Turpinās mobings mazajām skolām – plāno reorganizēt skolas Valdemārpilī un Kolkā 86
Talsu novada Valdemārpilī un Kolkā izskanējuši solījumi skaļi protestēt, neapmierinātībā pat bloķēt ceļus ar auto riepu dedzināšanu, ja pašvaldība tiešām reorganizēs un slēgs skolas. Un slēgšanas, reorganizēšanas vilnis pārņem Latviju, jo valdība pateikusi – vidusskolas, kurās no 10. līdz 12.klasei nebūs vismaz 60 skolēnu, nesaņems valsts finansējumu. Viss jāmaksā pašvaldībām. Pārmaiņas finansēšanā skars arī pamatskolas un sākumskolas. Raidījums “360TV Ziņneši” devās uz Valdemārpili noskaidrot kopējo situāciju.
Valdemārpilī šobrīd skolu neplāno slēgt, taču pārplānot par pamatskolu gan. Pēdējā nedēļā vietējā sabiedrība ir tik vienota kā nekad. Atbalsta iniciatīvu tik daudz, ka skolas direktors Andris Dzenis atzīst, ka pats nemaz visām nespēj izsekot līdzi.
“Reizēm ir jāmaksā par kaut ko, lai tu iegūtu ilgtermiņā. Un uzņēmēji ļoti asi norādīja, ka viņiem nepieciešami darbinieki. Un darbaspēks atradīsies tur, kur ir apkārtējā vide, lai viņš normāli varētu veidot savu ģimeni. Un vidusskola ir viena no tām lietām.”
Pašvaldība var izvēlēties arī vidusskolas posmu atstāt, taču tad gadā tas tai izmaksās 131 000 eiro. Ja skolu domes sēdē slēgs, lauksaimnieki gatavi ceļu bloķēšanai. Mērsrags vēl niknāks. Sākumā ciems organizēja zib akciju, vēlāk jau solīja dedzināt riepas. Tikmēr Kolkā gaisotne pavisam cita. 30 Kolkas bērni jau šobrīd dodas uz citām skolām, nu arī atlikušajiem no 1.septembra ik rītu būs jāmēro vismaz 30 kilometri līdz mācību iestādei. Šeit gan dedzināt neviens neko nesola, vietējie ar novada vadību tiekas pavisam mierīgi.
“Es to nesauktu par samierināšanos. Man mazliet šķiet pārdomu vērts jautājums, vai mēs visi būsim laimīgāki, izglītotāki un iedzīvotājiem tiešām no tā, kā tīkls tiek sakārtots būs labāk? Bērnu pārvadāšana autobusos, manuprāt, ir absurdākais, kas šobrīd var notikt šajā gadsimtā, kad dzīvojam interneta laikmetā, un tas nav normāli,” esošo situāciju skaidro Kolkas sākumskolas direktore Antra Laukšteina.
12 bērni pamanās apdzīvot visus trīs stāvus, grūtāk esot sportā, kur nav iespējami komandu sporta veidi, tāpēc tagad visi spēlē badmintonu. Talsu novada skolās, kurās ir atbilstošs skolēnu skaits, pašvaldībai pedagogu atalgojumā nav jāiegulda gandrīz nemaz. Ja paliktu Kolkas sākumskola, tas nozīmē 130 tūkstošus gadā.
Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps sniedz ieskatu: “Desmit tūkstoši uz vienu bērnu, jā. Ja mēs šādi [skatāmies]. Bet tas būtu tikai pedagogu algām. Nerēķinot pārējos izdevumus, kas arī pārējā novadā ir. Protams, uzturēšanas izdevumi visā novadā ir, bet tieši, kas uz pedagogiem [attiecas], šeit būtu šāda summa.”
Lēmumi par skolu slēgšanu un reorganizāciju nereti ir loģiskas sekas pašu vecāku lēmumiem – vairums mazo skolu vietā jau šobrīd izvēlējušies mācību iestādes pilsētā. Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa norāda, ka summas, kas iedzīvotājiem šajā mazo skolu sāpē nešķiet tik lielas, var tikt ieguldītas skolu telpu sakārtošanā.
“Ja mēs visu laiku radikālus lēmumus nepieņemsim, tad tā arī skolas dzīvos – gan ar šiem nesakārtotajiem bruģiem, gan cauriem jumtiem utt. Varam mēs pievērt acis un visu laiku žēlot, bet man šķiet, ka Talsu novads tomēr ir pelnījis to, ka tur attīstās un infrastruktūra iet uz priekšu.”
Tikmēr Valdemārpils un Mērsraga vidusskolām savu cīņu izdevies uzvarēt – pirms šonedēļ gaidāmās domes sēdes reorganizācija uz nezināmu laiku tomēr atlikta. Tikmēr Kolkai un vēl trim skolām gaidāms gala spriedums.
VIDEO:
