Tusks izsakās, cik lielas ir Lielbritānijas izredzes palikt ES 0
Tusks novērtē Lielbritānijas izredzes palikt ES uz 20 līdz 30%
Varšava, 10.maijs, LETA–REUTERS. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks novērtējis Lielbritānijas izredzes palikt Eiropas Savienībā (ES) uz 20 līdz 30%.
Intervijā poļu laikrakstam “Gazeta Wyborcza” Tusks ierosināja sarīkot Lielbritānijā vēl vienu breksita referendumu, ņemot vērā faktu, ka Apvienotajā Karalistē jau notikuši divi šādi balsojumi – 1975.gadā un 2016.gadā.
1975.gadā Apvienotā Karaliste sarīkoja referendumu par valsts dalību toreizējā Eiropas Ekonomikas kopienā, kurā bija iestājusies pirms diviem gadiem.
Ja 2016.gadā bija iespējams mainīt 1975.gadā pieņemto lēmumu, jābūt iespējai sarīkot arī otru breksita referendumu, norādīja Tusks.
Referendumā 2016.gadā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES.
“Īstās debates par breksita sekām sākās nevis pirms vai referenduma kampaņas laikā, bet pēc balsojuma. Šodien rezultāts, droši vien, būtu citādāks,” norādīja Tusks.
“Paradoksāli, ka breksits izraisījis proeiropeisku kustību Lielbritānijā. Pašreiz izredzes, ka breksita nebūs ir 20% līdz 30%. Tas ir daudz,” sacīja Tusks.
Joprojām nav skaidrs, kad, kādā veidā un vai vispār Lielbritānija izstāsies no ES.
Lielbritānijas parlaments trīs reizes noraidīja premjerministres Terēzas Mejas panākto vienošanos ar Briseli par izstāšanās nosacījumiem, un Meja galu galā piekrita pārējo ES dalībvalstu līderu piedāvājumu atlikt breksitu līdz, vēlākais, 31.oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās jau 12.aprīlī.
Pēc tam Meja sāka sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem par iespējām izkļūt no breksita strupceļa, taču nav zināms, vai sarunas dos rezultātus.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka sabiedrības noskaņojums pēdējo sešu mēnešu laikā nosvēries par labu Lielbritānijas palikšanai ES, taču pārsvars ir neliels, un analītiķi norāda, ka gadījumā, ja tiktu rīkots vēl viens referendums, rezultāts varētu būt gan par labu palikšanai ES, gan par labu aiziešanai no bloka.
Vairāki ietekmīgi leiboristi un politiķi no mazākām proeiropeiski noskaņotām partijām parlamentā pauduši atbalstu otra referenduma sarīkošanai.
“Mēnesi pēc mēneša kļūst skaidrāks, ka Lielbritānijas aiziešana no ES izskatīsies pavisam citādāk, nekā breksita atbalstītāji prognozēja,” norādīja Tusks.
“Es neredzu iemeslu padoties, pat ja atkārtojam, ka referendums ir tautas gribas izpausme. Jā, tautas griba ir jārespektē. Bet referendums 2016.gadā nebija pirmais par Apvienotās Karalistes dalību ES,” sacīja Tusks.
Lielbritānijā 23.maijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kuru iznākums gan atspoguļos, gan var ietekmēt sabiedrības viedokli breksita jautājumā.
Laikraksta “Financial Times” veiktais aptauju kopsavilkums liecina, ka EP vēlēšanās visvairāk balsu izcīnīs vadošā britu eiroskeptiķa Naidžela Farāža jaundibinātā Breksita partija, kas vēlēšanās startē ar vienkāršu saukli, ka valdība ir nodevusi 2016.gada breksita referenduma rezultātus.
