Pētījums: latvieši turpinās strādāt arī pensijas vecumā 6
Cilvēki Latvijā mazāk nekā pārējās Baltijas valstīs dzīvojošie rūpējas par savu pārticību pensijas gados, liecina pētījuma “Pensometrs” dati.
“Visbiežāk vecumdienām krāj Lietuvas iedzīvotāji, Igaunijā vairāk tādu, kas pārliecināti, ka paši vecumā spēs nodrošināt sev ienākumus, bet Latvijā valda neuzticēšanās valsts pensiju sistēmai un tās spējai nodrošināt pietiekami lielu ienākumu līmeni,” stāsta SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Latvijā ir viszemākā uzticēšanās pensiju sistēmas ilgtspējai, proti, 71% aptaujāto strādājošo netic savas valsts pensiju sistēmas stabilitātei un ilgtspējai, 64% esošo pensijas sistēmu neuzskata par godīgu attiecībā pret sevi. Strādājošie diezgan skeptiski vērtē arī valsts spēju nodrošināt tiem pietiekami lielu pensiju vecumdienās – tikai 12% domā, ka valsts viņiem vecumdienās maksās diezgan.
Pētījuma rezultāti liecina, ka cilvēkiem mūsu valstī ir vāja izpratne par pensiju sistēmu, maza interese par savu pensiju nākotnē un pasīva nostāja attiecībā uz citiem vecumdienu nodrošināšanas veidiem. Piemēram, Lietuvā 39%, bet Igaunijā 27% strādājošo papildus krāj savai pensijai, bet Latvijā to dara tikai 18%. Populārākā alternatīva pārtikušām vecumdienām ir turpināt darba gaitas arī pensijas gados, to minēja 75% aptaujāto. Daļa norādīja, ka, aizejot pensijā, cer gūt papildu ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas vai izīrēšanas, kā arī, veidojot savu uzņēmumu. E. Rudzītis novērojis, ka Latvijas iedzīvotāji bieži vien paļaujas uz iluzoriem ienākumu avotiem. Lai gan tikai 6% aptaujāto atzina, ka viņu darba devējs veic iemaksas privātā pensiju fondā, uz šādiem papildu ienākumiem cer 30%.
Aptuveni 34% Latvijas iedzīvotāju veic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no minimālās algas vai vēl zemāka atalgojuma, tādēļ arī prognozējamās pensijas apjoms ir visai pieticīgs. Piemēram, cilvēkam, kura darba stāžs ir 20 gadu, saņemot minimālo algu 320 eiro (tas ir minimālās algas lielums pagājušajā gadā; šogad tā ir 360 eiro. – Red.) mēnesī “uz papīra”, paredzamā vecuma pensija varētu būt aptuveni 190 eiro mēnesī. Pēc E. Rudzīša aprēķiniem, Latvijā 43% strādājošo, aizejot pensijā, varētu būt pakļauti nabadzības riskam, bet vēl 28% būtu tuvu tam. Turklāt nabadzības risks palielinās līdz ar vecumu. Vairāk nekā pusei jeb 55% iedzīvotāju, kas šobrīd ir vecumā no 50 līdz 55 gadiem, nākotnē var nākties saskarties ar nabadzību. Arī tos, kuri šobrīd vēl ir jauni un kam ir pietiekami lieli ienākumi, aizejot pelnītā atpūtā, gaida ievērojams ienākumu kritums. Ja vien viņi neveidos uzkrājumus vai nenodrošināsies ar kādiem citiem naudas iegūšanas avotiem, paredzamās pensijas apjoms nepārsniegs 50% no pirmspensijas ienākumiem.
Arī “Swedbank” pērnā gada decembrī veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju uzkrājumu veidošanās paradumiem, kurā piedalījās 878 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina, ka uzkrājumiem privātajos pensiju fondos Latvijas iedzīvotāji vidēji atvēl 4% no regulārajiem ienākumiem. Uzkrājumus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā biežāk veido sievietes 48 gadu vecumā ar vidējiem vai zemiem ienākumiem, šim mērķim atvēlot apmēram 32 eiro mēnesī. “Ja 2009. gadā 59% privātā pensiju kapitāla veidotāju bija vecumā līdz 45 gadiem, pērn šajā vecuma grupā bija vien 36% pensiju krājēju. Jāsaka, īstais laiks, lai domātu par pensijas gadiem, būtu uzreiz pēc 30 gadu vecuma sasniegšanas,” domā “Swedbank” uzkrājumu un apdrošināšanas atbalsta daļas vadītājs Reinis Jansons. Pētījums parādīja: 70% aptaujāto paļaujas uz to, ka pensijas gados iztiks ar valsts nodrošināto pensiju.
