Pašvaldību politiķi izdara izvēli par labu valdošās koalīcijas partijām 1
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Alūksnes novada dome nesen lēma par mēra vietnieku nomaiņu, no šā amata atbrīvojot Līgu Langrati, kura pārstāv agrāko varas partiju “Konservatīvie”. Viņas vietā amatā ievēlēja Aivaru Fominu, kurš pirms pāris nedēļām paziņoja par iestāšanos Latvijas Reģionu apvienībā, kas ir viena no tagad valdībā esošā “Apvienotā saraksta” dalīborganizācijām.
Par labu citam šā saraksta politiskajam spēkam – Latvijas Zaļai partijai – savu politisko izvēli ir izdarījusi Talsu novada priekšsēdētāja Eva Kārkliņa, kura pēc aiziešanas no Nacionālās apvienības nebija nevienā partijā.
Pēc pašvaldību vēlēšanām 2021. gada vasarā Alūksnes novada priekšsēdētājs Dzintars Adlers (“Jaunā Vienotība”) izveidoja domes koalīciju, kas bija kā spogulis toreizējās valdības koalīcijai. “Saeimas vēlēšanas izdarīja korekcijas. Tagad ir jauns spogulis, un tas atspoguļojās arī novada domes koalīcijā,” “Latvijas Avīzei” atzina nu jau bijusī domes priekšsēdētāja vietniece L. Langrate. Viņas ieskatā, mazos novados nevajadzētu spēlēt partiju spēles, no kā cietīs iedzīvotāji.
Taču nevar noliegt, ka gadiem apdalīto Alūksnes novadu, pēc tam, kad tā vadību pārņēma premjera Krišjāņa Kariņa (“JV”) partijas biedrs Dz. Adlers, valdība ir pamanījusi un atbalstījusi.
To “Latvijas Avīzei” atzina arī Dz. Adlers, kurš apstiprināja, ka pašvaldības attīstībā svarīga ir veiksmīga komunikācija ar valdību. Taču vietnieku nomaiņa neesot ar to saistīta, apgalvoja mērs. Viņš skaidroja, ka bijusī vietniece esot zaudējusi domnieku vairākuma uzticību. Amatu esot saglabājis cits vietnieks, kurš pārstāv “Latvijas attīstību”, kas arī vairs neesot Saeimā. Jāteic, ka šā vietnieka amats nav algots.
Koalīcija – valdības spogulis
No Jaunās konservatīvās partijas (“Konservatīvie”) Alūksnes novada domē ievēlēja trīs deputātus, kas ir tikpat, cik mēra pārstāvētajai “Jaunajai Vienotībai”. Vairāk bija tikai Zaļo un zemnieku savienībai, kas saņēma četrus mandātus, bet ZZS kā bija, tā palika opozīcijā, jo nav pie varas arī Saeimā.
L. Langrates veidotā komanda ieguva pietiekami lielu atbalstu, tāpēc viņas ievēlēšana algota atbrīvotā vietnieka amatā bija saprotama. Tajā laikā “Konservatīvie” valdībā vadīja Izglītības un zinātnes ministriju, ar kuru ciešā sadarbībā Alūksnes novada dome veica iekavēto skolu tīkla optimizāciju, kas nebija populārs lēmums. Taču L. Langrate kā vietniece to aizstāvēja, jo apzinājusies, ka ar tik mazu iedzīvotāju skaitu visos lauku pagastos skolas nav iespējams saglabāt.
Kā var secināt no publiski pieejamās domes informācijas, tad tagad L. Langrates viedoklis ar domes vadību vairs nesakrīt – dome lēma Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā organizēt mācības tikai no 10. līdz 12. klasei, bet ZZS ierosināja ģimnāzijā saglabāt iespēju mācīties no 1. līdz 12. klasei, kam piekrīt arī L. Langrate.
Par to ir nobalsojusi arī atbildīgā komiteja, bet lēmums vēl jāpieņem domei. L. Langrate atzina, ka par attīstības jautājumiem viņai vairs nesakrīt viedoklis ar vadību. Savukārt Dz. Adlers viņai pārmeta “politiskās disciplīnas trūkumu un viedokļa maiņu”. Viņš esot piedāvājis bijušajai vietniecei citu algotu – komitejas vadītāja – amatu, bet tam viņa neesot piekritusi. Ir iespaids, ka minētie ir tikai formāli iemesli, bet pārmaiņas vairāk saistītas ar centieniem iesaistīt domes vadībā visu valdības koalīcijas partiju pārstāvjus. Pēc Saeimas vēlēšanām valdībā tagad ir arī iepriekš parlamentā nepārstāvētā Latvijas Reģionu apvienība (LRA), kuru domē pārstāv jaunais vietnieks A. Fomins (ievēlēts no Vidzemes partijas un LRA). Viņa partijas biedrs Māris Sprindžuks vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kas nav mazsvarīgi.
Jāatgādina, ka Alūksnes novada attīstības tempi pieauga tieši pēc tam, kad domes koalīcija kļuva par valdības koalīcijas spoguli. Uzskatāmākais piemērs ir jaunais Alūksnes sporta centrs, kas ir augstas gatavības projekts, kurš īstenots ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu. Tas ir jauns daudzfunkcionāls sporta centrs, ko uzbūvēja vecā sporta angāra vietā, kas daudzus gadus bija vienīgā iespēja alūksniešiem sportot. Dz. Adlers atzina: “Alūksne gadiem bija apdalīta un aizmirsta. Mums nebija mūsdienīgas sporta zāles. Tad par mums apžēlojās. Tas tā ir sakritis, ka mēs tagad aktīvi strādājam un mums ir laba administrācijas komanda.”
“Konservatīvo” priekšsēdētājs Gatis Eglītis par izmaiņām Alūksnes novada vadībā “Latvijas Avīzei” teica: “Tas nav godīgi pret vietējo demokrātiju. Līga Langrate labi nostartēja vēlēšanās. Nav šaubu, ka tas ir politisks lēmums, kas varētu būt pieņemts Rīgā. Tā ir arī bīstama tendence, ja koalīcijas novadu pašvaldībās ir pieskaņotas partiju salikumam valdībā, neņemot vērā partiju iegūto atbalstu vietējās vēlēšanās.” G. Eglītim tas liekot domāt, ka mērķis ir panākt lielāku valdības labvēlību pašvaldībai Eiropas Savienības fondu līdzekļu un cita veida atbalsta saņemšanā, kam tā nevajadzētu būt – valdībai ar vienlīdzīgu attieksmi būtu jāizturas pret visām pašvaldībām.
Atgriežas Zaļajā partijā
Talsu novadā ir cita situācija, jo domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa vienu valdības partiju – Nacionālo apvienību – nomainīja pret citu koalīcijā pārstāvēto politisko spēku – Latvijas Zaļo partiju. LZP viņa jau bija līdz 2021. gada pavasarim, kad īsi pirms pašvaldību vēlēšanām pieslējās toreiz Talsu novadā valdošajai Nacionālajai apvienībai. LZP kā Zaļo un zemnieku savienības dalīborganizācija tolaik Saeimā bija opozīcijā. E. Kārkliņa “Latvijas Avīzei” atzina, ka toreiz viņa vadījusi Rojas novadu, kuram bija grūti palīdzēt, esot partijā, kas ir opozīcijā. Tajā laikā novadam palīdzējusi Nacionālā apvienība. Visticamāk, šis atbalsts bija visai tālredzīgs ar skatu uz pašvaldību vēlēšanām. E. Kārkliņa bija populāra un viņas iekļaušana NA kandidātu sarakstā palīdzēja piesaistīt arī vēlētājus. No NA kandidātiem E. Kārkliņa arī ieguva vislielāko vēlētāju atbalstu, bet par domes priekšsēdi pēc vēlēšanām tomēr kļuva cita NA deputāte – Sandra Pētersone, kura jau iepriekšējā sasaukumā vadīja pašvaldību.
E. Kārkliņu par Talsu novada priekšsēdi ievēlēja tikai pērnajā rudenī pēc Saeimas vēlēšanām, kad bija zināms, ka tagad LZP būs valdībā. Tad viņa aizgāja no NA, kas domē pēc varas maiņas ir opozīcijā. “Man patīk, kā tagad strādā Latvijas Zaļās partijas politiķi pēc iesaistīšanās “Apvienotajā sarakstā”. Viņi ir atvērtāki sadarbībai un spēj ātri reaģēt uz lietām. Pašvaldību vadītājiem ir vajadzīgs politiskais atbalsts valdībā,” neslēpj Talsu novada priekšsēde. LZP priekšsēdētājs Edgars Tavars apgalvoja, ka ar E. Kārkliņu labas attiecības esot saglabājušās arī pēc viņa aiziešanas no LZP, kas tajos apstākļos bija saprotama izvēle. Taču Talsu novada domē viņa labi sapratusies ar deputātiem, kas ievēlēti no LZP. E. Tavars priecājas, ka viņa atgriezās partijā. Uz vaicāto, kas gan tajā ir mainījies, ja nerunā par atrašanos valdībā, E. Tavars atbildēja: “Mums tagad ir citi partneri. Tam ir liela nozīme, mums ir vairāki bijušie biedri, kas interesējas par iespēju atgriezties.” Šo cilvēku vārdus viņš neatklāja. Kā zināms, iepriekš LZP kopā ar Latvijas Zemnieku savienību veidoja Zaļo un zemnieku savienību, kas joprojām ir opozīcijā. Kad LZP atstāja ZZS, šķērslis tās turpmākajai sadarbībai ar šo apvienību bija nevis LZS, bet gan tās sadarbības līgums ar partiju “Latvijai un Ventspilij”.
