Turpinās EP vēlēšanas. Zināms, cik daudz vēlētāju Latvijā jau nobalsojuši 38
Šodien, pie balsošanas urnām dodoties īriem un čehiem, turpinās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kas ilgs līdz svētdienai.
Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem uz nākamajiem pieciem gadiem jāizraugās Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, un aptaujas liecina, ka savas pozīcijas nostiprinās nacionālkonservatīvās un eiroskeptiskās partijas.
Vēlēšanās, kas notiek no 6. līdz 9.jūnijam, izšķirsies arī nākamās Eiropas Komisijas (EK) sastāvs, kā arī pašreizējās EK prezidentes Urzulas fon der Leienas liktenis, viņai pretendējot uz vēl vienu pilnvaru termiņu.
Aptaujas liecina, ka ES pilsoņiem visvairāk rūp tādi jautājumi kā Krievijas uzsāktais karš pret Ukrainu, tautsaimniecības izredzes, protekcionisms tirdzniecībā, tajā skaitā arī ar ASV, mākslīgā intelekta radītais darbavietu apdraudējums, migrācija un klimata pārmaiņas.
Tomēr, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Eirobarometra aptauju 70% eiropiešu ES uzskata par “stabilitātes oāzi” konfliktu plosītajā pasaulē, idejām par aiziešanu no bloka, sekojot Lielbritānijas paraugam, vēlētāju vidū nav liela atbalsta.
Tāpēc eiroskeptiskās partijas lielāku uzsvaru likušas uz nacionālo interešu aizstāvību, paliekot ES sastāvā.
Tās savās programmās sola veicināt nacionālo kultūru, cīnīties par savu pilsoņi ekonomiskajām interesēm, veikt stingrāku robežkontroli un atgūt dalībvalstu tiesības pašām lemt par savu nākotni, ierobežojot Briseles varu.
Šo partiju solījumi acīmredzami uzrunā tādas nozīmīgas vēlētāju grupas kā zemnieki un jaunieši.
Nacionālkonservatīvo partiju nonākšana pie varas Ungārijā, Itālijā un Nīderlandē veicinājusi to iekļaušanos politiskajā pamatplūsmā jeb meinstrīmā.
Aptaujas sola, ka partijas, kas pārstāvētas abās frakcijās, kuras politiskajā spektrā atrodas pa labi no konservatīvās Eiropas Tautas partija (EPP), – “Identitāte un demokrātija” (ID) un “Eiropas konservatīvie un reformisti” (ECR) – iegūs aptuveni ceturtdaļu no 720 EP deputātu vietām.
Tomēr tiek prognozēts, ka abas līdz šim lielākās EP frakcijas – EPP un sociālisti (S&D) – visumā saglabās savas vadošās pozīcijas, lai gan zaudēs dažas deputātu vietas.
Tomēr parlamentārā vairākuma nodrošināšanai būs nepieciešamas plašas koalīcijas, kuras bieži, iespējams, nāksies veidot uz situatīvas (“ad hoc”) bāzes.
Vienā gadījumā EPP un S&D varētu sadarboties ar liberāļu frakciju “Atjaunotā Eiropa”.
Citos gadījumos EPP varētu sabiedroties ar ID un ERC, ja vien tajās pārstāvētās partijas nespēlē Maskavas marionešu lomu, kā to ļāvusi noprast Leiena, kura pārstāv konservatīvos.
Viņa tomēr nepārprotami noraidījusi jebkādu sadarbību ar vācu eiroskeptiķu partiju “Alternatīva Vācijai” (AfD). Tas vairo Itālijas premjerministres un nacionālkonservatīvās partijas “Itālijas brāļi” (“Fratelli d’Italia”) līderes Džordžas Meloni ietekmi, veidojot varas sadali nākamajā EP sastāvā.
Vēlēšanu priekšvakarā ierosinātas vairākas izmeklēšanas par iespējamo politisko iejaukšanos, izmantojot vairāku Eiropas partiju pārstāvjus, taču pamatā šīs apsūdzības skārušas AfD politiķus.
Lai gan deputāti EP darbojas frakcijās, kurās esošās partijas apvieno kopīgi ideoloģiski uzstādījumi, Eiropas mēroga partijas joprojām nepastāv.
Tas liek domāt, ka pēc vēlēšanās neizveidosies vienots labējo partiju bloks, un vislielākās problēmas labējo nometnē, kas traucē tās apvienošanos, rada domstarpības Ukrainas jautājumā.
ERC pauž stingru atbalstu Ukrainai tās cīņa pret Krievijas agresiju. Tikmēr ID šajā jautājumā valda dziļas domstarpības.
Tajā pašā laikā aptaujas liecina, ka karam vēlētāju prioritāšu vidū ir nozīmīga vieta.
Vairāk nekā trīs trešdaļas ES pilsoņu atbalsta kopīgo aizsardzības un drošības politiku, un gandrīz tikpat liels skaits atbalsta arī militārās rūpniecības paplašināšanu, liecina Eirobarometra aptauja.
Vairums eiropiešu izsaka atbalstu arī bruņojuma piegādēm Ukrainai un sankcijām pret Krieviju.
Viens no galvenajiem šķēršļiem, kas bremzē ES atbalstu Ukrainai ir Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš joprojām cenšas saglabāt tuvas attiecības ar Krievijas diktatora Vladimira Putina totalitāro režīmu.
Ungārija 1.jūlijā rotācijas kārtībā pārņem ES prezidentūru, un tas nozīmē, ka bloka dienaskārtību laikā, kad pēc ievēlēšanas sanāks EP jaunais sasaukums un tiks veidota jaunā EK, noteikts prokrieviski noskaņotā Budapešta.
Tikmēr labējo partiju ietekmes pieaugums EP var ietekmēt arī pašreizējās bloka ambiciozās ieceres klimata pārmaiņu ierobežošanai jeb tā dēvēto ES zaļo kursu.
Kopumā pie balsošanas urnām laikā no 6. līdz 9. jūnijam visās 27 bloka dalībvalstīs tiek gaidīti 370 miljoni ES balsstiesīgo pilsoņu.
Balsošanu ceturtdien ievadīja Nīderlandes pilsoņi.
Latvijā balsošana notiks sestdien, kad balsos arī Itālijas, Maltas un Slovākijas pilsoņi. Sestdien otro dienu balsošana turpināsies arī Čehijā.
Visbeidzot, svētdien vēlēšanu iecirkņi savas durvis vērs Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Kiprā, Lietuvā, Luksemburgā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. Balsošana svētdien otro dienu turpināsies arī Itālijā.
Latvijā pirmajās divās iepriekšējās balsošanas dienās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsojuši 63 157 vēlētāji jeb 4,1% no balsstiesīgajiem.
Kā aģentūru LETA informēja Centrālajā vēlēšanu komisijā, pirmdien Latvijā iepriekšējās balsošanas laikā EP vēlēšanās nobalsoja 13 127 vēlētāji jeb 0,85% no balsstiesīgajiem. Līdz pirmdienas pēcpusdienai pasta balsošanā no vēlētājiem ārvalstīs tika saņemtas vēl 1603 balsis, līdz ar to pirmdienas pēcpusdienā kopumā EP vēlēšanās bija nobalsojuši 14 730 jeb ap 0,96% vēlētāju. Ceturtdien vēlētāju aktivitāte bijusi lielāka.
Līdz šim divu dienu laikā visvairāk vēlētāju nobalsojuši Vidzemē – 19 917 jeb 5,02%, tālāk seko Rīga – 24 749 jeb 4,29% vēlētāju. Zemgalē nobalsojuši 7 725 jeb 3,82% vēlētāji, Kurzemē 6 412 jeb 3,62% vēlētāji. Vismazāk vēlējuši Latgalē – 4 354 jeb 2,31% balsstiesīgo.
Vislielākā aktivitāte iepriekšējā balsošanā Vidzemē bija Saulkrastu novadā, bet mazākā – Rēzeknes novadā Latgalē.
Iepriekš nobalsot varēs arī piektdien, bet vēlēšanas Latvijā noteiktas sestdien.
Līdz 8.jūnijam plkst.12 tiem balsstiesīgajiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem veselības stāvoklis neļauj nokļūt vēlēšanu iecirknī EP vēlēšanu dienā, būs iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā, piemēram, mājās jāuzraksta iesniegums, kurā jānorāda vārds un uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, adrese, daudzdzīvokļu mājai jānorāda ārdurvju kods.
Iesniegumu var rakstīt, izmantojot CVK izveidoto anketu, vai arī brīvā formā. Uzrakstīto iesniegumu par balsošanu mājās var nodot tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Iesniegumu var aiznest radinieks, kaimiņš, aprūpētājs vai cita uzticības persona. To var arī nosūtīt e-pastā savas pašvaldības vēlēšanu komisijai – tāds iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu.
Vēlēšanu dienā Latvijā kopumā strādās 945 vēlēšanu iecirkņi, bet ārvalstīs – vēl 50.
Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs. Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu.
EP vēlēšanās kopumā Latvijā kandidēs 16 saraksti. Ar pirmo numuru Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā startēs “Saskaņa”, bet noslēdzošais – 16.numurs – ticis “Stabilitātei”.
Ar otro numuru vēlēšanās startē Jaunā konservatīvā partija, trešo – Nacionālā apvienība, ceturto – “Latvija pirmajā vietā”, piekto – “Latvijas attīstībai”, sesto – “Centra partija”, bet septīto – “Apvienība Jaunlatvieši”. Astotais numurs EP vēlēšanās būs “Apvienotajam sarakstam”, devītais – “Progresīvajiem”, desmitais – “Tautas varas spēkam”, 11. – “Kustībai Par!”, 12. – “Suverēnajai varai”, bet 13. – sarakstam “Tauta. Zeme. Valsts.”. Ar 14.numuru vēlēšanās startēs Zaļo un zemnieku savienība, bet ar 15.numuru – “Jaunā vienotība”.
Kopā uz EP kandidē 271 pretendents, no kuriem 163 ir vīrieši un 108 sievietes. Kandidātu vidējais vecums ir 46,5 gadi. Jaunākais kandidāts ir 21 gadu vecs, bet vecākais – 86.
Uz EP kandidē septiņi cilvēki ar pamata izglītību, 31 kandidātam ir vidējā izglītība, savukārt augstākā izglītība ir 86% jeb 234 kandidātiem.
Eiropas Parlamenta vēlēšanu diena Latvijā būs sestdien, 8.jūnijā, kad balsot varēs no plkst.8 līdz 20.
