38
Svētais ūdens
Zīmīgi, ka politiķi vairāk sarosās vēlēšanu gadā, kad līdzdalība Aglonas svētkos nozīmē arī iespēju atrādīties lielam skaitam potenciālo vēlētāju. Svētku pasākumi risinās pašā priekšvēlēšanu kampaņas karstumā, pusotru mēnesi pirms Saeimas vēlēšanām, kas tiek rīkotas oktobra sākumā.
Sevišķi spilgts “balsu zvejošanas” piemērs bija vērojams 2010. gadā, kad pirms Saeimas vēlēšanām no “mācītāju partijas” aprindām nākušais Ainārs Šlesers ar domubiedriem centās popularizēt savu toreizējo politisko spēku “Par labu Latviju” (PLL). Aglonā svētceļniekus sagaidīja PLL uzstādītās teltis, kur šīs organizācijas aktīvisti dalīja bezmaksas ūdens pudeles ar partijas logo. Latvijas katoļu baznīcas vadītājs arhibīskaps Stankevičs, kurš tieši ap to laiku nomainīja amatā savu priekšteci kardinālu Jāni Pujatu, kritizēja Aglonā pieļauto politisko aģitāciju un salīdzināja ar Zīgerista banānu dalīšanas akciju.
“Ja kāds brauc uz Aglonu tikai tāpēc, lai piesaistītu vēlētāju balsis, tā, protams, ir liekulība un liecina par šāda cilvēka morālo degradāciju,” secina Stankevičs. “Tomēr, kā rāda pieredze, dzīvē parasti ir savijušās dažādas motivācijas – egoistiskās ar cēlajām. Svētvieta jau pēc definīcijas ir vieta, kur attīrīties un šķīstīt dvēseli, tātad – arī motivāciju. Tāpēc man ir cerība, ka arī tie, kas nav atbraukuši ar pilnīgi tīru motivāciju, var kaut ko pasmelties un pēc tam savā turpmākajā politiķa, uzņēmēja vai žurnālista darbībā izturēties ar lielāku respektu pret kristīgām vērtībām un tās iemiesot dzīvē.”
Arī šogad uz Aglonas svētkiem dosies Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), tādējādi izrādot cieņu Latvijas kristiešiem. Lai gan premjers un viņa dzīvesbiedre Laine ir piederīgi luterāņu draudzei, pēc viņa domām, tas nav šķērslis līdzdalībai Aglonas svētkos, jo Latvijā dažādām kristīgām konfesijām ir draudzīga attieksme citai pret citu. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) stāsta, ka pēc ticības ir katolis un Aglonas svētku apmeklēšana viņam ir dzimtas tradīcija. “Vienmēr esmu braucis uz Aglonu, neatkarīgi no tā, vai togad ir gaidāmas vēlēšanas,” uzsver Šadurskis, lai gan viņš pieļauj, ka dažam labam politiķim šo svētku apmeklēšana ir iespēja eksponēties vēlētāju priekšā.
Abpusēji izdevīgi
Mūsu valsts Satversmē ir ierakstīts, ka baznīca ir atdalīta no valsts, tomēr politologs Ivars Ījabs norāda: tas nenozīmē, ka politiķi un valsts amatpersonas nevar piedalīties reliģiskos svētkos. “Politiķi cenšas vairot savu popularitāti, apmeklējot arī citus masu pasākumus, piemēram, Dziesmu svētkus vai 18. novembra svinības. Viņiem nevar to pārmest, jo tāds ir politiķa darbs. Var jau viņus lamāt par populistiem, bet parādiet man politiķi, kurš negrib būt populārs! Ja viņš to negrib, tad viņš nav politiķis,” secina Ījabs. Pēc viņa domām, augstāko valsts amatpersonu līdzdalība Aglonas svētkos ir abpusēji izdevīgs process.
Aglonas bazilika un svētvieta gadu gaitā ir saņēmušas ievērojamu atbalstu no valsts. Infrastruktūras uzlabošanas darbi tika veikti jau pirms pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes 1993. gadā, bet 1995. gadā Saeima pieņēma īpašu likumu, kas Aglonu atzina par starptautiskas nozīmes svētvietu. Valsts piedalās arī Aglonas svētku finansēšanā, piemēram, šogad no valsts budžeta piešķirti 134 000 eiro, ko pasākuma laikā izmantos mediķu, policistu darba finansēšanai un citām vajadzībām.
Papildus tam politiķi parasti izmanto iespēju valsts budžeta pieņemšanas laikā piešķirt papildu līdzekļus Aglonai, piemēram, šā gada budžetā Aglonas svētvietai piešķīra 500 000 eiro, bet pagājušogad bazilikas restaurācijas darbiem atvēlēja 215 000 eiro. Ivars Ījabs spriež, ka šāds atbalsts reliģiskai svētvietai nav pretrunā Satversmei. “Baznīcas nav tikai reliģiskas celtnes; tās ir arī daļa no mūsu kultūras mantojuma, par kura saglabāšanu valsts cenšas rūpēties.”
Ko svin Aglonā?
15. augusts ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, vieni no galvenajiem katoļu baznīcas svētkiem, kas tiek svinēti par godu Jaunavai Marijai, Jēzus Kristus mātei. Lai gan Bībelē tas nav aprakstīts, tiek pieņemts, ka 15. augusts bija diena, kad Jaunava Marija tika uzņemta debesīs. “Kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi,” vēsta katoliskās baznīcas katehisms. Romas pāvests Pijs XII šo svētku svinēšanu iekļāva baznīcas doktrīnā tikai 1950. gadā, lai gan svētki tiek svinēti daudz senāk. Citas konfesijas, piemēram, luterāņi, pārsvarā neatzīst šo tradīciju.
=
Valsts finansējums Aglonas svētku nodrošināšanai
55 500 eiro: atkritumu savākšanai, dzeramā ūdens nodrošināšanai
38 800 eiro: neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai
33 300 eiro: policijas darbam, apsardzei, satiksmes organizēšanai
14 100 eiro: apskaņošanas pakalpojumu nodrošināšanai
6000 eiro: videotranslācijas nodrošināšanai
5300 eiro: finansējums zemessargiem, kas iesaistīti kārtības nodrošināšanā
2900 eiro: notekūdeņu un kanalizācijai sistēmas darbībai
2000 eiro: par elektrības ģeneratoriem
Avots: Ministru kabinets
