TV kabelis pats no sevis nedeg 1
Mūsu lasītāji jautā, vai mājoklī var izcelties ugunsgrēks no kļūdaini vai pavirši pieslēgta televīzijas kabeļa. Kā stāsta rīdzinieks Kristaps Veicis, viņa privātmājā Mežaparkā televīzijas kabeļa dēļ esot aizdegusies viena no dzīvojamām telpām.
Par laimi, īpašnieks bijis mājā un nelaimi ugunsdzēsējiem izdevies novērst. Pirms trim gadiem ugunsgrēks izcēlies arī Rīgas pievārtē, kādā no Mārupes jaunajiem daudzstāvu namiem. Un arī tur iedzīvotājiem bija aizdomas, ka ugunsnelaimi varētu būt izraisījis televīzijas kabelis.
“Lattelecom” pakalpojumu un tehnoloģiju attīstības eksperts Andris Stepītis apgalvo, ka tas nekādi nevarot būt ugunsnelaimes galvenais cēlonis. “”Lattelecom” nodrošina telefonijas, interneta datu pārraides un TV pakalpojumus vairākiem simtiem tūkstošu klientu dažādās Latvijas vietās un ar dažādiem sadzīves apstākļiem un iekārtu lietošanas paradumiem. Bet līdz šim neesam gan dzirdējuši, ka mūsu klientu mājokļos būtu izcēlies ugunsgrēks, kuru izraisījuši telekomunikāciju kabeļi vai vadi,” atzīst uzņēmuma pārstāvis.
“Lattelecom” eksperts saka, ka visbiežāk ugunsnelaimi mājā izraisa elektrības pārslodze vai īssavienojums bojātos elektrības vados. Teorētiski pārslodzes vai īssavienojuma dēļ noteiktos apstākļos var uzkarst arī televīzijas kabelis, kurš, sasniedzot noteiktu temperatūru, varētu sākt kust vai degt. Bet pats no sevis – nekad.
Uzņēmuma “Baltcom” pārstāve Gunta Līne saka, ka televīzijas kabeļa pašaizdegšanās vai kušana nav iespējama, ņemot vērā jaudas (18 – 24 V/350mA), kas ir niecīgas salīdzinājumā ar iekšējo elektrotīklu jaudu.
Andris Stepītis vēsta, ka visos savienojošajos vados un kabeļos, kas nodrošina datu vai analogā signāla pārraidi mazos attālumos, ir ļoti mazas jaudas – tās mērāmas milivatos. “Lattelecom” savu pakalpojumu tehniskajos risinājumos izmanto tikai Eiropas Savienības prasībām atbilstošu sertificētu aparatūru un savienojošos kabeļus un vadus. Vados ir elektrību vadošs materiāls (visbiežāk – varš un tā sakausējumi) un elektrību izolējošs materiāls, kas apgrūtina degšanu un neizdala toksiskus dūmus. Šo kabeļu izolācijas materiāli atbilst iekštelpu kabeļu ugunsdrošības prasībām.
“Lai mazinātu jebkādus riskus, ikvienam mājas vai dzīvokļa īpašniekam gan būtu jāievēro sadzīves elektroiekārtu lietošanas instrukcijās un pamācībās minētie lietošanas noteikumi par aparatūras novietošanu un vadu saslēgšanu. Mūsu klienta iekārtu aizsardzībai mūsu uzņēmuma speciālisti var dot arī savus padomus pa tālruni 177,” piebilst Andris Stepītis.
Arī apdrošināšanas sabiedrības “Balta” atlīdzību direktors Ingus Savickis atzīst, ka neatmin gadījumu, ka kādā viņu apdrošinātā mājoklī ugunsnelaimi būtu izraisījuši televīzijas kabeļi vai vadi. “Baltas” pārstāvis iesaka iedzīvotājiem laikus gādāt par savu nekustamo īpašumu drošību, jo tās summas, kas jāmaksā par apdrošināšanu, ir niecīgas salīdzinājumā ar zaudējumiem, ko var radīt ugunsgrēks. Kā viņš atzīst, diemžēl mājokļos tas izceļas bieži un zaudējumu apmēri bieži ir tik prāvi, ka īpašniekiem ar pašu spēkiem vien nav iespējams tos novērst. Turklāt ugunsnelaime vienā dzīvoklī var radīt zaudējumus arī kaimiņu dzīvokļu īpašniekiem.
Atceroties neseno ugunsgrēku kādā no jaunajiem dzīvokļu namiem Mārupē, “Balta” pārstāvis piebilst, ka vairāku apdrošināto dzīvokļu īpašniekiem maksāta atlīdzība ne tikai par tieši apdrošināto dzīvokli, bet arī par dzīvokļa domājamās daļas proporcionālo zaudējumu jumta un koplietošanas telpu remontdarbiem. Šāda atlīdzības izmaksa tajā laikā bija jauna prakse tirgū. Ne katrs dzīvokļa īpašnieks apzinās, ka viņam pieder un potenciāli viņam var būt pienākums segt izdevumus arī par koplietošanā esošām ēkas daļām.
“Ugunsgrēks ir viens no galvenajiem riskiem, pret ko apdrošinātāji apdrošina nekustamos īpašumus,” turpina Ingus Savickis. “Protams, izceļoties ugunsgrēkam, viņi vērtē tā izcelšanās iemeslus. Ja ugunsgrēks izcēlies klienta paša vainas vai kādas nelikumīgas darbības dēļ, tad apdrošinātājs var atteikt atlīdzību. Apdrošinātājam ir pienākums pārbaudīt visus lietas apstākļus, lai noskaidrotu, kāpēc ir izcēlies ugunsgrēks. Šādu izmeklēšanu veic gan apdrošinātāja norīkots eksperts vai pārstāvis, kā arī tiek pieaicināti profesionāli speciālisti ugunsgrēku izmeklēšanā. Visos pārējos gadījumos īpašnieks saņem apdrošināšanas atlīdzību.”
“Ja kabeļtelevīzijas vada pieslēgums būtu ugunsgrēka izraisītājs, tad tas būtu apdrošināšanas gadījums, par kuru saskaņā ar apdrošināšanas noteikumiem īpašniekam maksātu apdrošināšanas atlīdzību. Taču mūsu praksē nav šādu gadījumu. Tiesa, bijuši gadījumi, kad elektrības pārslodzes vai īssavienojuma dēļ tiek sabojāti televizori vai dekoderi. Ja to īpašnieks, iegādājoties apdrošināšanas polisi, bija nodrošinājies arī pret šo elektronisko risku, tad par to esam maksājuši viņam atlīdzību,” piebilst apdrošināšanas sabiedrības “BTA” pārstāve Agnese Grīnberga.
Izrādās, iedzīvotāju bažas par nedrošajiem televīzijas kabeļiem, kuru dēļ deguši mājokļi Rīgā un Mārupē, ir maldīgas. Mārupes novada pašvaldībā atzīst, ka ugunsnelaimes cēlonis esot bijis būvnieku pamests elektrības kabelis ēkas bēniņos. Arī minētajā Mežaparka mājā pa televīzijas kabeli un to turošo stiegru no kaimiņmājas noplūdusi elektrība un aizdedzinājusi sienu.
