Turpina pētīt koronavīrusa izcelsmi. Kāpēc Vjetnamā ir zema saslimstība ar Covid-19? 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau sešus mēnešus kopš koronavīrusa pandēmijas izplatīšanās virusologi un epidemiologi turpina pētīt vīrusa SARS-CoV-2, kas izraisa Covid-19 slimību, izcelsmi.
Kā vīruss izraisīja pandēmiju Ķīnas vidienē
Vairākums pētnieku uzskata, ka vīrusa izcelsme saistīta ar sikspārņiem, jo to organismā ir virkne SARS līdzīgu vīrusu.
Koronavīrusa epidēmijai sākot izplatīties no Ķīnas, pētnieki pievērsa uzmanību Juņnaņas apgabalam, kur jau agrāk atklāti SARS-CoV-2 vīrusam radniecīgi mikroorganismi.
Daļa pētnieku uzskata, ka vīrusa izcelsme nebūtu jāmeklē Ķīnā, bet gan netālu pāri tās robežai – Mjanmā, Laosā vai Vjetnamā.
Tā uzskata britu eksperts Pīters Dašaks, nevalstiskās organizācijas “EcoHealth Alliance” vadītājs. Dašaks un viņa kolēģi pēta dzīvniekus, kuru slimības izraisītājs mēdz pāriet cilvēku organismā.
Kopš SARS vīrusa pirmā uzliesmojuma 2003. gadā zinātnieki pievērsuši īpašu uzmanību koronavīrusiem. Pēc doktora Dašaka apkopotajiem datiem, ir izpētīti aptuveni 16 000 šūnu paraugu sikspārņu organismā un atklāts aptuveni simts jauna veida SARS vīrusu, atzīmē izdevums “The Economist”.
Ķīnā ir atrasti sikspārņi, kuru organismā mīt koronavīrusi, kas šķiet spējīgi inficēt cilvēkus.
Šo sikspārņu organismā ir atrasti proteīna ACE2 paveidi, kas ļoti atgādina līdzīgu vielu cilvēku ķermenī. Šo molekulu izmanto SARS paveida vīrusi iekļūšanai organisma šūnā.
Tik plaša vīrusu daudzveidība līdz šim bija atklāta tikai Ķīnā, tāpēc mazāka vērība tika pievērsta sikspārņu mītnēm kaimiņvalstīs.
Juņnaņas apgabalā mītošie pakavveida sikspārņi, kuru organismā mīt koronavīrusa paveidi, ir sastopami daudzviet Dienvidaustrumu Āzijā.
Doktora Dašaka ieskatā, ir “ļoti iespējams, ka sikspārņi Mjanmā, Laosā vai Vjetnamā pārnēsā līdzīga veida SARS koronavīrusus un ka daži no tiem var būt tuvi SARS-CoV-2”.
Taču tas neizskaidro, kā vīruss, kurš varētu būt radies Dienvidaustrumu Āzijas sikspārņos, kļuva par pandēmijas sākumu Ķīnas vidienē.
Ķīnas valdība ir piekritusi, ka Pasaules veselības organizācijas (PVO) pētnieku grupa šogad apmeklēs Ķīnu, lai mēģinātu atbildēt uz šo jautājumu.
PVO ekspertu brauciens uz Ķīnu varētu notikt, iespējams, augustā, atzīmē “The Economist”.
Zinātnieki grib noskaidrot, cik pārbaužu tika veikts, meklējot trūkstošo saikni starp tādām vietām kā Uhaņas savvaļas dzīvnieku tirgus, kas kļuva zināms kā vīrusa pirmā uzliesmojuma telpa, un plašākiem iedzīvotāju testiem.
Intervijā britu laikrakstam “The Sunday Mirror” ASV prezidenta Donalda Trampa bijušais palīgs Stīvens Benons pavēstījis, ka pēdējos mēnešos no Ķīnas uz ASV aizbēgušie ķīniešu virusologi pastāstījuši, ka Ķīnas varasiestādes joprojām slēpj vīrusa SARS-CoV-2 izcelšanās un straujās izplatības apstākļus.
Vjetnamieši nav imunoloģiski “naivi”
Tropiskās medicīnas profesors Džeremijs Farārs, kurš vada pētniecības fondu “The Wellcome Trust”, intervijā “The Economist” izteicies, ka, viņaprāt, “SARS-CoV-2 vai tam līdzīgs vīruss, iespējams, jau gadiem atradies organismā cilvēkiem, kas dzīvo Dienvidaustrumu Āzijā un Ķīnas dienvidos, un ka starpnieki vīrusa pārnešanā vēl nav noskaidroti”.
Doktors Farārs 18 gadus ir strādājis Vjetnamā, kur vadījis Oksfordas universitātes pētnieku grupu.
Pēc viņa vārdiem, cilvēki meklē sikspārņus pārtikai, un tie tiek pārdoti tirgos visā reģionā, tajā skaitā tādās lielpilsētās kā Uhaņa. Sikspārņi pulcējas lielos baros un piemēslo apkārtni.
Tur uzturas arī citi dzīvnieki, kas kļūst par dažādu vīrusu pārnēsātājiem, stāsta doktors Farārs.
Pētnieki uzskata, ka zemā saslimstība ar Covid-19 Dienvidaustrumu Āzijas valstīs, īpaši Vjetnamā, ir saistīta ar to, ka šajā reģionā jau agrāk bijuši izplatīti līdzīga paveida vīrusi.
Tika uzskatīts, ka Vjetnamā būs ļoti daudz inficēšanās gadījumu ar koronavīrusu, jo tā ir Ķīnas kaimiņvalsts.
Taču Vjetnamā, kur ir simt miljoni iedzīvotāju, reģistrēti tikai 300 saslimušie un neviens nāves gadījums. Oksfordas universitātes medicīnas profesors Džons Bells spriež, ka vjetnamieši nav tik imunoloģiski “naivi”, kā tika uzskatīts.
Citu SARS paveida vīrusu klātesamība varētu būt veicinājusi vispārēju imunitāti pret šādiem patogēniem.
Daži eksperti uzskata, ka organisma aizsardzību drīzāk palīdzējušas veidot imūnsistēmas tā dēvētās T-šūnas, kas iznīcina vīrusa inficētās šūnas, nevis antivielas.
Tas var mainīt Covid-19 vakcīnas izstrādātāju izpratni par to, kāda ir saikne starp dabisko imunitāti un antivielu veidošanos.
Rodoties jaunam vīrusam, tas spēja ielauzties cilvēku organismā tikai tad, kad bija nokļuvis līdz Ķīnas vidienei, kur cilvēkiem nebija dabisko pretošanās spēju.
Oksfordas universitātes epidemiologs Sunetra Gupta apgalvo, ka dabiskā imunitāte pret Covid-19 veidojas cilvēka organismā pēc saslimšanas ar sezonālajiem koronavīrusiem.
