Latvijas kosmosa industrijas pirmie soļi kosmosā 15
Imants Frederiks Ozols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Lai arī starp Eiropas Savienību un Eiropas Kosmosa aģentūru nav liekama vienādības zīme, ciešāka Eiropas Savienības iesaistīšanās Eiropas Kosmosa aģentūras darbā, visticamāk, nozīmēs vairāk kosmosa arī ES politiskajā darbakārtībā un komunikācijā. Šajās dienās tam bija redzams arī uzskatāms piemērs. Eiropas astronaute no Itālijas – Samanta Kristoforeti nupat bija redzama videozvanā ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju Robertu Metsolu.
ES un Eiropas Kosmosa aģentūras sadarbības veicināšana ir viens no mērķiem, kas atspoguļots Aģentūras darbakārtībā līdz 2025. gadam.
Tā paredz arī nopietnu izrāvienu tehnoloģijās, kurām ir pielietojums ne tikai kosmosā, bet arī uz Zemes, it sevišķi zaļās un digitālās Eiropas politikas jomā, nodrošinot vairāk nekā 200 tūkstošus darbavietu ar kosmosa industrijas apkalpošanu saistītās jomās un līdz pat vairākiem desmitiem miljardu ieņēmumu.
Pašu astronauti uz Mēness
Eiropai ir mērķis vēl šajā desmitgadē nosūtīt uz Mēnesi pašai savus astronautus, nule uzsvēris Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers. Vienlaikus viņš pauda, ka Mēness ekonomiskais potenciāls “pilnībā kļūs skaidrs nākamajā desmitgadē”. Pagaidām tas vēl neesot skaidrs, tomēr viņa personiskā pārliecība ir tāda, ka tas būs visu ieguldīto pūļu vērts.
Jau nākamnedēļ notiks kārtējais Artemīdas misijas mēģinājums sekmīgi palaist kosmosa raķeti, kas būs pirmais lielais solis drīzai cilvēka izkāpšanai uz Mēness. Atšķirībā no pirmās reizes 1969. gadā, kad uz Mēness izkāpa amerikānis Nils Ārmstrongs, šoreiz liela nozīme būs ne tikai amerikāņu kosmosa aģentūrai NASA, bet arī tās transatlantiskajam partnerim – Eiropas Kosmosa aģentūrai. Tālākā Mēness misijas gaitā sava loma varētu būt arī Latvijas zinātnei un pamazām augošajai mūsu kosmosa industrijai.
NASA misijas aprakstā uzsvērts – šīs misijas gaitā uz Mēness pirmo reizi izkāps arī sieviete, kā arī persona ar citu ādas krāsu. Artemīdas misija tādējādi atspoguļo arī lielas pārmaiņas Rietumu sabiedrībā, kopš Nīls Armstrongs izkāpa uz Mēness 1969. gadā. Taču ir vēl kāda būtiska pārmaiņa. Pilnībā izveidojusies Eiropas Savienība, kā arī pats fakts, ka Eiropai ir sava Kosmosa aģentūra.
Ar Latvijas inženieru līdzdalību
ASV vadītā Artemīdas misija sākotnēji izmantos tāda paša nosaukuma kosmosa kuģus – “Artemīda”, numurējot tos ar skaitļiem no 1 līdz 3. Pēc 2027. gada kosmosā dosies jaunas “Artemīdas” ar numuriem no 4 līdz 7. Vēl pēc tam kosmosā lidos jau atkārtoti palaižams kosmosa kuģis “Orions”.
Gan “Artemīdās”, gan “Orionā” tiks izmantots arī Eiropas Kosmosa aģentūras izstrādātais modulis, kam ir atbalsta funkcija (tostarp ūdens, skābekļa un elektrības nodrošināšana) galvenajam modulim, kurā atrodas apkalpe.
Taču līdzās darbam pie kosmosa kuģiem, kas nogādās astronautus uz Mēness, ir cits, vismaz tikpat svarīgs projekts, kam dots Mēnesvārtu nosaukums (angļu val. “The Lunar Gateway”) – tā ir kosmosa stacija, kas turklāt pavisam drīz lidos ne vairs Zemes, bet Mēness orbītā. Un arī šeit līdzās NASA darbojas Eiropas Kosmosa aģentūra, kā arī attiecīgās Kanādas un Japānas aģentūras.
Mēness vārtos vieta būs arī Latvijas zinātnei un topošajai kosmosa industrijai. Tā, piemēram, kosmosa stacijas “ESPRIT” modulī, kurš nodrošina stacijas energoapgādi, telekomunikācijas un citas funkcijas, svarīga loma būs ksenona pārsūknēšanas kompresoram. Kā “Latvijas Avīzei” skaidroja Izglītības un zinātnes ministrijas eksperts kosmosa nozares jomā Kaspars Karolis, “sākot ar vispārējo ideju līdz pat lidojuma modelim” to izstrādā Latvijas uzņēmums, SIA “Allatherm”: “Ksenona pārsūknēšanas kompresors ir “ESPRIT” moduļa degvielas uzpildes sadaļas galvenā sastāvdaļa.
Nākamie posmi ksenona pārsūknēšanas kompresora tehnoloģijas izstrādē ir kvalifikācijas un lidojuma modeļa izstrāde, kas tiks īstenoti Eiropas Kosmosa aģentūras attiecīgās programmas ietvaros, kurā Latvija jau piedalās. Vienlaikus, ja valdība nepiešķirs nepieciešamos papildu līdzekļus Latvijas dalībai Eiropas Kosmosa aģentūrā, Latvijas kompānijas dalība “Lunar Gateway” misijā notiks vai nu būtiski samazinātā apmērā, vai nenotiks vispār.”
Jāpiebilst, ka līdz šim dalība Eiropas Kosmosa aģentūrā Latvijai maksāja trīs miljonus eiro gadā, bet, augot interesei un vēlmei iesaistīties no mūsu zinātnes un rūpniecības puses, nākamajam periodam (2023.–2027. g.) valdībai pieprasīts finansējums 4,8 miljonu apmērā ik gadus.
Paredzams, ka “Mēnesvārti” tiks nogādāti Zemes dabiskā pavadoņa Mēness orbītā jau pēc diviem gadiem. Sākotnēji, izmantojot “SpaceX” kosmosa kuģus, Mēness orbītā nonāks pirmie divi kosmosa stacijas moduļi, kuriem drīz vien sekos arī pārējie. Tā būs pirmā cilvēces pieredze, izveidojot kosmosa staciju tā dēvētajā dziļajā kosmosā. Tālāka zinātnes un tehnoloģiju attīstība šo pieredzi ļaus izmantot nākotnē iecerētajā Marsa apguvē.
Starp citu, ir arī vēl kāds piemērs Latvijas, pagaidām vēl jaunās, kosmosa industrijas pirmajiem soļiem kosmiskā mērogā. Kompānija “Eventech”, attīstot vēl pirms 40 gadiem Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieka Jurija Artjuha izgudrojumu, izstrādājusi aerolāzerskanēšanu un altimetru ar lidojuma laika moduli un procesoru. Tas tiek izmantots Eiropas Kosmosa aģentūras misijā “Hēra”. Kosmosa kuģis jau atrodas lidojumā, kura uzdevums ir mērķtiecīgi ietriekties Zemei tuvu lidojošā asteroīdā. Tas tiek darīts nolūkā izstrādāt planētas aizsardzības rīkus potenciāli katastrofālai asteroīdu sadursmei ar Zemi vai citām planētām.
Viss nerit gludi
Šogad novembrī Parīzē pulcēsies Eiropas kosmosa aģentūras dalībvalstis (Latvijai ir asociētās valsts statuss, kurpretim Igaunija – viena no pilntiesīgajām dalībvalstīm). Darba kārtībā ir arī aģentūras trīs gadu budžeta apstiprināšana. Tiktāl viss nebūt nav gājis gludi. NASA vadītajā Artemīdas misijā raķete vēl arvien nav pametusi palaišanas vietu un vēl tikai gaida savu pirmo lidojumu. Turklāt jaunu situāciju radījusi Krievija.
Rietumu attiecību ar Krieviju radikāla pārskatīšana un lielā mērā saraušana lika Krievijai paziņot par izstāšanos no Starptautiskās kosmosa stacijas projekta. Tas gan nenotiks uzreiz, pretējā gadījumā sekas būtu katastrofālas, bet 2024. gadā. Iepriekš Krievijai bija svarīga loma šajā starptautiskās sadarbības projektā, kas iekļāva arī ASV, Kanādu, Japānu un Eiropas Kosmosa aģentūru. Tomēr, ja Artemīdas misija pēc pirmajiem kļūmīgajiem soļiem kļūs sekmīga, Eiropas astronauti uz Mēnesi varēs lidot ar ASV kosmosa kuģiem.
Jaunā situācija gan var nozīmēt lielākus finansiālos ieguldījumus, tomēr vienlaikus to var uzlūkot arī kā iespēju mobilizēties vēl izaicinošākiem mērķiem kosmosa apguvē. Tā ir pārvērtusies par jaunu pasaules lielvaru sacīkšu vietu.
Cilvēka nākotne kosmosā?
Starp citu, līdzās “Vega-C” raķetes pirmajam lidojumam Eiropas Kosmosa aģentūras ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers par aģentūras lielo pēdējā laika panākumu dēvē Eiropas Savienības un Eiropas Kosmosa aģentūras samitu, kas notika šā gada 16. februārī Tulūzā. Minētā “Vega-C” raķete ir uzlabots iepriekšējās Eiropas Kosmosa aģentūras raķetes “Vega” variants, kas nodrošinās Eiropas institūciju un rūpniecības vajadzības, tostarp satelītu nogādāšanā kosmosā.
No vienas puses, skan brīdinājumi, ka cilvēces izlaušanās pat tuvējā kosmosā rada tās pašas problēmas, kuras jau redzam uz Zemes, tostarp – piesārņojumu (kosmosa piesārņojums, ko rada izplatījumā nonākušas cilvēka tehnoloģiju atlūzas, jau šobrīd tiek uzskatīta par nopietnu problēmu), politisko konfrontāciju un vēlmi izmantot kosmosa telpu militāriem mērķiem. No otras puses, valda arī zinātniski pamatots uzskats, ka kosmoss var kļūt par risinājumu daudzām problēmām. Tā, piemēram, Eiropas Kosmosa aģentūra apsver ieguldījumus saules enerģijas stacijā, kas lidotu izplatījumā. Turklāt pirmā šāda elektrostacija varētu tapt jau 2025. gadā.
Saules enerģijas kosmosa stacija darbotos tādējādi, ka atmosfērā savākto saules enerģiju pārvērstu elektrībā, kas uz zemi tiktu raidīta mikroviļņu veidā. Tur to uztvertu ar īpašu fotovoltisko antenu palīdzību, pārveidojot mikroviļņus atkal elektrībā, kas būtu tālāk izmantojama ražošanā vai mājsaimniecību vajadzībām. Tiesa, satelīti, kas kosmosā uztvertu saules enerģiju, būtu patiešām gigantiski. Tie svērtu vismaz 10 reižu vairāk nekā starptautiskā kosmosa stacija, kas pati ir visai iespaidīga, aptuveni 450 tonnas smaga konstrukcija.
Starp šīs ieceres kritiķiem gan ir arī tehnoloģiju miljardieris un kosmosa industrijas jomas uzņēmējs Īlons Masks, kurš to nosauca par “visu laiku stulbāko lietu”. Viņaprāt, daudz saprātīgāk būtu ievērojami lētāk un efektīvāk iegūt saules enerģiju, uzstādot solārās stacijas tepat, uz Zemes.
Uzziņa
Kas ir Eiropas Kosmosa aģentūra?
Dibināta 1975. gadā.
Galvenā mītne Parīzē.
2022. gada budžets: ap 7,2 miljardiem eiro.
Aģentūrai ir daudzveidīga kosmosa programma, tostarp arī savs astronautu korpuss.
Arī pašlaik kosmosā arvien atrodas Eiropas astronaute no Itālijas – Samanta Kristoforeti, kas ir visilgāko laiku kosmosā pavadījusī Eiropas astronaute. Kristoforeti ieguvusi milzu popularitāti arī ar savu regulāro aktivitāti sociālajos tīklos.
Aģentūru finansē tās pastāvīgās dalībvalstis, starp kurām ir arī Norvēģija un Šveice, kas nav ES dalībvalstis.
