Tusks kritizē Briseles izpatikšanu Maskavai Ukrainas krīzē 6
Eiropadomes prezidents Donalds Tusks asi kritizējis Briseli par vilcināšanos stāties pretī Krievijai Ukrainas krīzē, bloka kūtrumu nodēvējot par izpatikšanu Maskavai.
Tusks asi reaģējis pēc pagājušajā nedēļā piedzīvotās vardarbības pastiprināšanās no Ukrainā iesūtīto Krievijas karavīru, algotņu un vietējo teroristu puses.
“Kārtējo reizi izpatikšana iedrošina agresoru uz lielāku vardarbību. Pienācis laiks pastiprināt mūsu politiku, balstoties uz aukstiem faktiem, nevis ilūzijām,” Tusks rakstīja tviterī pēc telefona sarunas ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.
Tuska pārstāvis norādīja, ka vardarbības pastiprināšanās Ukrainā “diemžēl parāda, ka mūsu politika vēl joprojām nav efektīva mērķu sasniegšanai, t.i., mierīgam, politiskam risinājumam. Šī eskalācija arī citā gaismā parāda pēdējo nedēļu debates par iespējamu attiecību uzlabošanu ar Krieviju. Šī eskalācija parāda nepieciešamību pārskatīt ES politiku pret Krieviju”.
Tuska izteikumi liecina, ka viņš neieturēs sava priekšgājēja Hermana van Rompeja diskrēto politiku ES iekšējā diskusijā un uzņemsies aktīvāku lomu Eiropadomes prezidenta amatā.
Reaģējot uz Krievijas karavīru, algotņu un teroristu sarīkoto slaktiņu Mariupolē, kas prasīja vismaz 30 cilvēku dzīvības, Latvijas kā ES Padomes prezidējošās valsts ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) sestdien aicināja sasaukt ES ārlietu ministru ārkārtas sanāksmi. ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Frederika Mogerīni pēc tam paziņoja, ka ārkārtas sanāksme notiks ceturtdien.
Mogerīni pagājušā nedēļā izpelnījās kritiku par viņas biroja sagatavotu ziņojumu par iespējām, kā uzlabot attiecības ar Krieviju.
Nedēļas nogalē Mogerīni brīdināja, ka vardarbības pastiprināšanās Ukrainā “nenovēršami novedīs pie ES un Krievijas attiecību krasas pasliktināšanās”.
Tomēr ES dalībvalstu vidū valda liela nevienprātība attiecībā uz sankciju pastiprināšanu, un nav zināms, vai pusēm izdosies panākt kopsaucēju.
