Polijas premjerministrs Tusks izpelnās uzticību 0
Polijas premjerministra Donalda Tuska centriski labējā valdība izturējusi parlamenta uzticības balsojumu, kuru Tusks pieprasīja, pieņemoties spēkā skandālam, kuru izraisījuši publiskotie Polijas amatpersonu sarunu ieraksti. Skandāls aizsākās, kad atklātībā nonāca slepus ierakstītas augstu Polijas amatpersonu, tostarp ārlietu ministra Radoslava Sikorska, iekšlietu ministra Bartolomeja Senkeviča un Polijas Centrālās bankas vadītāja Mareka Belkas sarunas Varšavas restorānos.
Saņem mandātu
Pirms uzticības balsojuma uzrunā Polijas parlamentāriešiem Tusks paziņoja, ka balsojumu sasaucis, lai pārliecinātos, ka viņam joprojām ir parlamenta atbalsts. Viņš norādīja, ka bez likumdevēju mandāta valdība nespēs atrisināt noklausīšanās skandālu un aizsargāt valsts intereses. Balsojumā 237 parlamenta deputāti pauda uzticību Tuska vadītajai valdībai, bet 203 balsoja pret Polijas premjerministru. Polijas politikas apskatnieki norāda, ka notikušais balsojums drīzāk jāvērtē kā Tuska taktisks gājiens, kura uzdevums bija apliecināt, ka viņa vadītā koalīcijas valdība ir pietiekami vienota, raksta ziņu aģentūra “Reuters”. Polijas koalīcijas valdību veido Tuska partija “Pilsoniskā platforma” un Polijas Zemnieku partija.
Polijas radio interneta vietne norāda, ka Tusks rosināja uzticības balsojumu rīkot arī tamdēļ, lai viņš saņemtu parlamenta atbalstu pirms Eiropas Savienības valstu vadītāju sanāksmes, kas vakar sākās Briselē. Tā ir pirmā ES līderu apspriede pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Paredzams, ka tajā notiks sarunas par ES amatu sadali. Tusks apliecinājis, ka apspriedes laikā joprojām aizstāvēs Polijas virzīto kandidātu ES augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas pārstāvja amatam – Sikorski.
Apstiprina labās attiecības
Tieši Polijas ārlietu ministrs Sikorskis nokļuvis noklausīšanās skandāla epicentrā. Polijas amatpersonu vairāk nekā pusotra gada garumā noklausītās sarunas publiskojis žurnāls “Wprost”, kura redakcijā policija jau veikusi kratīšanu. Vienā no sarunām ar bijušo iekšlietu ministru Jaceku Rostovski Sikorskis izteicies, ka “poļu un amerikāņu alianse ir bezjēdzīga, pat kaitīga, jo tā rada Polijai mānīgu drošības sajūtu”. Ierakstā arī dzirdams, ka Polijas un ASV attiecību raksturošanai Sikorskis lieto visnotaļ rupju valodu, Polijas “iztapšanu” ASV nodēvējot par “atsūkšanu”. “Mēs esam sūkātāji, pilnīgi sūkātāji. Polijas problēma ir tā, ka mums ir tukšs pašlepnums un zems pašnovērtējums,” sacījis Sikorskis. Viņš arī asi kritizējis Britānijas premjerministru Deividu Kemeronu, viņu nodēvējot par “nekompetentu”. Pēc sarunu publiskošanas Sikorskis sarunā ar Polijas medijiem nenoliedza šādas valodas lietošanu.
Pēc skandāla izcelšanās Polijas amatpersonas nekavējoties apstiprinājušas, ka Varšava attiecības ar Vašingtonu joprojām uzskata par ļoti svarīgām. Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis uzsvēris, ka Vašingtona Varšavai ir “ļoti svarīga sabiedrotā un partnere”. Bet Polijas aizsardzības ministrs Tomašs Semoņaks uzsvēris, ka sadarbība ar ASV ir “intensīva un ļoti laba”. Savukārt ASV Valsts departamenta pārstāve Marija Hārfa, atsakoties komentēt ierakstu autentiskumu, tomēr norādīja, ka “ASV un Polijai ir ārkārtīgi ciešas attiecības, kas balstītas kopīgās vērtībās”.
Drauds Polijas interesēm
Uzrunā parlamentam pirms uzticības balsojuma Tusks skaidroja, ka sarunu noklausīšanos, visticamākais, pasūtījis kāds krimināls grupējums, kas vēlas vājināt Polijas pozīcijas starptautiskajā politikā un ietekmēt lēmumus, kas saistīti ar valsts enerģētikas politiku. Viņš apstiprināja, ka Polijas politiķu privātās sarunas noklausītas vairāk nekā 18 mēnešu garumā un “noklausīšanos organizējuši vairāki desmiti, iespējams, simti cilvēku”. Pēc Tuska sacītā, skandāls saistīts ar Polijas ogļu tirgotāju aprindām un konfliktu starp Ukrainu un Krieviju. “Skandāla fons ir plašs, un tas ir saistīts ar vairākiem neseniem notikumiem. Tas saistīts ar cilvēkiem, kuri darbojas gāzes biznesā starp Poliju un Krieviju. Saistība šķiet acīm redzama. Tas ir daļēji saistīts arī ar situāciju Ukrainā un Eiropā,” sacīja Tusks, piebilstot, ka noklausīšanās skandāla dēļ varētu būt apdraudētas Polijas intereses.
Polijas izmeklētāji paziņojuši, ka diviem cilvēkiem – kāda restorāna vadītājam un oficiantam – jau ir izvirzītas apsūdzības par sarunu neatļautu ierakstīšanu. Vēl divi tiekot nopratināti. Esot aizturēts arī kāds turīgs Polijas uzņēmējs, kurš darbojas ogļu ieguves sektorā un kuram ir sadarbības partneri Krievijā. Tas licis izskanēt minējumiem, ka aiz noklausīšanās skandāla stāv Maskava. “Nezinu, kāds alfabēts tika lietots, rakstot šo scenāriju, bet man nav šaubu par to, kas varētu gūt labumu no tā,” sacīja Tusks, netieši pieminot krievu valodas alfabētu kirilicu.
