Foto – Karīna Miezāja

– Grūti, protams, pateikt, ar ko ir saistīta šī situācija. Vai tās ir tikai bailes vai citi zemapziņas vai apziņas ceļi. Taču fakts ir tāds, ka kaimiņu valsts klātbūtne Latvijā dažādos veidos un formās ir stipri manāma un, man izskatās, vairāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Protams, mūsdienu pasaulē mēs vispār esam savstarpēji ciešāk saistīti, robežas ir caurspīdīgas un tamlīdzīgi. Tas arī ir fakts. Tomēr Latvijā atbilstoši Satver­smes principiem ir jāno­drošina tas valsts un sabiedrības modelis, kas ir ticis veidots un izcīnīts. Tas ir atskaites punkts. Tad var atrast pareizos veidus, kā iekļauties globalizācijas procesos. Es neapgalvoju, ka Latvijā nevajadzētu būt pieejamiem krievu valodā raidošajiem kanāliem, taču proporcijas ir pilnīgi ačgārnas no modernas Latvijas viedokļa.

Izdomas bagātais latvietis atradīs, kā iegūt to informāciju, kas viņam vajadzīga, bet tas, ka cilvēki internetā vai ar satelītiem skatās kvalitatīvas pro­grammas, filmas no citām valstīm, neatbrīvo valsti no saviem pienākumiem. Informatīvā telpa noteikti nav joma, kur valstij būtu jārūpējas par to, kā sniegt iespēju dažiem iegūt peļņu. Šī ir joma, kas raksturo sabiedrības pilsoniskās veselības stāvokli. Ja “Lattelecom” uz jautājumu, kā veidojas viņu piedāvājums, atbild – tāds ir tirgus pieprasījums, tad it kā liekas, ka nekas nepareizs jau šajā atbildē nav, bet, kā jau teicu, Latvijā nav normāla tirgus un līdz ar to šāda atbilde ir nepareiza no valsts interešu viedokļa. Lai kaut ko mainītu, ir jābūt ļoti nopietnam plānam.

– Vai jūs zināt kādu politiķi, kas ir ieinteresēts tādu veidot? Īpaši tad, ja paši politiķi rāda “piemēru”, kā stiprināt valsts valodu, regulāri Latvijas medijos uzstājoties krievu valodā.

– Uz Latvijā reģistrēto mediju uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild valsts valodā. Ir cita situācija, ja ārzemju kanāli vēlas veidot sižetu par Latviju. Prakse rāda, ka tad, ja vien iespējams atbildēt labā valodā, būtu vēlams runāt ar ārzemju žurnālistiem tieši. Bet es nevarētu apgalvot, ka man ir atbilde uz jautājumu, kādā veidā noraidīt līdz Latvijas krieviski runājošajam adresātam informāciju par Latvijai aktuāliem jautājumiem un kā piesaistīt cilvēkus informācijas viedokļu dažādībai un plurālismam. Pieņemu, ka ir vairāki veidi, kā to izdarīt, bet būtu nepieciešama politiskā griba un prasme.