Atgriežoties Latvijā un paskatoties informatīvās telpas dažādos avotus, no kuriem var iegūt informāciju, man radusies sajūta, ka mēs vēl arvien neesam īsti Eiropas Savienībā un neesam ES pilsoņi. Ja nebūtu Latvijas prezidentūras un bēgļu krīzes, informācijas un diskusiju, kurās parādās Eiropas procesi, būtu vēl mazāk. Latvijas valdībai būtu jāatbalsta īpaši tie projekti, kas Latvijas iedzīvotājiem kā ES pilsoņiem sniedz visu nepieciešamo informāciju par ES procesiem, likumdošanu, apdraudējuma situāciju, par to, kas notiek tirgos. 27
– Kā jūs vērtējat situāciju, kas izveidojusies Polijā, kur pieņemts likums, kas dod valdībai tiesības iecelt un atlaist raidorganizāciju vadītājus, tādējādi iegūstot kontroli pār medijiem?
– Latvijas situācija atšķiras no situācijas Polijā, kur ir izteikta dažādu demokrātiskās pārliecības viedokļu cīņa. Tas ir šīs valsts iekšējais process, pietiekami normāls, lai arī ass politiskais process. Vienlaikus šajā konkrētajā gadījumā būtu jārunā arī par to, vai ir vienots Eiropas standarts attiecībā uz mediju neatkarību, un tieši šis jautājums tiek risināts nevis Polijas iekšienē, bet Polijas un Eiropas diskusijā.
Bet Latvijā jau netiek diskutēts, vai esam par liberālākām vai konservatīvākām nostājām dažādos jautājumos. Šeit nenotiek brīva, proti, mūsu pašu veidota diskusija. Mūsu valstī nepārtraukti tiek ieplūdināta pilnīgi ačgārna informācija, propaganda un tiek iespaidotas un ietekmētas Latvijas debates, kas bez šīs ietekmes noteikti būtu citādas. Mēs jau faktiski tiekam iedzīti ekstrēmās pozīcijās tā vietā, lai darba kārtību veidotu gan centristi, gan liberāļi u. tml.
