Lai šogadā pasaulē piedzīvoti gana daudz satricinājumu, tuvākajos mēnešos sola inflācijas samazināšanos 31
Turpmākajos mēnešos inflācija Latvijā turpinās samazināties, un arī vidējā inflācija 2024.gadā noslīdēs zem 2% atzīmes, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.
Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane skaidro, ka, iesākot 2023.gadu ar inflāciju virs 20%, skats uz jauno gadu varēja likties nedaudz biedējošs, bet Latvijas Banka jau gada sākumā prognozēja, ka šis gads noslēgsies ar inflāciju zem 3%.
Lai arī šajā gadā pasaulē piedzīvoti gana daudz satricinājumu, tomēr ekonomikas dalībnieki ar tiem ir spējuši tikt galā pietiekami labi, atzīst Opmane. Globālās pārtikas un energocenas bijušas svārstīgas, bet pašlaik to kāpums ir norimis un atsevišķiem resursiem cenas sarūk. Valsts atbalsta programmas cenu pieauguma mazināšanai vairs nav tik plašas kā iepriekšējā gadā, jo arī patērētājus ietekmējošās cenas, piemēram, siltumenerģijai vairs nav tik augstas.
Savu ieguldījumu inflācijas mazināšanā ir sniegusi arī monetārā politika, kas darbojas, lai ar augstu inflāciju nebūtu jāsadzīvo ilgstoši. Tā soli pa solim, tuvojoties gada nogalei, Latvijā esam nonākuši pie gada sākumā prognozētās zemās inflācijas, skaidro Opmane.
Ekonomiste norāda, ka pašlaik jautājums ir, cik tālu inflācija turpinās samazināties. Opmane informē, ka tuvāko mēnešu laikā, visticamāk, redzēsim vēl nedaudz zemākus inflācijas rādītājus, tomēr sagaidāms, ka neliels cenu kāpums saglabāsies.
Arī nākamajā gadā Latvijas Banka sagaida mērenu cenu pieaugumu, ko noteiks gan tendences globālo resursu tirgū, gan ekonomiskā situācija pašu mājās. Kā būtisks iekšzemes faktors arī nākamgad saglabāsies relatīvi spēcīgs algu pieaugums, ko veicinās minimālās algas kāpums un jau ilgstoši novērotais darbaspēka trūkums.
“Atceroties, ka “senos laikos” cenas bija zemākas, jāatceras, ka arī algu līmenis tad bija krietni zemāks. Cits jautājums – cik strauji ir (ne)auguši dažādi pabalsti un pensijas. Tomēr pašlaik esam pārdzīvojuši lielo cenu pieauguma vilni un varam atgūties mierīgākos ūdeņos,” pauž Opmane.
“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, enerģijas cenas kritumam ir būtiskākā inflācijas kāpumu slāpējošā ietekme. Tikmēr ekonomistu pārsteidz pārtikas cenu pieaugums mēneša laikā par 1%, kur būtiskākā ietekme bija cenu pieaugums svaigiem dārzeņiem un augļiem. Pārtikas cenas gada laikā ir augušas par 3,7%.
Pārtikas cenu pieaugumu ir ietekmējusi sezonālā ietekme, skaidro Gašpuitis. Tomēr spēcīgā inerce kopumā nedaudz pārsteidz, jo pārtikas izejvielu cenas ir mazinājušās kopš pagājušā gada vidus. Pārtika aizņem ļoti lielu daļu patēriņa groza – 26,2%, tāpēc Gašpuitis norāda, kamēr turpinās pieaugt pārtikas cenas, saglabāsies inflācija.
Raugoties uz norisēm pasaules tirgū, globālajam izejvielu cenu kritumam vajadzētu sasniegt arī Latvijas patērētāju, uzskata ekonomists. Specializētā pārtikas un lauksaimniecības banka “Rabobank” 2024.gada prognozē norāda, ka pārtikas cenu inflācija strauji samazināsies, jo lauksaimniecības preču ražošana pieaug un pieprasījumu mazina vājā ekonomikas izaugsme. Kopējo pārtikas cenu inflāciju palēninās galveno pārtikas produktu, piemēram, cukura, kafijas, kukurūzas un sojas pupu cenu kritums, jo, reaģējot uz augstajām cenām, audzētāji palielina ražošanu. Tikmēr pieprasījums samazināsies, jo patērētāji cīnās ar augsto procentu likmju un inflācijas ietekmi.
Gašpuitis arī norāda, ka siltais rudens ir ļāvis piepildīt Eiropas gāzes krātuves un nodrošināties no cenu svārstībām īstermiņā. Savukārt negaidīti spēcīgais ASV naftas ieguves pieaugums, vājais pieprasījums un “OPEC+” valstu domstarpības ir izveidojušas apstākļus naftas cenas sarukumam.
“Tuvākajos mēnešos veikalos pastiprināsies atlaides, kas turpinās nospiest inflāciju. Ja izvairīsimies no jauniem cenu satricinājumiem un saglabāsies nospiesta izaugsme, 2024.gadā inflācija Latvijā noslīdēs pārliecinoši zem 2% atzīmes, saglabājot izredzes gada izteiksmē īslaicīgi ieslīdēt arī deflācijā,” prognozē Gašpuitis.
Tikmēr finanšu tirgi ir pastiprinājuši cerības uz agrāku procentu likmju samazināšanu eirozonā. Gašpuitis skaidro, ka tirgus galvenais scenārijs ir, ka pirmais likmes samazinājums notiks jau martā un repo procentu likme līdz gada beigām tiks samazināta līdz 2,5%. Ļoti iespējams, ka vājā ekonomika, bet vēl jo vairāk negaidīti zemā inflācija rudenī, ir mainījusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) skatījumu.
“Lai gan nākamnedēļ ECB komunikācijā lielu izmaiņu nebūs, visticamāk, tas notiks salīdzinoši drīz. Tas nozīmē, ka marta samazinājums ir iespējams. Kopumā 2024.gadā mēs sagaidām četrus likmju samazinājumus,” prognozē Gašpuitis.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka inflācijas kritums šogad ir bijis tikpat straujš kā inflācijas kāpums 2022.gadā, un inflācija Latvijā šobrīd jau ir zemāka nekā eirozonā vidēji. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pēdējo deviņu mēnešu laikā gada inflācija Latvijā samazinājusies no vairāk nekā 20% šī gada februārī līdz tikai 1% novembrī.
Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi patēriņa cenas Latvijā novembrī saglabājās nemainīgas, un tas ir jau ceturtais mēnesis pēc kārtas, kad cenas Latvijā vidēji ir samazinājušās vai nav augušas. Pēc Āboliņa prognozēm vidējā gada inflācija Latvijā šogad būs ap 9%, un, pretēji centrālo banku prognozēm, ka inflācija 2% līmenī atgriezīsies tikai 2025.gadā, vidējā inflācija Latvijā nākamgad varētu būt ECB mērķa robežās un nepārsniegt 2%.
Āboliņš skaidro, ka galvenais zemās inflācijas cēlonis Latvijā šobrīd ir energoresursu cenu normalizēšanās Eiropā, kā rezultātā novembrī siltumenerģijas cenas Latvijā salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājās par 19,3%, degvielas – par 12%, elektroenerģijas – par 6,4%, gāzes – par 20,7% un cietā kurināmā – par 26,5%. Šie cenu kritumi kopējo inflāciju Latvijā samazināja gandrīz par 3%. Tikmēr pakalpojumu inflācija Latvijā saglabājas salīdzinoši augsta, un novembrī pakalpojumu cenas Latvijā bija par 5,9% augstākas nekā pirms gada. Tomēr arī pakalpojumu cenu inflācija kopš gada sākuma ir būtiski samazinājusies, jo vēl maijā tā sasniedza 11%.
Faktiski inflācija Latvijā jau ir un, domājams, arī eirozonā drīz būs atgriezusies ECB mērķa robežās, atzīst ekonomists un norāda, ka līdz ar to arvien aktuālāks ir jautājums, cik ilgi tiks saglabātas pašreizējās augstās procentu likmes. Šobrīd zemā inflācija lielā mērā ir saistīta ar energoresursu cenu kritumu, kamēr pakalpojumu cenas turpina augt un darba tirgū ir liels spiediens celt algas, kas rada spiedienu tālākam cenu kāpumam. Tomēr eirozonas ekonomika šobrīd neaug, Latvijas ekonomika atrodas recesijā un būvniecības nozarē Eiropā situācija kļūst arvien dramatiskāka. Tādēļ Āboliņš prognozē, ka tuvākajos mēnešos pieaugs spiediens uz centrālajām bankām mazināt procentu likmes ātrāk, nekā centrālo banku vadītāji šobrīd ir gatavi atzīt.
Centrālo banku vadītāji var kļūdīties, un uz šādu iespējamību pēdējās nedēļās arvien pārliecinošāk norāda arī finanšu tirgi, kas šobrīd prognozē procentu likmju samazināšanu eirozonā jau no nākamā gada marta, skaidro Āboliņš. Tiek prognozēts, ka 2024.gadā kopumā procentu likmes varētu tikt mazinātas četras vai piecas reizes, savukārt EURIBOR nākamā gada decembrī varētu noslīdēt līdz 2,6-2,8%.
“Finanšu tirgi, protams, var pārdomāt, un šīs prognozes var mainīties. Pagaidām ir grūti iedomāties tik strauju likmju samazinājumu bez kādām būtiskām izmaiņām ekonomikā. Tomēr signāls ir ļoti spēcīgs,” norāda Āboliņš.
Vienlaikus ekonomists norāda, ka ir jāsaprot, ka zemākas procentu likmes nenozīmēs atgriešanos pie nulles vai negatīvām likmēm, jo inflācijas riski joprojām saglabājas gana augsti. Piemēram, enerģijas akūtā krīze, kad bija bažas par dabasgāzes fizisku pieejamību, šobrīd ir pārvarēta un cenas ir būtiski zemākas kā pirms gada, tomēr enerģijas cenas nav zemas un riski saglabājas. Dabasgāzes patēriņš Eiropā joprojām ir 15-20% zemāks kā pirms 2022.gada, dabasgāzes krātuvju piepildījums pārsniedz 90%, taču cena ir gandrīz divas reizes augstāka nekā pirms 2021.gada. Līdzsvars energoresursu tirgos joprojām ir trausls un pilnībā nevar izslēgt atkārtotus cenu kāpumus.
Tāpat arī bezdarbs ir zems, un algas turpina gana strauji augt, lai gan patēriņš pēdējos mēnešos nav audzis un mazumtirdzniecības apjomi ir nedaudz sarukuši. Āboliņš skaidro, ka tas lielā mērā ir saistīts ar to, ka pandēmijas laika uzkrājumi ir beigušies, procentu likmju kāpuma dēļ ir pieauguši kredītu maksājumi un mājsaimniecības arvien vairāk izmanto procentu likmju kāpumu, lai ieguldītu savus līdzekļus.
Piemēram, norāda ekonomists, tikai Latvijā krājobligācijās šobrīd ir ieguldīti vairāk nekā 200 miljoni eiro, savukārt komercbankās pēdējā gada laikā par gandrīz miljardu eiro ir pieauguši termiņnoguldījumi, un par līdzīgu summu samazinājies naudas uzkrājums norēķinu kontos. Šie faktori šobrīd samazina patēriņu un palīdz cīnīties ar inflāciju, taču, šiem līdzekļiem atgriežoties patēriņā, cenu spiedieni var atkal pieaugt. Tādēļ Āboliņš norāda, ka zema inflācija šobrīd un tuvākajos sešos līdz 12 mēnešos ir laba ziņa, taču tas nenozīmē, ka varam gaidīt zemu procentu likmju atgriešanos.
“Luminor Bank” ekonomists Pēteris Strautiņš atgādina, ka aizvadīto divu gadu laikā inflācija bija lielākā ekonomiskā problēma, bet tā ir atrisināta.
Mēneša laikā cenas nemainījās, šis ir ceturtais mēnesis pēc kārtas ar mēneša inflāciju zem vēsturiskās normas. Strautiņš sagaida, ka cenas decembrī nedaudz samazināsies, pateicoties sezonalitātei un degvielas cenu ietekmei. Tā kā arī pērn decembrī bija mēneša deflācija (mīnus 0,4%), gada inflācija daudz nemainīsies. Lielas gada inflācijas izmaiņas nav gaidāmas arī janvārī, tad cenu līmeni paaugstinās nodokļu izmaiņas, bet arī šī gada sākumā mēneša inflācija vēl bija diezgan liela (1,3%), līdz ar to bāzes efekts labvēlīgs.
Strautiņš prognozē, ka turpmākajos mēnešos gada inflācija drīzāk vēl samazināsies, cauri piegādes ķēdēm patērētāju virzienā veļoties importa cenu krituma vilnim. Pasaules vēsmas turpinās patērētājiem labvēlīgi ietekmēt transporta un mājokļu uzturēšanas izmaksas, tikai pārmaiņas kļūs pakāpeniskākas.
Nākamā gada laikā ir drīzāk jāsamazinās kopējam pārtikas cenu līmenim, kura augstākais punkts bija aprīlī, uzskata Strautiņš. Atsevišķu pārtikas produktu cenas nepārprotami atspoguļo inerci, piemēram, miltu un citu graudaugu cenas novembrī bija par 74% augstākas nekā pirms trim gadiem, kaut graudu cenas biržās jau ir gandrīz pilnīgi normalizējušās.
Pārtikas izejvielu cenu kopējais līmenis pasaulē ir lejupejošs, informē Strautiņš. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas FAO indekss novembrī sasniedza jaunu zemāko punktu kopš 2021.gada marta. Gada laikā tas samazinājies par 10,7%, bet kopš augstākā punkta kara sākumā – tieši par ceturto daļu. Taču ir atsevišķi produkti, kas ir strauji sadārdzinājušies – olīveļļa, apelsīnu sula. Ļoti dārgs ir arī cukurs. Līdz ar to atsevišķi produkti vēl var kļūt dārgāki. Taču Strautiņa ieskatā nav gaidāms nozīmīgs cenu kāpums trim vissvarīgākajām produktu grupām – pienam, gaļai, maizei.
Ekonomists norāda, ka vienīgais nozīmīgais atlikušais risks cenu stabilitātei ir aizejošā gada neraksturīgi augstais algu kāpums, bet straujā naudas aprites sabremzēšanās (trešajā ceturksnī IKP naudas izteiksmē auga vien par 1,8%) darba tirgum uzlies pamatīgu auksta ūdens šalti. Strautiņam nav šaubu, ka darbaspēka izmaksu kāpuma atbalss cenu datos kādu laiku vēl būs jūtama, bet disinflācijas spēki kopumā izskatās stiprāki.
Kopējās preču cenas jau ir sākušas samazināties, tās novembrī bija par 0,6% lētākas nekā pirms gada, norāda Strautiņš. Visstraujāk “kažoku apmeta” nepārtikas preču cenas, to inflācija no plus 27% pirms gada samazinājusies līdz mīnus 4,7%. Biržu enerģijas, izejvielu cenu kritums, starpkontinentālo transporta izmaksu daudzkārtīga samazināšanās, pāreja no ražošanas jaudu deficīta uz pārpalikumu, tas viss ļauj lētāk iegādāties degvielu, siltumu, elektrību un visdažādākās ilglietošanas preces.
Mājokļu uzturēšanas izmaksu gada dinamika no plus 44,4% pirms gada ir pārvērtusies par mīnus 9,1%. Pakalpojumu inflācija samazinās lēnāk, bet noturīgi, no 11,1% cenu kāpuma maijā ir atlikusi apmēram puse jeb 5,8%. Pārtikas, neskaitot bezalkoholiskos dzērienus, gada inflācija gada laikā ir kritusies vairāk nekā desmitkārtīgi, no 30% līdz 2,8%.
Interesantākais notikums pasaulē aizvadītā mēneša laikā no cenu groza skatupunkta ir bijis naftas cenu kritums, skaidro Strautiņš. “Brent” barela cena samazinājās no 85 ASV dolāriem novembra sākumā līdz 75 ASV dolāriem. Apvienojumā ar pārstrādes maržu kritumu tas samazinājis benzīna biržas cenas līdz zemākajam līmenim vairāk nekā divu gadu laikā. “OPEC+” kārtējo reizi ir iegāzusi dalībvalstu vājā disciplīna. Ekonomists skaidro, ka tā ir problēma, ar kuru šis tā saucamais kartelis netiek galā jau desmitgadēm, te nekādas izmaiņas nav gaidāmas. Arī tehnoloģiskās tendences nav šai organizācijai labvēlīgas. Iekšdedzes dzinēju auto pārdošanas augstākais punkts bija jau tālajā 2017.gadā, elektriskās piedziņas ietekme jau samazinājusi naftas pieprasījumu par aptuveni 2%.
“Inflācija uz Latviju atnāca no pasaules tirgiem, tur tā arī ir aizgājusi. Atsevišķu preču un pakalpojumu cenu kāpums vēl ir straujš, bet tas galvenokārt ir inerces rezultāts, kuras spēks nevar būt bezgalīgs. Tā ir iespēja mainīt dienaskārtību un lielāku vērību veltīt ekonomikas izaugsmes veicināšanai,” pauž Strautiņš.
Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad novembrī salīdzinājumā ar oktobri Latvijā nemainījās, bet gada laikā – šogad novembrī salīdzinājumā ar 2022.gada novembri – palielinājās par 1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 2,1%.
Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, novembrī pieaudzis par 10,6%.
