Īrijas zvejnieki piespiež Krieviju pārcelt flotes mācības ārpus Īrijas ūdeņiem 50
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Virkne ārvalstu politiķu un diplomātu šajās dienās apmeklē Kijevu, paužot atbalstu Ukrainai, kuras pierobežā Krievija sapulcinājusi vairāk nekā 100 000 karavīru. Vakar Ņujorkā bija paredzēta ANO Drošības padomes apspriede, lai mēģinātu rast konflikta risinājumu. Diplomātisku uzvaru guvuši Īrijas zvejnieki, kuru protests pret Krievijas kara flotes plānotajām mācībām Īrijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā piespieda Krieviju pārcelt mācību rajonu ārpus Īrijas ūdeņiem.
Negaidītā “labas gribas žestā” Krievijas vēstnieks Īrijā Jurijs Filatovs paziņojis, ka nākamnedēļ paredzēto mācību vieta tiks pārcelta, lai “neietekmētu īru zvejnieku darbu”.
Eiropa solidarizējas ar Ukrainu
Britānijas premjerministrs Boriss Džonsons vakar tālruņa sarunā ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu aicināja viņu “atkāpties no bezdibeņa malas”. Džonsons brīdināja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā būtu “milzīga nelaime pasaulei”. Šodien Britānijas premjers, kuru vizītē varētu pavadīt ārlietu ministre Liza Trasa, paredzējis ierasties Kijevā, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski. Tuvākajās dienās Apvienotās Karalistes ārlietu ministre Liza Trasa un aizsardzības ministrs Bens Voless plāno apmeklēt Maskavu, lai tiktos ar Krievijas ārlietu un aizsardzības ministriem.
Francijas ārlietu ministrs Žans–Ivs Ledriāns un Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka plāno apmeklēt Ukrainu attiecīgi 7. un 8. februārī, lai apliecinātu atbalstu Ukrainas tautai. Parīze un Berlīne ir iesaistītas četrpusējās sarunās kopā ar Ukrainu un Krieviju tā dēvētajā Normandijas formātā, lai rastu konflikta risinājumu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis vakar devās uz Kijevu, aģentūru LETA informēja politiķa padomniece Maija Celmiņa. Vizītes mērķis ir apliecināt atbalstu Ukrainai un ES solidaritāti. Vizītes laikā ir plānotas sarunas par ES finanšu atbalstu Ukrainai. Paredzēts, ka Dombrovskis tiksies ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kā arī ar premjerministru Denisu Šmihaļu. Kopš 2014. gada ES un Eiropas finanšu iestādes piešķīrušas Ukrainai vairāk nekā 17 miljardus eiro grantos un aizdevumos.
Krievijas neoimperiālisms destabilizē Eiropu, brīdinājis Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis, Maskavas prasības NATO raksturojot kā nereālistiskas. “Krievijas neoimperiālisms atgriežas mūsu acu priekšā, draudot destabilizēt Eiropas Savienību,” norādīja premjers.
“Krievijas militārās klātbūtnes palielināšana un nereālistiskās prasības attiecībā uz NATO nākotni saņēmušas skaidru un apņēmīgu reakciju – nesatricināmu atbalstu Ukrainai.” – “Es otrdien došos vizītē uz Kijevu,” apliecināja valdības vadītājs.
Eiropas Savienības valstu vienotajā nostājā attiecībās ar Maskavu kārtējo reizi šķēršļus ir radījis Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šodien Maskavā paredzējis tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, lai mēģinātu panākt Krievijas gāzes piegādes palielināšanu Ungārijai.
Londona brīdina Maskavu par sankcijām
Britānija brīdinājusi Maskavu, ka piemēros sankcijas ar Kremli saistītiem uzņēmumiem un cilvēkiem gadījumā, ja Krievija uzbruks Ukrainai, vakar paziņojis Finanšu ministrijas sekretārs Saimons Klārks. Viņš paziņoja, ka Londonas nostāja ir ļoti skaidra – ja Krievija uzbruks Ukrainai, Britānija pastiprinās sankciju režīmu, vēršoties pret uzņēmumiem un personām, kas cieši saistīti ar Kremli. Britānijas valdība šonedēļ iepazīstinās ar jaunu sankciju likumu, kas ļaus plašāk vērsties pret Krievijas ekonomikas mērķiem, cenšoties atturēt Maskavu no jauna uzbrukuma Ukrainai, paziņoja ārlietu ministre Liza Trasa. “Ar jauno likumu tiks paplašināts instrumentu klāsts, lai varētu vērsties pret visiem uzņēmumiem, kas saistīti ar Kremli un Krievijas režīmu. Putina oligarhiem nebūs, kur paslēpties,” uzsvēra ministre. Viņa arī norādīja, ka Eiropas sabiedrotajiem ir jāsaglabā vienotība centienos atturēt Krieviju, bet “brīvības un demokrātijas aizsardzībai jābūt prioritātei pār tūlītējiem finansiāliem jautājumiem”.
Paredzēta Blinkena un Lavrova telefonsaruna
Krievija paziņojusi, ka šodien tās ārlietu ministram Sergejam Lavrovam paredzēta telefonsaruna ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu par spriedzes mazināšanu pie Ukrainas robežām. Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997. gada 27. maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās. Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās “drošības garantijas”, viņam nāksies īstenot “militāri tehniskus pasākumus”. ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Ukrainā aiztur masu nekārtību plānotājus
Ukrainas policija nedēļas nogalē aizturējusi personu grupu, kas gatavojusi nekārtības Kijevā un citās pilsētās, nolūkā destabilizēt situāciju valstī, vakar paziņojis iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis. Televīzijā pārraidītajā preses konferencē Monastirskis pavēstīja, ka saskaņā ar ieceri nekārtībās un sadursmēs ar policiju piecās pilsētās Ukrainas ziemeļos un vidienē bija plānots iesaistīt aptuveni 5000 cilvēku. Viņš piebilda, ka šīs akcijas jau iepriekš plānotas, lai izraisītu nekārtības un vardarbību un ka tām nav nekā kopīga ar miermīlīgiem protestiem. To vienīgais mērķis bija destabilizēt situāciju Ukrainā, uzsvēra ministrs. Viņš nesniedza informāciju, cik cilvēki ir aizturēti un kas stāvējis aiz nekārtību plānošanas.
