Bērnu ķirurgi bija vieni no pirmajiem, kas atteicās strādāt pagarināto darba laiku, nesaņemot par to pienācīgu samaksu. Viņiem pievienojās arī medicīnas māsas. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) komunikācijas nodaļas vadītāja Vita Šteina informē, ka lielākā daļa ķirurgu no februāra ir samazinājuši savas darba stundas un ka no 19 operāciju māsām 12 vairs nestrādā pagarināto normālo darba laiku. Tādējādi cieš pacienti, jo viņiem ir apgrūtināta pieejamība plānveida ķirurģiskajām operācijām. Neatliekamā palīdzība bērniem tiek nodrošināta bez variantiem, bet, piemēram, cirkšņa trūces operācija vai dzimumzīmes noņemšana nav dzīvībai bīstama un var pagaidīt. “Februāra beigās mēs jau redzējām, ka uz atsevišķām operācijām un medicīniskajām manipulācijām ir jāgaida līdz jūnijam un jūlijam, un ir ļoti grūti prognozēt, kā pieaugs gaidīšanas rinda otrajā pusgadā,” saka V. Šteina. 0
BKUS administrācija ir aprēķinājusi – lai visiem mediķiem nosegtu izmaksas par virsstundām, mēnesī būtu nepieciešami aptuveni 35 tūkstoši eiro, bet gadā – aptuveni pusmiljons eiro.
V. Šteina: “Atteikšanās strādāt pagarināto normālo darba laiku no darba organizācijas viedokļa izraisīs milzīgas problēmas darbu organizēšanā, jo mums ir jānodrošina diennakts palīdzība, mēs nevaram pateikt, ka slimnīcas durvis ir slēgtas tāpēc, ka mums trūkst darbinieku. Šobrīd jau pie esošā medicīnas māsu trūkuma valstī Bērnu slimnīcā ir aptuveni 70 vakances māsām. Atsakoties no pagarinātā normālā darba laika, mums būs ļoti problemātiski nodrošināt tieši medicīnisko aprūpi. Plānveida ķirurģiju var atlikt vai risināt citādi, bet bērniņš, kurš atrodas nodaļā, ir jāaprūpē, un medicīnas māsa nevar iet pa nakti projām un atstāt viņu vienu. Arodbiedrības aicinājums mums sagādās lielas problēmas.”
Arī Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Reinis Joksts apgalvoja: “Ja mediķi nestrādās vairāk par 168 stundām, tad būs ārkārtīgi smagas problēmas ar personālu, jo nebūs kam strādāt.” Savukārt, ja būs jāmaksā dubultā par virsstundām, tad “būtiski pieaugs izmaksas, un reģionālajās slimnīcās būs ļoti grūti nodrošināt ārstniecisko procesu”. R. Joksts uzsvēra, ka slimnīcai esot laba perspektīva, jo tur patlaban strādā daudz jauno rezidentu, ka esot noslēgti līgumi ar 34 topošajiem ārstiem, bet tam vajadzīgs laiks, kamēr viņi kļūs par pilntiesīgiem ārstiem. “Patlaban jūtam būtisku ārstu trūkumu, sāk parādīties problēmas arī ar māsām,” atzina R. Joksts.
No 1. aprīļa plānots palielināt fiksētās piemaksas par dežūrām ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un uzņemšanas nodaļu mediķiem. Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs sacīja, ka mēnesī ārstam, kurš strādā 24 stundas, atalgojums palielinātos aptuveni par 200 eiro, bet medicīnas māsām – par aptuveni 150 eiro. “Ja ņem vērā, ka liela daļa medicīnas speciālistu ir pirmspensijas vecumā, viņi vēlas nopelnīt pēc iespējas vairāk, tāpēc šaubos, ka viņi vēlēsies atteikties no pagarinātā darba laika, kaut arī par to netiks maksāts, kā likumā noteikts,” sacīja J. Kalējs.
