Tuvākajās dienās tas notiks! Irāna gatavojas sniegt atbalstu Krievijai 71
Eiropas amatpersonas sagaida, ka Irāna tuvākajā laikā Krievijai piegādās ballistiskās raķetes, vēsta ziņu aģentūra “Bloomberg”, atsaucoties uz informētiem avotiem.
Irāna jau ir piegādājusi Krievijai simtiem bezpilota lidaparātu “Shahed”, kurus Krievijas karaspēks ik dienas izmanto, lai uzbruktu Ukrainas pilsētām.
Šā gada sākumā aģentūra “Reuters” ziņoja, ka Teherāna varētu būt Maskavai nodevusi aptuveni 400 ballistisko raķešu.
Aģentūras “Bloomberg” avoti neatklāja iespējamo piegādes laiku, raķešu veidu un apjomu, bet viens no tiem norādīja, ka piegādes varētu sākties dažu dienu laikā.
ASV un NATO sabiedrotie ir vairākkārt brīdinājuši Teherānu par šādu rīcību un veikuši diplomātiskus pasākumus, lai to novērstu, norādīja aģentūra.
Tikmēr Lielbritānija pirmdien paziņojusi, ka daļēji pārtrauc ieroču piegādi Izraēlai, jo pastāvot draudi, ka tos pielietojot, var tikt pārkāptas starptautiskās tiesības.
Kā paziņojis Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs, pastāv “nepārprotams risks”, ka tie var tikt pielietoti, lai “pastrādātu vai nodrošinātu nopietnu starptautisko tiesību pārkāpumu”.
Uzrunājot parlamentu, viņš norādīja, ka tas attiecoties uz aptuveni 30 no 350 eksporta licencēm uz Izraēlu, uzsverot, ka tas neesot ieroču embargo.
Lemijs piebilda, ka šis lēmums nav pieņemts ar vieglu sirdi.
Lielbritānijas uzņēmumi Izraēlai pārdod relatīvi nedaudz ieroču un to sastāvdaļu. Saskaņā ar valdības sniegtajiem datiem 2022.gadā militārā eksporta apmērs uz Izraēlu sasniedza tikai 42 miljonus mārciņu (aptuveni 50 miljonus eiro).
Jaunā Lielbritānijas valdība, kuru pēc jūlijā notikušajām vēlēšanām izveidoja leiboristi, izjūt pieaugošu spiedienu no pašu frakcijas un partijas kreisā spārna, kas pieprasa izdarīt spiedienu uz Izraēlu, lai tā pārtrauktu militāro operāciju Gazas joslā.
Leiboristu valdība, atsakoties no iepriekšējās konservatīvo valdības kura, jūlijā arī paziņoja, ka neiejauksies, lai panāktu Starptautiskās Krimināltiesas ordera atsaukšanu Izraēlas premjerministra Benjamina Netanjahu aizturēšanai.
Pagājušā gada 7.oktobrī palestīniešu teroristiskā grupējuma “Hamās” sarīkotajā slaktiņā Izraēlā teroristi noslepkavoja aptuveni 1160 cilvēkus, pamatā civilpersonas, un sagrāba apmēram 250 ķīlniekus.
Reaģējot uz 7.oktobra slaktiņu, Izraēla paudusi apņēmību iznīcināt “Hamās” un uzsākusi plašu militāro operāciju Gazas joslā.
Teroristu kontrolētās Gazas joslas varasiestādes apgalvo, ka karadarbības rezultātā Gazas joslā esot nogalināti vairāk nekā 40 000 cilvēku, taču šie skaitļi, domājams, ir stipri pārspīlēti, ņemot vērā to dezinformāciju un melus, ko līdz šim izplatījis “Hamās”. Turklāt liela daļa no nogalinātajiem ir islāmistu grupējumu kaujinieki.
Jānorāda arī uz apstākli, ka ne visi bojāgājušie palestīnieši ir Izraēlas uguns upuri. Daudzus nogalinājušas mērķi nesasniegušās raķetes, kuras teroristi raidījuši uz Izraēlu. Saņemtas arī ziņas par gadījumiem, kad kaujinieki atklājuši uguni uz civilpersonām, kas nevēlas pakļauties teroristu prasībām un pildīt dzīvā vairoga lomu.
Bojāgājušo civilistu skaits nav nedz 30 000, nedz pat 20 000. Tas ir daudz mazāks, vēl martā norādīja Netanjahu, piebilstot, ka tajā pašā laikā esot likvidēti 13 000 teroristu.
Tagad iznīcināto teroristu skaits noteikti ir pieaudzis.
Saskaņā ar Izraēlas aplēsēm Gazas joslā joprojām atrodas 100 ķīlnieki, taču armija uzskata, ka no viņiem vismaz trešdaļa ir nogalināta.
