Kāpēc lielākā daļa iedzīvotāju joprojām turpina pārmaksāt par elektrību 8
Pēc mazliet augstākas jūnijā piedzīvotās vidējās elektroenerģijas cenas biržā pagājušajā mēnesī cenas atkal nokritās, sasniedzot vēsturiski zemāko biržas cenu jūlijā kopš “Nord Pool” biržas darbības uzsākšanas 2013. gadā.
Kaut arī jau mēnešiem ilgi biržas cenas ir divas un pat trīs reizes zemākas, nekā par vienu kilovatstundu (kWh) piedāvā fiksēto tarifu līgumos, joprojām nospiedošs skaits cilvēku turpina pārmaksāt par elektrību un izmantot fiksēto vai universālo elektroenerģijas tarifu.
Kā norāda Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), jūlijā vidējā elektroenerģijas cena biržā Latvijas cenu zonā bija 3,1 cents par kWh, kas ir par 17,7% zemāka nekā jūnijā. Tikmēr vidējā elektroenerģijas cena mājsaimniecībām šogad 1. ceturksnī sasniedza 5,6 centus par kWh,
kas ir par 43,5% vairāk, nekā maksā biržas mainīgā tarifa lietotāji. Bet tikai 11,81% mājsaimniecību izmanto biržas tarifu.
SPRK gan “Latvijas Avīzei” atklāja, ka interese par mainīgās cenas līgumiem lēnām, bet pieaug. Piemēram, 2018. gada 1. ceturksnī mainīgās cenas līgumu bija noslēgušas 6,14% mājsaimniecību, bet 2020. gada 1. ceturksnī rādītājs gandrīz dubultojies. Savukārt universālā pakalpojuma lietotāju skaits šajā pašā laika periodā samazinājies no 64,65% līdz 32,98%.
“Pašreiz nākotnes darījumu cenas neliecina par būtisku cenu kāpumu elektroenerģijas biržā.
Vienlaikus šobrīd kopumā situācija ir grūti prognozējama, jo nav skaidrības par tālāko Covid-19 attīstības gaitu, kā arī tā ietekmi uz ekonomiku. Ekonomiskā aktivitāte ir cieši saistīta ar elektroenerģijas pieprasījumu, no kura savukārt atkarīga biržas cena.
Tomēr arī pirms ekonomiskās aktivitātes samazināšanās noteikto ierobežojumu dēļ cena bija līdzvērtīgā līmenī, tādēļ ir maz ticams, ka biržas cena pārskatāmā nākotnē varētu sasniegt vai pārsniegt fiksētajos līgumos ietverto cenu līmeni,” sacīja SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.
Vai fiksētā cena samazināsies, lai tā tik ļoti neatšķirtos no vidējās biržas cenas?
Negribs uzsvēra, ka universālais pakalpojumu tarifs pēc būtības neesot uz konkurenci vērsts produkts, tāpēc cenu pārskatīšana šim produktam no tirgotāju puses ir ar salīdzinoši zemu prioritāti.
Savukārt attiecībā uz fiksēto līgumu cenu tuvināšanos biržas cenām esot jāņem vērā tas, ka tirgotāji jau kopš marta darbojas pazemināta elektroenerģijas pieprasījuma apstākļos. Tā rezultātā ir samazinājušies realizētie elektroenerģijas apjomi un arī ieņēmumi, no kuriem tirgotāji sedz darbības izmaksas.
Līdz ar to, ņemot vērā aktīvo tirgotāju konkurenci un samazināto pieprasījumu, cenu svārstības šajā segmentā drīzāk ir atkarīgas no konkurējošo tirgotāju aktivitātēm. Tātad, ja kāds no tirgotājiem būtiski samazinās fiksēto līgumu cenu, visticamāk, citi tirgotāji rīkosies līdzīgi.
