaidroja VID muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls.
Tirgus pētījumu aģentūra “Nielsen” aplēsusi, ka teju 80% kontrabandas cigarešu Latvijā tapušas Grodņas ražotnē.
Ekskluzīvas tiesības izplatīt šīs tabakas fabrikas produkciju ir kompānijai “Energo-Oil”. Tā piederot Lukašenko pietuvināta uzņēmēja Alekseja Aleksina ģimenei.
Aleksins decembrī izspruka no Eiropas Savienības sankcijām. Viņa ģimenei piederošais “Latgales alus” nodarbina desmitiem strādājošo Daugavpilī. Taču ceturtajā sankciju raundā, kas šovasar sekoja Baltkrievijas īstenotajai “Ryanair” lidmašīnas nolaupīšanai, Aleksinu tomēr sarakstā iekļāva. Savus biznesus Latvijā Aleksinam nācās pārdot.
Pie iemesliem, kādēļ Aleksins iekļauts sankciju listē, minēta viņa iesaiste tabakas, naftas, nekustamo īpašumu un loģistikas biznesos, kā arī viņa ciešās attiecības ar Lukašenko, piemēram, Aleksina ģimenei pieder īpašums Mogiļevas reģionā, ko plaši dēvē par “prezidenta rezidenci” un kurā Lukašenko ir biežs viesis.
Eiropas Savienība jūnijā arī noteica dažādus tirdzniecības ierobežojumus, tajā skaitā cigarešu izejvielām, lai apgrūtinātu Baltkrievijas rūpnīcu darbību.
Reaģējot uz Baltkrievijas radīto migrantu krīzi, Baltijas valstu premjeri augusta sākumā aicināja paplašināt Eiropas Savienības sankcijas pret Lukašenko režīmu. Kā atklāj Ārlietu ministrijā, pašlaik Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas valstu starpā tiek apspriesti cilvēku vārdi un uzņēmumu nosaukumi, kurus varētu sankcijām pakļaut.
“Mēs skatāmies uz fiziskām un juridiskām personām, kuras ir iesaistītas šīs Baltkrievijas hibrīdās operācijas īstenošanā. Personas un uzņēmumi, kas nodarbojas ar trešo valstu pilsoņu vervēšanu, viņu transportēšanu, viņu izmitināšanu un tālāk pārvietošanu uz valstu robežām,” saka Ārlietu ministrijas pirmā divpusējo attiecību departamenta direktors Andžejs Viļumsons.
Ministrijā lēš, ka līdz lēmuma pieņemšanai par jaunām sankcijām paies vairākas nedēļas, vēsta raidījums.
