Tuvākajos mēnešos valstī varētu nedaudz palielināties bezdarbs 27
Tuvākajos mēnešos bezdarbs varētu nedaudz pieaugt, taču līdz ar ekonomikas izaugsmes atsākšanos tas atkal būs zemā līmenī, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka Latvijas darba tirgū joprojām saglabājas salīdzinoši augsta ekonomiskā aktivitāte, tomēr kopējā situācija Latvijas un pasaules ekonomikā ietekmē arī darba tirgu.
Kaut arī bezdarba līmenis šā gada trešajā ceturksnī ir nedaudz palielinājies – līdz 6,5%, kopumā darba tirgus joprojām ir salīdzinoši karsts, uzsver Migunovs. Ņemot vērā, ka darba tirgus nedaudz atpaliek no ekonomiskā cikla, šāds bezdarba palielinājums ir drīzāk pirmā un otrā ceturkšņa negatīvās ekonomiskās izaugsmes sekas. Tā kā jau trešajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis, ekonomists uzskata, ka bezdarba kāpums nav gaidāms, par ko jau liecina Nodarbinātības valsts aģentūras reģistrētā bezdarba dati par oktobri.
Arī straujš bezdarba kritums nav sagaidāms, jo nav būtisku izmaiņu darbaspēka pieprasījumā, atzīst Migunovs. Pēc Eiropas Komisijas ikmēneša aptaujas datiem uzņēmumu nodarbinātības gaidas šā gada oktobrī ir pietuvojošās vidējiem ilgtermiņa rādītājiem, bet uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata darbaspēka trūkumu par ierobežojošo faktoru, gandrīz nemainījās. Arī vakanču skaits saglabājas stabils, liecinot par to, ka uzņēmumi joprojām meklē darbiniekus, bet jau ne tik aktīvi.
Viens no iemesliem, kāpēc darba devēji varētu vairs nebūt tik ieinteresēti pieņemt darbā jaunus darbiniekus, ir kārtējo ceturksni augošie nominālie darbaspēka izdevumi par saražoto vienību un tajā pašā laikā sarūkošās peļņas maržas, skaidro Migunovs. Rezultātā ir jārēķinās ar augstāku darbaspēka izmaksu spiedienu, un ieguvums no jauna darbinieka jau nav tik acīmredzams, īpaši ņemot vērā, ka atalgojuma pieauguma temps saglabājas samērā straujš.
Tomēr šā gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar situāciju pirms ceturkšņa, ekonomiskās aktivitātes līmenis ir palielinājies. Lai gan ekonomiskās aktivitātes līmenis ir salīdzinoši augsts, ekonomikā joprojām ir darbaspēka potenciāls, kas būs īpaši svarīgs nākamajos gados, uzsver Migunovs. Ekonomists norāda, ka pēc vairākām krīzēm Latvijas ekonomika darbojas zem potenciāla, un vidējā termiņā notiks ekonomikas atkopšanās. To palīdzēs veicināt investīcijas, kuras palielinās kapitāla līmeni Latvijas uzņēmumos, kas savukārt ļaus optimizēt darba procesus uzņēmumos.
Darbaspēka pieejamība ir svarīgs faktors, kas var šo procesu paātrināt, pauž Migunovs. Viņaprāt, ja darbaroku pietrūkst jau tagad, kad izaugsmes temps vēl nav tik straujš, nākotnē darbaspēka trūkums var kļūt par vēl nozīmīgāku problēmu, un risinājums jāsāk meklēt jau tagad. Divas iedzīvotāju grupas, kurās ekonomiskās aktivitātes līmenis ir ievērojami zemāks nekā pārējās, ir jaunieši un iedzīvotāji, kas ir vecāki par 45 gadiem. Lai gan pirmie nestrādā, jo parasti ievērojama daļa jauniešu mācās, tos var iesaistīt darba tirgū, piedāvājot vairāk nepilna laika darba iespēju. Savukārt labāka veselības aprūpe sabiedrībā un iespējas iegūt digitālās prasmes varētu uzlabot ekonomisko aktivitāti starp iedzīvotājiem, kuri ir vecāki par 45 gadiem.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka nelielais bezdarba pieaugums trešajā ceturksnī vēl nesignalizē par būtisku situācijas pasliktināšanos. Darba tirgus joprojām ir ļoti aktīvs, ko apliecina arī citi rādītāji, tomēr tuvāko ceturkšņu laikā aktivitāte darba tirgū palēnināsies.
Darba meklētāju skaita pieaugumu trešajā ceturksnī veicināja ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums, ne nodarbinātības kritums, skaidro Gašpuitis. Respektīvi, pieauga tādu iedzīvotāju skaits, kas iesaistījās darba meklējumos. Latvijā trešajā ceturksnī bija nodarbināti 890 900 jeb 64,7% iedzīvotāju. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, nodarbinātības līmenis palielinājās par 0,3 procentpunktiem jeb 3300. Tomēr, salīdzinot ar gadu iepriekš, nodarbināto skaits bija par 8600 zemāks. To ekonomists skaidro ar vājāku sezonālu pieprasījumu pēc darbiniekiem nekā pērn.
Izaugsmes stagnācija, jo īpaši sarežģījumi apstrādes rūpniecībā, tai skaitā uz eksportu orientētajās, būvniecībā un tranzītā norāda uz nelielu, bet bezdarba pieauguma iespējamību, uzskata Gašpuitis. Darba meklētāju rindas tuvākajos mēnešos varētu paplašināt arī maksātspējas grūtības, kas spiestu darba meklējumos iesaistīties tādus iedzīvotājus, kas bijuši ekonomiski neaktīvi. Tāpat noslēgsies arī sezonālie darbi, tomēr krasas izmaiņas nav gaidāmas.
Oktobrī reģistrētais bezdarba līmenis saglabājās nemainīgs – 5,3%, samazinoties Rīgā, Pierīgā, Latgalē un Zemgalē. Diemžēl Latgalē bezdarba līmenis ir divreiz augstāks par Latvijas vidējo, atzīst Gašpuitis, prognozējot, ka šīs atšķirības tuvākajos gados nezudīs. Reģistrēto brīvo darba vietu skaits ir krities salīdzinot ar gada sākumu, bet pēdējos mēnešos ir noturējies stabili virs 21 000.
Arī uzņēmumu aptaujās darbaspēka trūkuma aktualitāte nemazinās, oktobrī būvniecībā un apstrādes rūpniecībā tā ir pat pieaugusi. Gašpuitis uzskata, ka bezdarba pieaugums būs īslaicīgs, kamēr darbinieki atradīs jaunas iespējas savā nozarē vai pieņems lēmumu par iespējām citā. Demogrāfisko tendenču dēļ uzņēmumiem darbinieku meklējumi kļūs par pastāvīgu aktualitāti, bet darba zaudējumi vairumam darbinieku, kuru prasmes tiks pastāvīgi atjaunotas, salīdzinoši īslaicīga parādība.
Tikmēr oktobrī eirozonā bezdarbs negaidīti ir pieaudzis no rekordzemā līmeņa līdz 6,5%, jo darba tirgu sāk ietekmēt augstās procentu likmes un stagnējoša ekonomika. Eiropas Centrālā banka (ECB) prognozē, ka bezdarba līmenis eirozonā nākamgad pieaugs līdz 6,7%, jo gausās izaugsmes perspektīvas liek darba devējiem likvidēt darbavietas. Igaunijā, kur ekonomikas atdzišana ir straujākā Eiropas Savienībā (ES), reģistrētais bezdarbs pieauga astoto mēnesi pēc kārtas.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš atzīst, ka trešajā ceturksnī darba tirgus datos salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nozīmīgi nav mainījies nekas – ne bezdarba līmenis, ne nodarbinātības līmenis, ne strādājošo skaits. Tomēr ekonomista ieskatā var teikt, ka situācija ir nedaudz pasliktinājusies.
Bezdarba līmenis ir pieaudzis par 0,1 procentpunktu laikā, kad sezonālu faktoru dēļ tam drīzāka bija jāsamazinās, tas sasniedzis 6,5%. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni nodarbināto skaits ir samazinājies par 8600, ko varētu uzskatīt par nozīmīgu pārmaiņu, tas ir gandrīz procents no kopskaita. Bezdarba līmenis gada laikā samazinājies par 0,4 procentpunktiem, bet tas tāpēc, ka ilglaicīgo demogrāfisko procesu dēļ par 15 300 samazinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.
Strautiņš skaidro, ka daudzējādā ziņā trešā ceturkšņa dati atgādina iepriekšējo ceturksni, arī tad bezdarbs palika gandrīz nemainīgs brīdī, kad gadalaiku rituma dēļ tam drīzāk būtu jāsamazinās, tātad faktiski nedaudz pieauga. Ekonomists uzskata, ka ir pamats sagaidīt, ka mērena darba tirgus lejupslīde turpināsies gada beigās un nākamā gada pirmajā pusē. Ir bažas, ka lokāli – atsevišķos novados un pilsētās, varbūt arī reģionos bezdarbs pieaugs ievērojami.
Šogad rūpniecības izlaide samazinās par 4-5%, bet nākamgad šajā nozarē gaidāma stagnācija vai neliela izaugsme. Tāpēc apvidos, kur rūpniecība ekonomikā spēlē lielu lomu – tas ir, gandrīz visur ārpus Rīgas, ir bezdarba pieauguma risks, brīdina Strautiņš. Ražošanas samazināšanās galvenais iemesls, kas ir Eiropas mājokļu tirgus krīze, uz Latvijas ekonomiku vislielākajā mērā izpaužas caur kokapstrādi. Tās radītās darbavietas nereti ir koncentrētas vietās, kur ir maz citu darba iespēju.
Mērenu risku nodarbinātībai radīs arī šī gada straujā algu kāpuma atbalsis, klāsta Strautiņš. Pirmajā pusgadā algu kāpums bija 12%, gadā kopumā gandrīz noteikti tas būs virs 10%. Algu kāpuma paātrinājums ir atbalss pērnā gada varenajam iekšzemes kopprodukta (IKP) lēcienam naudas izpausmē par 16,2%. Ekonomists norāda, ka bija gan veselīgs reālais IKP kāpums, gan ne tik veselīgs, bet uzņēmumu apgrozījumu labvēlīgi ietekmējošs cenu pieaugums.
Nākamgad IKP naudas izteiksmē augs ļoti lēni. Strautiņš prognozē, ka reālais pieaugums visdrīzāk būs zem 2%, cenu izmaiņu ietekme būs tuvu nullei. Tas arī nozīmē, ka lēni augs uzņēmumu apgrozījums, kas daudziem liks sajust šogad strauji pieaugušā algu fonda spiedienu uz rentabilitāti. Daļa uzņēmumi centīsies šo situāciju pārvarēt ar pacietību un iepriekšējos gados izveidotiem uzkrājumiem, jo atlaistus darbiniekus atgūt būtu grūti. Taču daļa uzņēmumu, jo īpaši preču nozarēs, var būt spiesti strādājošo skaitu samazināt, uzskata ekonomists.
Vienlaikus Strautiņš uzsver, ka nav pamats gaidīt visaptverošu nodarbinātības krīzi, pakalpojumu nozarēm būs gan labāks sniegums reālā izteiksmē, gan labvēlīgāka cenu dinamika. Tātad strādājošiem labvēlīgāka tirgus situācija būs Latvijas daļā, kur bezdarbs jau tā ir viszemākais, tas ir – galvaspilsētā un tās tuvākajā apkārtnē, te pakalpojumu nozarēm ir īpaši liela loma.
Pēc Strautiņa teiktā, darba tirgus šī gada nogalē un nākamgad tiks “spiests no vairākām pusēm”, proti, nodarbinātību nelabvēlīgi ietekmēs preču eksporta krīze un augušās algu izmaksas, kuru mijiedarbība varētu nedaudz paaugstināt bezdarbu. Taču arī uzņēmumi, kas meklē darbiniekus, nejutīsies ļoti komfortabli. Demogrāfijas ietekme nekur nepazudīs, darbinieku deficīts ģeogrāfiski nesakritīs ar darbavietu deficītu. Tātad medijos dzirdēsim daudz it kā pretrunīgu sūdzību. Strādājošo labklājība uzlabosies, strauji kāpjot reālajām algām. “Taču par to varēs uzzināt tikai statistikā, jo Latvijā nav pieņemts skaļi teikt, ka klājas labi,” pauž Strautiņš.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka Lai arī Latvijas ekonomikas izaugsme šogad ir apstājusies un vairākas nozares atrodas recesijā, darba tirgu Latvijā tas pagaidām būtiski nav ietekmējis. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati, šī gada trešajā ceturksnī bezdarbs Latvijā bija 6,5%, un salīdzinājumā ar 2022.gadu bezdarbs Latvijā ir pat nedaudz sarucis.
Līdz ar to bezdarbs Latvijā šobrīd ir ļoti tuvs Eiropas Savienības vidējam līmenim un mazāks nekā, piemēram, Igaunijā vai Zviedrijā, kur bezdarbs pēdējās desmitgadēs gandrīz vienmēr ir bijis zemāks nekā Latvijā. Tomēr, lai arī ir vērojams bezdarba līmeņa samazinājums, Latvijas darba tirgū ir jūtams, ka Latvijas ekonomika šogad neaug, skaidro Āboliņš.
Piemēram, kopš gada sākuma ir samazinājies darba sludinājumu un brīvo vakanču skaits, kā arī rūpniecībā un pakalpojumu nozarēs mazāk uzņēmumu norāda darbaspēka trūkumu kā galveno izaugsmi ierobežojošo faktoru. Pagaidām gan šīs tendences neatspoguļojas nedz bezdarba kāpumā, nedz lēnākā algu pieaugumā, atzīst Āboliņš.
Šī gada otrajā ceturksnī Latvijas ekonomika, neskaitot inflāciju, bija par gandrīz 5-6% lielāka nekā 2019.gada nogalē, pirms pandēmijas sākuma, tomēr bezdarbs joprojām nav atgriezies 2019.gada beigu līmenī. Lai arī šajā laikā ir pieaudzis darba vietu skaits veselības aprūpē, biznesa un informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumos, kā arī atsevišķās rūpniecības nozarēs, šis pieaugums nav spējis kompensēt nodarbinātības samazinājumu transporta, tirdzniecības un atsevišķās iekšējo pakalpojumu nozarēs. Pakalpojumu nozaru darbība pēc Covid-19 pandēmijas beigām ir atjaunojusies, taču diemžēl ne visur esam atpakaļ iepriekšējā līmenī, atzīst Āboliņš. Piemēram, tūristu skaits Latvijā septembrī joprojām bija par gandrīz 30% zemāks nekā 2019.gada septembrī, un to īpaši izjūt populārākajās ēdināšanas, izmitināšanas un tirdzniecības vietās.
Āboliņš norāda, ka Eiropas ekonomika šobrīd neaug, Latvijas rūpniecībā turpinās lejupslīde, iekšējais patēriņš šobrīd neaug inflācijas dēļ. Savukārt būvniecībā tuvākās nākotnes perspektīvas ir ļoti neskaidras, jo nozare arvien vairāk izjūt procentu likmju kāpuma ietekmi uz iedzīvotāju iespējām iegādāties nekustamos īpašumus un uzņēmumu vēlmi investēt.
Vājāka ekonomikas izaugsme šogad jau ir izraisījusi nelielu bezdarba pieaugumu Igaunijā, īpaši apstrādes rūpniecībā un dažās pakalpojumu nozarēs, piemēram, jaunuzņēmumos, kur procentu likmju kāpums ir samazinājis piekļuvi finansējumam. Vienlaikus Āboliņš uzsver, ka situācija Latvijā atšķiras no Igaunijas, jo Igaunijā ir būtiski augstāks mājsaimniecību un uzņēmumu parāda līmenis nekā Latvijā, tādēļ ekonomika daudz vairāk izjūt procentu likmju kāpumu, kā arī Igaunijas ekonomika ir daudz ciešāk saistīta ar Skandināvijas valstīm, kas šobrīd piedzīvo lejupslīdi.
Iedzīvotāju skaits darba spējas vecumā Latvijā katru gadu sarūk un vienlaikus aug strādājošo skaits pensijas vecumā, informē ekonomists. Piemēram, šī gada trešajā ceturksnī 6,5% no visiem nodarbinātajiem Latvijā bija vecumā virs 65 gadiem. Tajā pašā laikā Latvijas ekonomikai izaicinājums varētu būt konkurētspējas saglabāšana. Mazāk nekā četru gadu laikā Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir auguši par 40% un, lai arī cenu kāpums šajā laikā arī ir bijis ļoti liels, tas var radīt sarežģījumus mūsu konkurētspējai.
Āboliņš atzīmē, ka pozitīvi ir tas, ka pagaidām pārliecinošu signālu, ka mums būtu jāuztraucas par konkurētspēju, nav. “Tomēr eksporta apjomi šogad sarūk, ārējās tirdzniecības bilance Latvijai ir pasliktinājusies un mums svarīgajās eksporta pakalpojumu nozarēs lielas pārmaiņas nākotnē var ienest automatizācija un daudz plašāka mākslīgā intelekta izmantošana,” uzskata Āboliņš.
“Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda – lai gan ekonomika stagnē kopš 2022.gada, darba tirgus ir bijis pārsteidzoši spēcīgs un turpinājis spēlēt par labu darbiniekam. To apstiprina arī straujais algu kāpums ekonomikā. Ņemot vērā kritumu mazumtirdzniecībā, apstrādes rūpniecībā, atsevišķās pakalpojumu nozarēs, darba tirgus arī trešajā ceturksnī ir turējies itin labi. Tiesa – vājāka ekonomikas aktivitāte parasti darba tirgū atspoguļojas vien ar laika nobīdi. Pēdējos mēnešos ir vērojami signāli, kas liecina par darba tirgus vājināšanos, skaidro ekonomiste.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bezdarba līmenis šī gada trešajā ceturksnī bija 6,5%, kas ir par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Tai pat laikā pret iepriekšējo ceturksni tika reģistrēts jau neliels kāpums, tas ir par 0,1 procentpunktu. Arī nodarbinātības rādītājs vājinās. Nodarbināto skaits pēdējā gada laikā samazinājās par 1% jeb 8600. Ekonomiskās aktivitātes līmenis (raksturo to sabiedrības daļu, kas strādā vai vēlas strādāt un meklē darbu) sezonālu faktoru ietekmē pakāpās līdz 69,1%, bet neaizsniedzās līdz iepriekšējā gada līmenim.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) dati par reģistrēto bezdarbu rāda nedaudz pozitīvāku dinamiku, proti, reģistrētais bezdarbs trešajā ceturksnī turpināja samazināties. Datu atšķirība Bucenieces ieskatā skaidrojama ar to, ka ne visi bezdarbnieki reģistrējas NVA. Iespējams, darba devēji, kuru darba apjomi sākuši rukt, pirmos atlaiž jaunos darbiniekus. Šādiem darbiniekiem ir īsāks darba stāžs, un, iespējams, viņi vēl nekvalificējas bezdarbnieka pabalstam. Tomēr arī NVA datos par pirmajām divām novembra nedēļām bezdarba pieaugums sāk iezīmēties. Buceniece atzīst, ka tam par iemeslu var būt ne tikai vājā ekonomika, bet arī sezonālu darbu mazināšanās.
Darba tirgus kopumā joprojām izskatās diezgan spēcīgs, tomēr situācija pa nozarēm atšķiras, informē ekonomiste. “Eurostat” datubāzē publicētie dati par šī gada pirmo pusgadu rāda, ka nodarbināto skaits ir būtiski samazinājies tādās nozarēs kā mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, valsts pārvalde un aizsardzība. Savukārt nozīmīgāko kāpumu uzrādīja tādas nozares kā ar transportu un uzglabāšanu saistītie pakalpojumi, veselības un sociālā aprūpe, kā arī izmitināšana un ēdināšana.
Eiropas Komisijas apkopotie aptauju dati par privātā sektora plāniem attiecībā uz darbinieku skaitu jau kopš pavasara norāda uz nelielu pesimismu, informē Buceniece. Tādu uzņēmumu, kas plāno darbinieku skaita mazināšanu, ir nedaudz vairāk nekā tādu, kas plāno palielināt darbinieku skaitu. Vispesimistiskākie pēdējo mēnešu laikā ir bijuši apstrādes rūpniecības uzņēmumi.
Aptauju rezultāti liecina, ka būtiski darbinieku skaitu plāno mazināt, piemēram, kokapstrādes uzņēmumi, papīra un tā izstrādājumu ražotāji, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražotāji. Savukārt būvnieki ir kļuvuši mazāk pesimistiski un nu jau plāno darbinieku skaitu saglabāt esošajā līmenī. ES naudas ieplūšana Latvijā būtiski sekmē būvniecības nozares aktivitāti. Mazumtirgotāji un liela daļa citu pakalpojumu sniedzēju pagaidām drīzāk domā par darbinieku skaita palielināšanu vai saglabāšanu esošajā līmenī.
“Swedbank” sagaidām, ka darba tirgus situācija šī gada beigās un nākamā gada sākumā pasliktināsies, arvien vairāk atspoguļojot vājo pieprasījumu ekonomikā. Pieaugums bezdarbā gan būs neliels. Bezdarba līmenis nākamā gada sākumā augstākajā punktā varētu pietuvoties 7%, savukārt uzlabojums gaidāms ap nākamā gada vidu, kad arī ekonomika sāks pamazām atgūties, prognozē Buceniece.
