TV pārraugs prom. Kas nāks vietā? 3
Saeima šodien lems par Ginta Grūbes atbrīvošanu no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa amata pēc viņa paša vēlēšanās. Šis balsojums ir tikai formalitāte, bet jaunā padomes locekļa meklējumi gan var nest pārsteigumus.
Gints Grūbe savu lēmumu pārtraukt darba attiecības ar NEPLP pamato ar iesaistīšanos dažādos starptautiskos filmu projektos, no kuriem viens top pēc viņa idejas un scenārija. Šo radošo darbību, viņaprāt, nebūtu iespējams savienot ar padomes locekļa pienākumiem. Jāatgādina, ka jau šā gada februārī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par amata savienošanas ierobežojumu pārkāpšanu piemērojis Grūbem 250 eiro sodu. Likums neļauj NEPLP locekļiem savienot savu amatu ar citu darbu, bet Grūbe 2013. un 2014. gadā paralēli strādājis arī nodibinājumā “Rīga 2014”, saņemot honorāros teju 24 000 eiro. Iespējams, arī šī summa viņam būs jāatmaksā valstij.
Kuluāros runā, ka patiesībā G. Grūbe pamet darbu padomē, jo ir vīlies par to, ka divas no viņa lielākajām iecerēm netika realizētas. Vispirms neizdevās izveidot vienotu sabiedrisko mediju, un nu arī viņa lolotā ideja par Latvijas sabiedriskās TV kanālu krievu valodā sākusi buksēt. NEPLP pārstāvji skaidro, ka no savas puses esot izdarījuši visu nepieciešamo krievu kanāla izveidei – ir veikts sabiedriskās domas pētījums par šāda projekta nepieciešamību un tiek īstenots pilotprojekts, paplašinot krievisko saturu LTV7 kanālā. NEPLP esot konceptuāli atbalstījis ideju par krievu kanāla veidošanu un veicis budžeta aprēķinus 2016. – 2018. gadam. Taču tālākai projekta virzībai esot nepieciešams politisks lēmums. Politiķi savukārt skaidro, ka nekādu lēmumu nevar pieņemt, pirms nesaņems no padomes konkrētu koncepciju ar projekta aprakstu. Šo koncepciju gan gatavo nevis NEPLP, bet Latvijas Televīzija.
Saeimā par sadarbību ar NEPLP un padomes locekļu kandidātu atlasi atbild Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Tās priekšsēdētāja Inese Laizāne pauda sapratni par Grūbes lēmumu un pozitīvi novērtēja viņa līdzšinējo darbību. “Vēlos viņam pateikties par darbu padomē, jo pēdējo pāris gadu laikā ir acīmredzami uzlabojumi sabiedriskās televīzijas darbībā, kas bija viņa kā padomes locekļa atbildības joma,” teica Laizāne.
Pēc Grūbes atbrīvošanas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija publicēs Saeimas mājas lapā aicinājumu pieteikties šai NEPLP vakancei. Amata kandidātus var izvirzīt gan juridiskas, gan fiziskas personas, kā arī viņi var pieteikties paši.
Saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumu uz padomes locekļa amatu pretendēt drīkst Latvijas pilsoņi ar augstāko izglītību un deklarēto dzīvesvietu Latvijā, ar vismaz piecu gadu ilgu pieredzi mediju, izglītības, kultūras, zinātnes vai cilvēktiesību jomā un nevainojamu reputāciju. NEPLP loceklis nedrīkst būt politiskas partijas amatpersona, elektroniska plašsaziņas līdzekļa kapitāldaļu īpašnieks. Kandidatūru pieteikšanai tiks dots viens mēnesis. Pretendentus izvērtēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, bet galavārdu teiks Saeima. Plānots, ka Grūbes pēctecis tiks pieņemts uz piecu gadu termiņu, bet pašreizējiem padomes locekļiem (Ainārs Dimants, Aija Dulevska, Dainis Mjartāns un Ivars Zviedris) pilnvaras beigsies jau pēc diviem gadiem.
Opozīcijas pārstāvis Artuss Kaimiņš (LRA) gan pauž bažas, ka, neskatoties uz likumā noteikto konkursa nepieciešamību, valdošā koalīcija mēģinās šajā amatā iecelt kādu sev pietuvinātu cilvēku. Pēc neoficiālas valdošo partiju vienošanās, viena vieta padomē pienāktos ZZS virzītam cilvēkam. Vienlaikus savu pārstāvi gatavojas virzīt arī Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA).
Gints Grūbe padomē atbildēja tieši par sabiedriskās televīzijas jautājumiem, bet viņa pēctecim netiks prasītas specifiskas zināšanas tieši TV lietās. “Pēc jaunā locekļa ievēlēšanas mēs pārskatīsim atbildības jomu sadalījumu. Iespējams, jaunais kolēģis atbildēs par kādu citu jomu, bet ar televīzijas jautājumiem strādās kāds no pašreizējiem locekļiem,” paskaidroja NEPLP priekšsēdētāja vietniece Aija Dulevska.
“Ļoti būtiski turpināt iesākto izaugsmi. Jaunākie sabiedriskā labuma testa dati parāda, ka atkal palielinājusies auditorijas uzticamība un apmierinātība ar sabiedriskās televīzijas saturu. Tātad uzsāktās reformas bijušas pareizas un process jāturpina. Tāpat būs jācīnās par valsts finansējumu TV, jo Latvijas Televīzija šajā ziņā atrodas vienā līmenī ar Moldovu un Gruziju, kaut arī saražotā satura ziņā esam starp līderiem,” sava pēcteča galvenos darbus ieskicēja Grūbe.
