Egils Līcītis: Tuvcīņā ar ļaunumu jeb Korupciju kārs pie lielā zvana 8
Latvijas labie ļaudis dzīvo nospiestībā, ka mums ir rafinēti cilvēki, kuri mīl pasildīt rociņas valsts kabatās, blēdīgi ietekmes tirgotāji, kuri nopelna smuku naudiņu, un ka mudž pārējie koruptīvās faunas pārstāvji. Pat pirmziemniekam zināms, ka ar mafioziem saostījušies partiju krāpnieki, kuri aktīvi piedalās naudas izšmugulēšanā un ne vien acis no pieres izzaguši, bet valsti nozaguši. Kā saka, fakti ir uz rokas, vajadzētu piņķerēt vaļā zirnekļu tīklus un astoņkāju mudžekļus, cujināt un palaist pa pērkamo elementu pēdām vācu aitu sugas dienestu suņus. Taču nācis gaismā, ka Valsts ieņēmumu kantorī, kur aizdomās turamos ar represīvām metodēm jāsaņem spīlēs, ir tik bagāti darbinieki kā grāfs Monte Kristo, kurš atraka mantu, un it nevienu korumpantu nav atvilkuši un nometuši taisnās tiesas priekšā kā kartupeļu maisu. Tad darbaļaudīm piezogas bezcerība un gribas atmest ar roku, ka žuļikus netaisās uzdurt uz dakšiņas, bet pret brīvās preses atmaskojumiem politiķi izturas kā zinātniskās fantastikas žurnālā lasāmiem dēku gabaliem. Vēl nav beigusies cīņa ar slaveno Vaškeviča kungu, kad šiverē jauni krusttēvi, kurus sliktākajā gadījumā nosodīs ar apārstēšanu Austrijā vai rotāciju uz ienesīgāku amatvietu.
Jedritvaikociņ, andelmaņiem beidzot jāuzber Kajēnas piparus! Vājā nacionālā valdība ar lielu ieraduma spēku pret skaldāmām problēmām attiecas nesakarīgi, haotiski un gliemeža ātrumā. Valdībā uzskata – būtu stulbi iekurt pretuguni ar šķiltavām, ja ir krama gabals, posa un šķiļamdzelzis. Kamēr valdība tūļājas, tikām Saeimā opozīcijas deputāti, pazīstami kā cilvēki baltās drānās, sariktējuši kārtējo izmeklēšanas komisiju, kas pētīs, no kuras olas izperē korupcijas cālēnus, kā veidojas mahinācijām labvēlīga vide. Ekspertīzi veiks ar visu bardzību, ka noziedznieki nodrebēs līdz nervu galiņiem un apaugs ar zosādu. Tuvcīņai ar ļaunumu deleģēs Saeimas uzasinātākos prātus – romiešu tiesību doktorus, skaitļojamo mašīnu operatorus, paranormālo parādību pazinējus, kas izbirstēs blēžus pat no peles alas.
Daļa publikas nolēmumu par komisiju uztver ar gavilēm, ka nozvejos lielo korupcijas lašu lomu un piesūtītos Panamas papīros uzies Interpola tvarstītos klientus no Latvijas melnā saraksta līdz pēdējai mailītei. Otrā pusē humora veči smīkņā, ka papīrgraužiem tik vien jēgas, ka komisija slienas uz pakaļkājām un rēc, tālab dabūdama publicitātes rentes vietu TV ekrānos.
Tā nav tiesa! Par patiesības meklētājiem arvien ķekarojas deputāti ar teicamu fizisko sagatavotību, un, kad izsit tapu stiprākā alus mucai, strādās kaut līdz naksniņai. Parlamentā nopirkts pulka dārgas televīzijas aparatūras, ko tūliņ jālaiž darbā, atspoguļojot, kurā brīdī kukuļņēmējus sviedīs kraukļiem par barību. Kamēr citi atpūšas, mahinatoru apkarotāji lauzīsies cauri Latvijas korupcijas tūkstoš gadu vēsturei, ieskatoties pat aizmirstības ēnās pār 80. gadu tumšo tulpīšu biznesu. Entuziasti izpētīs krimināla dzimšanu, augšanu un izplešanos. Uz sēdēm atnesīs tik droši pierādītus materiālus, ka pietiks ar komisijas vadītāja āmura sitienu, lai nogalētu vaininiekus. Noslēdzošo ziņojumu kārs pie lielā zvana apgarotu un pabeigtu kā Vistlera gleznu “Māte”. Tad rūdītie kukuļotāji nāks pie saprašanas, ka vairs nekas nespēj izpestīt no nepatikšanām un pēdējā stundiņa ir tuvu.
