Turpinot būvniecības uzņēmumu novešanu līdz maksātnespējai, drīzumā celtniekus var nākties importēt 0
Stradiņa slimnīcas lēmums par apelācijas sūdzības iesniegšanu saistībā ar SIA “Velve” tiesiskās aizsardzības procesa ierosināšanu, liecina par nesaprotamu un duālu komunikāciju, norāda bijušais tieslietu ministrs, zvērināts advokāts Gaidis Bērziņš. “Ja Stradiņu slimnīca panāks “Velves” maksātnespēju, tad pat gadījumā, ja viņi tiesas ceļā piedzīs prasīto summu līguma uzteikuma lietā, faktiski šo spriedumu izpildīt nebūs iespējams. Tādējādi PSKUS no vienas puses it kā iestājas par valsts interesēm, no otras – dara visu, lai, iespējams, šīs intereses netiktu apmierinātas.” Tikmēr Latvijā strauji pieaug būvniecības nozares uzņēmumu maksātnespējas skaits un nav izslēgts, ka drīzumā būvniekus nāksies importēt.
Salīdzinot ar 2023. gadu, 2024. gadā Latvijā pasludināto juridisko personu maksātnespējas procesu skaits pieaudzis par 17% – no 242 maksātnespējas procesiem 2023. gadā līdz 283 maksātnespējas procesiem 2024. gadā, liecina advokātu biroja “Cobalt” Baltijas tiesvedību apskata dati. Palielinājums vērojams arī ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaitā – no 90 gadījumiem 2023. gadā līdz 137 gadījumiem pērn. Tomēr joprojām ir atšķirība starp ierosināto un pasludināto TAP skaitu. 2024. gadā tiesa pēc lietas ierosināšanas tikai 28 gadījumos pasludināja TAP īstenošanu. Tikmēr Igaunijā uzņēmumu bankrota skaits audzis par 14%, Lietuvā – par 14,9%. Kā un kāpēc “aug kājas” šim bankrotu vilnim, uzskatāmi liecina Stradiņu slimnīcas un jaunā A2 korpusa būvnieku strīds.
Sarunu vietā izvēlas tiesvedību
Nepilnu gadu pēc tam, kad 2024.gada 13.februārī PSKUS lauza līgumu ar A2 korpusa būvnieku SIA “Velve”, slimnīca izsludinājusi jaunu iepirkumu ģenerāluzņēmēja piesaistei, kas pabeigtu jaunā korpusa būvniecību. Pēc publiski pieejamās informācijas A2 korpusa būvniecības otrais posms izmaksās 67,9 miljonus un tiks pabeigts 2026.gada decembrī, un ir ļoti iespējams, ka noslēdzošajā būvniecības kārtā var rasties ievērojams sadārdzinājums. Jāatgādina, ka SIA “Velve” pērnā gada februārī piedāvāja Stradiņu slimnīcas jauno korpusu uzbūvēt 17 mēnešos, t.i., līdz 2025.gada jūlijam, turklāt neprasot no pasūtītāja nekādas papildu finanses. Tomēr PSKUS jaunieceltajai valdei šāds risinājums nešķita pieņemams un tā izvēlējās ar būvnieku tiesāties.
Kā norāda Gaidis Bērziņš, viena no galvenajām problēmām bija saistīta ar pasūtītāja uzstādītajiem termiņiem, ko neviens būvnieks nespēj realizēt, tajā skaitā dažādu ārēju objektīvu iemeslu dēļ. “Tādēļ galvenais jautājums ir par šo ierēdņu vai amatpersonu spēju izvērtēt iepirkuma rezultāta sasniegšanas mērķi,” saka Gaidis Bērziņš. Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju šādu lielu objektu īstenošanā nav iesaistīts tikai būvnieks vien, ir arī pasūtītājs, autoruzraugs, būvuzraugs un slimnīcu korpusu būvniecību pie viena vēl pārrauga Veselības ministrija.
Bezjēdzīga tiesāšanās joprojām ir problēma
Līdztekus PSKUS uzsāktajai tiesvedībai prasības pieteikumu pret PSKUS par vienpusēju atkāpšanos no slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu līguma pērn Ekonomisko lietu tiesā iesniedza arī SIA “Velve”. Uzņēmums norādīja, ka PSKUS nav norēķinājusies par objektā izpildītajiem darbiem vismaz par deviņiem miljoniem eiro, turklāt zaudējumi turpina pieaugt. Tādēļ vienīgā iespēja turpināt uzņēmējdarbību, kā arī aizstāvēt savas un apakšuzņēmēju likumiskās intereses, bija lūgums tiesai ierosināt TAP, kura īstenošanas plānu Rīgas pilsētas tiesa šī gada janvārī arī apstiprināja. TAP īstenošanas termiņš ir četri gadi un tajā iekļauti vairāki pasākumi, kas palīdzētu uzņēmumam iekļauties ekonomiskajā apritē. Tikmēr PSKUS ar šādu tiesas lēmumu nav mierā un iesniegusi apelācijas sūdzību.
“Parasti lēmumu, pārsūdzēt vai nepārsūdzēt, pieņem pēc padziļinātas iepazīšanās ar tiesas spriedumu. Tomēr dienā, kad bija zināms tiesas nolēmums, no PSKUS publiskā paziņojuma varēja noprast, ka Stradiņu slimnīca nemaz nav padziļināti iepazinusies ar šo spriedumu, respektīvi, bija norāde, ka šī iepazīšanās vēl tikai notiks. Tas jebkuram sabiedrības pārstāvim varēja radīt iespaidu par to, cik godprātīgi Stradiņu slimnīcas vadība, iespējams, izmanto savas tiesības apstrīdēt spriedumu,” skaidro advokāts. Viņš norāda, ka “Velves” maksātnespējas gadījumā cietīs arī citi uzņēmuma kreditori, tajā skaitā apakšuzņēmēji. “Protams, katrs domā par savām interesēm, bet šajā gadījumā, tas ir jautājums, kam tomēr vajadzētu pievērst uzmanību,” saka Gaidis Bērziņš.
Taujāts, vai tomēr sabiedrībai nav lielāks zaudējums no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību prakses praktiski jebkuru neskaidrību gadījumā par katru cenu tiesāties ar privātajiem uzņēmējiem, kā arī ar pašiem saviem atlaistajiem darbiniekiem, bijušais tieslietu ministrs atbild piekrītoši un atgādina, ka par vispārīgu pieeju un tiesāšanos tikai tiesāšanās pēc savulaik runāts dažādos diskusiju formātos.
Veids, kā ierēdņiem pasargāt pašiem sevi
Diemžēl prasības sniegšana tiesā, pat tad, ja ierēdņi redz, ka prasība ir nepamatota, pagaidām ir vienīgais veids, kā valsts sektorā strādājošajiem ierēdņiem pasargāt pašiem sevi jau no citu valsts institūciju pārmetumiem par nesaimniecisku rīcību, valsts mantas izšķērdēšanu un iespējamu atstādināšanu vai pat atbrīvošanu no amata.
Pēdējo gadu laikā īpaši netiek ņemti vērā arī līgumu izpildes kavējumi dēļ tādiem būtībā force majeure apstākļiem kā sarežģītā ģeopolitiskā situācija Covid-19 pandēmijas vai Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ.
Attiecībā uz Stradiņu slimnīcu sausais atlikums ir tāds, ka PSKUS ir bez sava jaunā korpusa, būvniecība ir krietni ievilkusies un ievērojami sadārdzinājusies, un pagaidām nav īsti zināms, cik liela būs potenciālo ģenerāluzņēmēju atsaucība janvāra beigās izsludinātajam iepirkumam slimnīcas ēkas pabeigšanai. Savus resursus prasa arī tiesvedība, turklāt kā no PSKUS, tā SIA “Velve” puses.
