Pērtiķu bakas atklājot, turpmāk obligāti noteiks arī kontaktpersonas 0
Saistībā ar pieaugošo pērtiķu baku saslimšanas gadījumu skaitu turpmāk noteiks ar šo infekciju saslimušo kontaktpersonas, otrdien lēma valdība.
Šī gada maija sākumā Lielbritānijā kādam indivīdam, kas nesen bija atceļojis no Nigērijas, tika diagnosticētas pērtiķu bakas. Kopš tā laika par saslimšanas gadījumiem ar pērtiķu bakām ir paziņojušas vairākas valstis, un pērtiķu baku uzliesmojums turpina izplatīties.
Līdz 8.jūnijam, izmantojot Starptautiskajos veselības aizsardzības noteikumos noteikto ziņošanas sistēmu, 28 neendēmiskajās valstīs ir ziņots par laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem. Kā norāda Veselības ministrijā, šis ir vēsturiski lielākais dokumentētais pērtiķu baku uzliesmojums Eiropā, kur pērtiķu baku izplatība nav raksturīga.
Arī Latvijā šī gada 3.jūnijā tika ziņots par diviem laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem.
Līdz 2022.gada 8.jūnijam neendēmiskajās valstīs nav reģistrēts neviens nāves gadījums, kas būtu saistīts ar pērtiķu baku uzliesmojumu, tomēr par nāves gadījumiem ir ziņots no endēmiskajām valstīm Āfrikā.
Epidemioloģiskie dati liecina par vietējo infekcijas transmisiju jeb izplatību Eiropā, savukārt Pasaules Veselības organizācija (PVO) norāda, ka pat viens pērtiķu baku gadījums neendēmiskā valstī ir jāuzskata par uzliesmojumu.
Arī Latvijā šī gada 3.jūnijā tika ziņots par diviem laboratoriski apstiprinātiem pērtiķu baku gadījumiem.
Saskaņā Epidemioloģiskās drošības likumam pērtiķu bakas ir klasificējamas kā bīstama infekcijas slimība. Tā ir reta, bakām līdzīga slimība, kas tiek pārnesta no cilvēka uz cilvēku – ciešā saskarē ar infekciozu materiālu no inficētās personas ādas bojājumiem -, kā arī ar elpceļu pilieniem, atrodoties ilgstošā tuvā kontaktā jeb ar seju pret seju, un ar slimnieku kontaminēto jeb piesārņoto vidi.
Līdz ar to infekcijas slimības ierobežošanai VM rosina noteikt kontakpersonas. Ministrijas vērtējumā, kontaktpersonu noteikšana un šo kontaktpersonu veselības stāvokļa uzraudzīšana ļauj sekmīgāk ierobežot minētās infekcijas slimības izplatību.
Pērtiķu baku gadījumā atbilstoši PVO un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) norādēm kontaktpersonas ir personas, kurām ir bijis tiešs fizisks kontakts, tostarp seksuāls kontakts, tuvs kontakts jeb seja pret seju, tostarp veselības aprūpes darbinieki bez atbilstošiem individuāliem aizsardzības līdzekļiem, kā arī saskare ar inficētiem materiāliem, piemēram, apģērbu, gultas veļu, tostarp bez atbilstošiem individuāliem aizsardzības līdzekļiem.
VM norāda, ka pēc tam, kad tiks apzināts kontaktpersonu loks, ir nepieciešams šīs kontaktpersonas informēt par medicīnisko novērošanu, lai kontaktpersonas savlaicīgi pamanītu izmaiņas savā veselības stāvoklī.
Tāpat VM aicina ņemt vērā, ka uzturēšanās vietā kontaktpersonas medicīnisko pārbaudi medicīniskās novērošanas laikā ir jāveic vismaz reizi dienā, jo uzturēšanās vietā, cilvēku ikdienas ciešo kontaktu dēļ, ir ļoti būtiski nepieļaut infekcijas slimības izplatību.
Medicīniskā novērošana vismaz reizi nedēļā ir jāveic 21 dienu pēc pēdējā kontakta ar pērtiķu baku gadījumu. Kontaktpersonām nav nepieciešams veikt laboratorisko pārbaudi, jo atbilstoši PVO testēšanas vadlīnijām, pērtiķu baku vīruss laboratoriski tiek noteikts kā klīnisko materiālu izmantojot ādas bojājumu materiālu – šķidrums no pūslīšiem un pustulām, sausās ādas nokasījums – vai biopsijas materiālu.
Savukārt uzturēšanās vietā kontaktpersonas medicīnisko pārbaudi medicīniskās novērošanas laikā veic vismaz reizi dienā.
Patlaban gan PVO, gan ECDC veic situācijas monitoringu, publicējot aktuālo informāciju gan par slimības izplatības apmēriem, gan nepieciešamajiem pasākumiem infekcijas slimības izplatības ierobežošanai.
