Tuvinieki kopj vecu redzes invalīdu mājās. Vai sociālajam dienestam par to var lūgt algu? 0
Vai ģimenes loceklim, kurš apkopj un rūpējas par I grupas redzes invalīdu (72 gadi) un pensionāri, kurai ir reimatisms, artrīts un kustību traucējumi (70 gadu), sociālais dienests maksās algu? Viņi apgalvo, ka par vecākiem un vecvecākiem jārūpējas bērniem un mazbērniem un ka vecie cilvēki jākopj ģimenes locekļiem. Bet ko darīt, ja par zālēm, kas nepieciešamas, dārgi jāmaksā no nelielās pensijas? Pensionāru meitai tāpat jāstrādā, bet mazmeita mācās 10. klasē (viņai ir 16 gadu). Viņa varbūt varētu palīdzēt, bet izglītība ir vajadzīga. Vai sociālais dienests piešķirs sociālo aprūpētāju un maksās par 24 stundu darbu? Ja tomēr mazmeita, lai pabeigtu vidusskolu, varētu mācīties kādos kursos vai tālmācībā, vai viņai tiktu atļauts rūpēties par vecvecākiem, un kādu algu par šo darbu viņa saņemtu? SKAIDRĪTE
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta referents Aivars Palže skaidro, ka saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstīgus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu. Pakalpojumus nodrošina pašvaldības sociālais dienests.
Aprūpe mājās
Ja cilvēks nespēj tikt galā ar pašaprūpi un viņam nav nepieciešamo resursu, pašvaldība var piedāvāt aprūpi mājās. Pirms tam gan tiek izvērtētas katra spējas un resursi, to skaitā kādas ir iespējas nodrošināt nepieciešamo ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai personām, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās ar viņu vienā mājoklī.
Atgādinām, ka aprūpes mājās pakalpojums ietver personīgo aprūpi (palīdzība personīgās higiēnas nodrošināšanā, palīdzība apģērbties, izkļūt no gultas vai nokļūt gultā, palīdzība ēdienreizes nodrošināšanā vai barošana, ārstu un citu medicīnas darbinieku izsaukšana, apmeklējumi slimnīcā u.c.) un ikdienas mājas darbu veikšanu (dzīvojamo telpu uzkopšana, palīdzība gultas klāšanā, pārtikas produktu un ikdienas preču pirkšana un piegāde, palīdzība ēdiena gatavošanā un veļas mazgāšanā, telpas kurināšana, sadzīves atkritumu iznešana u.c.).
Samaksas kārtība
Spēkā esošā likumdošana nosaka, ka klientam par saņemtajiem sociālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā. Ja persona pati to nevar, tas jādara viņa apgādniekiem. Ja arī viņiem nav pietiekami daudz līdzekļu, pakalpojumu pilnībā vai daļēji var apmaksāt no pašvaldības budžeta. Vai tādas iespējas ir šajā gadījumā, to varat noskaidrot savas pašvaldības sociālajā dienestā – jāiesniedz iesniegums, ģimenes ārsta izziņa un citi dokumenti, kas varētu būt būtiski lēmuma pieņemšanai (dokumentus var iesniegt personīgi vai nosūtīt pa pastu).
Pensijas vecuma personām un personām ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kuri vecuma vai veselības stāvokļa dēļ nespēj sevi aprūpēt un ja nepieciešamo pakalpojumu apjoms pārsniedz aprūpes mājās vai dienas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā noteikto pakalpojumu daudzumu, pašvaldības var nodrošināt ilgstošu sociālo aprūpi un sociālo rehabilitāciju kādā no institūcijām, kas ar to nodarbojas.
Samaksas kārtība par saņemtajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem noteikta Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 8. pantā un MK noteikumos Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas vispārīgie principi. Ja cilvēks saņem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā, piemēram, veco ļaužu aprūpes namā, un viņam nav citu ienākumu (tikai pensija vai tai pielīdzināmie ienākumi), tad jāmaksā ne vairāk kā 90% no valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta vai pensijas.
Ja nepietiek naudas
Ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt par sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem, izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un ievērojot šādas prasības:
1) pēc pakalpojuma samaksas (izņemot samaksu par ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā sniegto pakalpojumu) klienta rīcībā esošie līdzekļi nedrīkst būt mazāki kā normatīvajos aktos noteiktais par kārtību, kādā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona atzīstama par trūcīgu;
2) ja klienta ienākumi pirms pakalpojuma samaksas ir augstāki par pirmajā punktā noteikto līmeni, bet klients nevar samaksāt pilnu pakalpojumu maksu, klients sedz daļu no pakalpojuma maksas – starpību starp viņa ienākumu līmeni un valstī noteikto trūcīgas personas ienākumu līmeni. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu līdz pilnai pakalpojuma samaksai sedz apgādnieks;
3) līdzekļi, kas pēc pakalpojuma samaksas paliek apgādnieka ģimenes rīcībā, nedrīkst būt mazāki par summu, kas aprēķināta, reizinot valstī noteikto minimālo algu ar šādu koeficientu:
• par vienas personas ģimeni – 1,0,
• par katru nākamo apgādnieka ģimenes locekli – 0,5;
4) ja apgādnieka ģimenes rīcībā esošie līdzekļi pārsniedz 3. punktā noteikto līmeni, bet apgādnieks nevar samaksāt pilnu pakalpojuma maksu, apgādnieks maksā daļu no šīs maksas – starpību starp ienākumu līmeni un 3. punktā noteiktajā kārtībā aprēķināto summu, kura paliek viņa rīcībā. Pārējo pakalpojuma samaksas daļu sedz pašvaldība.
SVARĪGI
Par to, vai sociālais dienests piešķirs aprūpētāju un cik stundu tiks paredzēts aprūpei konkrēti katram cilvēkam (kāds tiks noteikts aprūpes līmenis), jāinteresējas savas pašvaldības sociālajā dienestā. Viņi arī nosaka, kas strādās par aprūpētāju vai sociālo aprūpētāju, un konkrētās kvalifikācijas prasības, kādas būs nepieciešamas. Ziņas par aprūpes sniegšanu mājās var atrast arī pašvaldības mājaslapā internetā.
UZZIŅA
• Personām, kurām ir noteikta I invaliditātes grupa redzes traucējumu dēļ, valsts nodrošina iespēju saņemt pabalstu asistenta vajadzību nodrošināšanai, kuru piešķir un izmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Pabalsta apmērs ir 17,07 eiro nedēļā (par 10 stundām nedēļā).
• Personas ar invaliditāti var izmantot arī atvieglojumus, kas sniedz būtisku atbalstu dažādās dzīves jomās. Plašāka informācija – Labklājības ministrijas tīmekļa vietnē: www.lm.gov.lv.
