“Turpmāk tikai kopīgi!” Urzula fon der Leiena neatgādināja par haosu un nacionālo egoismu pandēmijas sākumā 11
Ivars Bušmanis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, uzrunājot Eiropas Parlamenta deputātus, trešdien gadskārtējo ziņojumu par stāvokli ES iesāka emocionāli. Viņa “it visā, ko darām”, saskatījusi “izpaužamies gara spēku” un ka “pārbaudījumos atmirdzējis cilvēka gars – cilvēka dvēsele”.
Urzula fon der Leiena neatgādināja par haosu un nacionālo egoismu pandēmijas sākumā, bet noteica: “Mēs izvēlējāmies turēties kopā. Kā vienota Eiropa. Un par to mēs varam būt lepni… gan gadsimta lielākajā pasaules veselības krīzē, gan pēdējo gadu desmitu dziļākajā ekonomikas krīzē, gan arī visu laiku smagākajā klimata krīzē.”
It visu, kas paveikts, runā viņa sadalīja vairākās sadaļās: par veselības krīzi, ekonomikas atveseļošanu, digitalizāciju, sociālo izlīdzināšanu, Zaļo kursu, pēcpandēmijas ģeopolitiku, migrāciju, Eiropas nākotni.
Deputāti debatēs atsaucās, atbalstīja, ierosināja un kritizēja. Lielākā daļa centās runāt par visu un sev atvēlētajās pāris minūtēs nespēja pateikt neko. Kā parasti, opozīcijas deputāti iedrošināja un papildināja, kritizēja un noliedza.
Veselības savienība sāk darboties
EK priekšsēdētāja pamatoti lepojās, ka gada sākumā izvirzītais mērķis Eiropas Savienībā pilnībā vakcinēt vismaz 70 procentus pieaugušo iedzīvotāju ir sasniegts. Un uzreiz, nepiesaucot Latviju, pauda satraukumu par atšķirībām vakcinācijas tvērumā dažādās valstīs. “Darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka pašreizējā situācija neizvēršas par nevakcinēto iedzīvotāju pandēmiju,” viņa teica.
Pusi no ES teritorijā saražotajām vakcīnām EK piedāvājusi 130 citām valstīm. “”Eiropas komanda” investē miljardu eiro, lai palielinātu mRNS vakcīnu ražošanas jaudu Āfrikā,” noteica Leiena. EK jau apņēmusies dalīties ar 250 miljoniem devu un līdz nākamā gada vidum ziedos vēl 200 miljonus.
Pagājušā gada runā pieteiktā Eiropas veselības savienība pamazām sāk īstenoties. EK ierosina izveidot ES Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestādi HERA un līdz 2027. gadam nodrošināt investīcijas 50 miljardu eiro apmērā. Arī straujā ES digitālā sertifikāta izveide esot pierādījums ES veselības savienībai – Eiropā ir izveidoti vairāk nekā 400 miljoni sertifikātu.
Ekonomika atgriežas pirmskrīzes līmenī
Kopā turēšanās kā vienīgā iespējamā izvēle tika piesaukta ekonomikas krīzē, izveidojot instrumentu “NextGenerationEU”. Atbalstu no SURE instrumenta Eiropā saņēma 31 miljons darba ņēmēju un 2,5 miljoni uzņēmumu.
“Mēs guvām mācību no pagātnē pieredzētā, kad bijām pārāk sašķelti un mūsu rīcība kavējās,” secināja Leiena. “Atšķirība ir acīmredzama: iepriekšējā reizē vajadzēja astoņus gadus, lai eirozonas IKP atgrieztos pirmskrīzes līmenī. Šoreiz ir paredzams, ka 19 valstīs IKP pirmspandēmijas līmenī atgriezīsies jau šogad, bet pārējās – nākamgad.”
Kā pretsvaru Ķīnas īstenotajai iniciatīvai “Viena josla, viens ceļš” EK sola jaunu savienojamības stratēģiju “Globālā vārteja” (“Global Gateway”), veidojot partnerības kopprojektus ar valstīm visā pasaulē.
Digitalizācija – veiksmes atslēga
Digitalizācijas izdevumi no “NextGenerationEU” instrumenta pārsniegšot noteikto 20% minimumu. EK priekšsēdētāja norādīja uz Eiropas atpalicību pusvadītāju ražošanā, kur esam kļuvuši atkarīgi no mikroshēmu ražotājiem Āzijā. EK nāks klajā ar jaunu Eiropas Mikroshēmu aktu, kura mērķis ir izveidot vismodernāko Eiropas mikroshēmu ekosistēmu, kas ietvers ražošanu.
Tiem, kas saka, ka tas ir nokavēts, Leiena atgādināja, ka to pašu pirms 20 gadiem teica arī par satelītnavigācijas sistēmu “Galileo”. “Šodien Eiropas satelīti nodrošina navigācijas sistēmu vairāk nekā diviem miljardiem viedtālruņu lietotāju visā pasaulē.”
Darba apmaiņas programma jauniešiem
Savā runā Leiena paplašināja līdzšinējo izpratni par sociālo taisnīgumu. Vēl bez darba vietām, darba apstākļiem, veselības aprūpes un līdzsvara starp darbu un privāto dzīvi viņa rosināja domāt par tuviniekiem: “Nekas nav vērtīgāks par laiku, ko esam veltījuši saviem tuviniekiem. Tāpēc mēs ierosināsim jaunu Eiropas Aprūpes stratēģiju.”
Otrs sociālā taisnīguma paplašinājums – par taisnīgāku nodokļu politiku – bija pārsteigums, jo vērsts pret “čaulas kompānijām” un ārzonas firmām un ierosina vienādu uzņēmumu ienākuma nodokli. “Mēs ierosināsim tiesību aktu, kas palīdzēs atklāt slēpto peļņu, kura tiek maskēta pastkastītes uzņēmumos. Un darīsim visu, lai panāktu vēsturisko globālo vienošanos par uzņēmumu nodokļa minimālajām likmēm,” solīja Leiena.
Vietā ir EK ierosinājums tiem, kurus “sistēma nepamana”: kuriem nav darba un kuri nekur nemācās. “Viņiem mēs piedāvāsim jaunu programmu ALMA, kas jauniešiem sniegs iespēju iegūt pagaidu darba pieredzi citā dalībvalstī, darba apmaiņas programmu, līdzīgu studentu apmaiņas programmai “Erasmus”,” piedāvāja priekšsēdētāja.
Jo zaļāka vide, jo nabadzīgāki iedzīvotāji?
Šī Eiropas Komisija vēsturē nenoliedzami ieies ar Zaļo kursu, kuru tā pieteica un uzsākusi īstenot. “Un pārmaiņas jau notiek,” vēstīja Leiena un piesauca piemēru no savas dzimtās Vācijas, kur šī gada pirmajā pusē reģistrēts vairāk elektroautomobiļu nekā dīzeļdzinēja automobiļu. Bet viņa nepiesauca, ka Vācijā no oglēm atkal iegūst vairāk enerģijas nekā no vēja…
“Mēs esam pirmā lielākā tautsaimniecība, kas nāk klajā ar visaptverošiem tiesību aktiem, lai līdz 2030. gadam samazinātu emisijas vismaz par 55%,” viņa lielījās. Sekoja tās dienas zaļākais paziņojums, ka ES divkāršos ārējo finansējumu bioloģiskajai daudzveidībai, jo īpaši visneaizsargātākajām valstīm.
Daudzi deputāti gan apšaubīja, ka tas izdosies tik ātri, jo dārgi. Irače Garsija (Sociāldemokrātu grupa, Spānija) norādīja, ka pārejā uz videi nekaitīgu ekonomiku “mēs neesam darījuši pietiekami daudz, lai nodrošinātu iedzīvotāju labklājību”, norādot, ka krīze ir saasinājusi nevienlīdzību. Jorgs Meuthens (ID grupa, Vācija) kritizēja “milzīgo tēriņu plānus” Zaļajam kursam, atveseļošanās fondam un oglekļa emisiju mazināšanai, par ko galu galā būšot jāmaksā ES iedzīvotājiem.
“Tāpēc mēs ierosinājām jauna Sociālā klimata fonda izveidi, lai risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu, no kuras cieš jau 34 miljoni Eiropas iedzīvotāju,” atbildēja Leiena.
Vajadzīga Eiropas aizsardzības savienība
Notiek pāreja uz jaunu starptautisko kārtību, secināja Leiena. “Mēs esam nonākuši jaunā hiperkonkurences laikmetā, kurā dažam labam ietekmes iegūšanas nolūkos visi līdzekļi ir labi: no vakcīnu solījumiem un aizdevumiem ar augstām procentu likmēm līdz raķetēm un maldinošai informācijai.”
Afganistānu viņa piesauca nevis kā šo pārmaiņu cēloni, bet gan kā simptomu. Tāpēc viņa kopā ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu izstrādājot jaunu ES un NATO kopīgo deklarāciju. Tai ir trīs iemesli: pirmkārt, ir jānodrošina stabilitāte mūsu kaimiņvalstīs un dažādos reģionos. Otrkārt, apdraudējumu raksturs strauji attīstās no hibrīduzbrukumiem vai kiberuzbrukumiem līdz pieaugošajai bruņošanās sacensībai kosmosā. Trešais iemesls ir tas, ka būs misijas, kurās NATO vai ANO nepiedalīsies, bet kurās būtu vajadzīga ES klātbūtne.
“Mēs varam pamosties pasaulē, kurā negribam dzīvot,” debatēs teica Manfrēds Vēbers (Eiropas Tautas partiju grupas priekšsēdētājs, Vācija). “Pandēmijas apkarošanas ātrums nepieciešams citās jomās, arī aizsardzībai.” Viņš Eiropas aizsardzību iesaka stiprināt ar ātrās reaģēšanas spēku izveidi un “Eiropolu” pārveidot par Eiropas FIB.
“Mums ir vajadzīga Eiropas aizsardzības savienība,” noteica Leiena, pieminot, ka ES varētu izveidot savu Kopīgo situācijas apzināšanās centru. Otrkārt, jāuzlabo sadarbība kopīgu Eiropas platformu izveidei militārai rūpniecībai no lidmašīnām līdz droniem. Viņa ierosināja atcelt PVN Eiropā izstrādāta un ražota aizsardzības aprīkojuma iegādei.
Jārod vienota migrācijas politika
Negaidīti, bet cerēti migrācijas radīto problēmu fokuss no Vidusjūras un Tuvajiem Austrumiem pārvirzījies uz mūsu reģionu. Vērtējot Baltkrievijas īstenoto politiku, EK priekšsēdētāja teica: “Sauksim lietas īstajos vārdos: šis ir hibrīduzbrukums ar mērķi destabilizēt Eiropu. Un ātrā Eiropas reakcija to apliecina. Esiet droši, ka mēs turpināsim atbalstīt Lietuvu, Latviju un Poliju.”
Runājot plašākā kontekstā (“Mēs redzējām līdzīgus incidentus pie citām robežām. Un mēs varam sagaidīt, ka tādus pieredzēsim atkal.”), Leiena uzsvēra, ka jāatrod kopsaucējs migrācijas pārvaldīšanai, pretējā gadījumā “mūsu pretinieki turpinās to izmantot saviem mērķiem. Manuprāt, šis ir īstais brīdis Eiropas migrācijas pārvaldības politikai”.
Cer uz jaunatni
Atsaucoties Žaka Delora jautātajam, kā gan var klāties Eiropai, ja jaunieši to neuzskata par kopīgu projektu un neredz tajā izpaužamies savu nākotni, Leienas runu caurvija paļaušanās un cerības uz jaunatni. Viņa jutās parādā jauniešiem, kurus pandēmija ieslodzījusi mājokļos un tagad sagaida viņu dalību konferencē par Eiropas nākotni, piedāvā jaunas darba un mācību iespējas un ierosina 2022. gadā atzīmēt Eiropas Jaunatnes gadu.
Turpinājums sekos
Vienlaikus Urzula fon der Leiena parlamenta priekšsēdētājam Sasoli un prezidējošās dalībvalsts Slovēnijas premjerministram Janšam nosūtīja nodomu vēstuli, kurā nosauktas Eiropas Komisijas svarīgākās iniciatīvas nākamgad, pavisam 33.
SPILGTĀKIE IZTEIKUMI
Pandēmija ir maratons, nevis sprints.
Ja krīze ārzemēs netiek savlaicīgi risināta, šī krīze nonāk līdz jums.
Jūs varat izjaukt vēlēšanas, izmantojot viedtālruni un interneta pieslēgumu.
Ja viss ir savienots, visu var uzlauzt.
Mēs vēlamies izveidot saites, nevis atkarību!
Cilvēktiesības netiek pārdotas ne par kādu cenu.
Svarīgākie vēstījumi
Mūsu pirmā un vissteidzamākā prioritāte ir paātrināt vakcinācijas procesu pasaulē.
Digitālā joma ir veiksmes atslēga, kļūdas tajā var dārgi maksāt.
Mēs esam pasaules līderi. Tāpēc uzdrīkstēsimies atkal – šoreiz pusvadītāju jomā!
Nekas nav vērtīgāks par laiku, ko esam veltījuši saviem tuviniekiem. Tāpēc mēs ierosināsim jaunu Eiropas Aprūpes stratēģiju.
Mērķis ir vienkāršs. Mēs noteiksim cenu piesārņojumam. Mēs attīrīsim patērēto enerģiju. Mums būs viedāki automobiļi un tīrākas lidmašīnas.
Mēs tagad ierosināsim klimatfinansējumam līdz 2027. gadam piešķirt papildu četrus miljardus eiro. Taču mēs sagaidām, ka arī ASV un mūsu partneri palielinās savu ieguldījumu.
Mums ir vajadzīga Eiropas aizsardzības savienība.
Eiropa var pārstrādāt savu modeli, lai savienotu pasauli. Drīzumā nāksim klajā ar savu jauno savienojamības stratēģiju “Globālā vārteja”.
Mēs ierosināsim aizliegt mūsu tirgū produktus, kas ražoti, izmantojot piespiedu darbu.
Sievietēm jāatgūst teikšana pār savu dzīvi. Līdz gada beigām mēs ierosināsim tiesību aktu par tādas vardarbības apkarošanu.
Informācija ir sabiedrisks labums. Nākamgad mēs ierosināsim tiesību aktu par mediju brīvību.
