Turpina ideoloģisku uzbrukumu ārstam 21
Diāna Skaburska-Zakroja, kura pirms mēneša sataisīja skandālu Krievijas medijos, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Guntis Rozentāls neesot runājis ar viņas pusaudzi meitu krievu valodā, paziņojusi, ka tiesāsies. Nav gan zināms, vai ar slimnīcu vai ārstu. Nav saprotams arī tas, par ko viņa tiesāsies, jo ārsts un slimnīcas vadība apgalvo, ka dakteris nav atteicies viņas meitu ārstēt.
Interneta portāls “kasjauns.lv” ziņo, ka Skaburska-Zakroja lūgusi morālu un materiālu atbalstu Krievijas organizācijai “Russkoje obšestvennoje dvižeņije” (Krievu sabiedriskā kustība) un saņēmusi pirmo naudas pārvedumu no Krievijas – 380 eiro, lai segtu tiesāšanās izdevumus.
Lai gan stāsta turpinājums ir vairāk ideoloģisks nekā tiesisks, arī dakterim ir atbalstītāji, kuri viņam jau sameklējuši pieredzējušu advokātu. Viņš gan ļoti lūdza pagaidām nepubliskot viņa vārdu, jo cer, ka tiesai nebūs juridiska pamata procesa ierosināšanai.
Bijusī Saeimas deputāte un Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Cipule atklātā vēstulē iesaka Skaburskai-Zakrojai likties mierā, atvainoties izcilajam Latvijas ārstam ar nevainojamu reputāciju par apmelojumiem un cieņas aizskaršanu, palūgt piedošanu savai meitai par to, ka viņai, dzimušai Latvijā, te ir jājūtas kā svešiniecei valsts valodas nezināšanas dēļ. “Viņu ne mazākā mērā nemulsina fakts, ka izmanto savu bērnu Krievijas propagandas un hibrīdkara mērķu sasniegšanai. Viņu nemulsina arī ārsta, kas sniedzis viņas meitai medicīnisku pakalpojumu, atklāta publiska apmelošana. (..) Viņu nemulsina naudas pieņemšana no Krievijas organizācijas, jo viņas mērķis nav aizstāvēt kādas tiesības, bet iegūt paplašinātas tiesības attiecībā uz krievu valodas lietošanu publiskajās attiecībās Latvijā,” raksta Cipule.
Cipule atceras, ka līdzīgs gadījums pirms dažiem gadiem bijis policijā – kāds aizturētais sūdzējies, ka ar viņu policisti neesot runājuši krievu valodā, toreiz tika nolemts, ka visiem policistiem ir jāprot runāt krieviski, un piebilst, ka medicīnas iestādēs nedrīkst uzspiest krievu valodas zināšanu nepieciešamību, jo daudzi jaunie ārsti neprot krievu valodu. “Valsts līmenī jādomā par tulku nodrošināšanu ārvalstu pacientiem, nevis tiem, kas te dzimuši un auguši un nav iemācījušies valsts valodu. Viņiem pašiem būtu jāalgo tulks,” uzskata Cipule.
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, kurš pēc profesijas ir ārsts, pastāstīja, ka viņa kolēģi novērojuši pretēju tendenci – daudzi gados jaunie krievvalodīgie pacienti tieši cenšoties ar ārstiem komunicēt latviešu valodā, nevis uzspiežot sazināties krieviski. “Dīvaina sieviete, sameklē kaut kādus žurnālistus un bez pamata uztaisa skandālu,” secina Baltiņš.
Bērnu slimnīcā ārstējoties daudz pacientu no krievvalodīgām ģimenēm, un ārsts Rozentāls stāsta, ka lielākā daļa runājot ļoti labā latviešu valodā. Pat ar pirmsskolas izglītības iestāžu bērniem, kuri aug krieviski runājošās ģimenēs, neesot grūtību sazināties latviski.
Iepriekš Skaburska-Zakroja Krievijas medijos pauda sašutumu, ka Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Rozentāls neesot runājis krievu valodā ar viņas gandrīz piecpadsmitgadīgo meitu, kura Latvijā kopā ar māti dzīvo jau 14 gadus un skolojas septiņus gadus. Ārsts, būdams neirologs, ir tiesīgs pārliecināties par bērnu un jauniešu psihoemocionālo stāvokli, uzdodot jautājumus arī par sekmēm skolā, saprašanos ģimenē utt.
Dakteris uzskata, ka pacientes mātes sniegtā informācija ir sagrozīta, jo viņš nav atteicies ar skandāla cēlējas meitu runāt krieviski un izdarījis pilnīgi visu, lai uzlabotu meitas veselību. Vienīgais mīnuss esot tas, ka viņš ar meitu runājis bez lieciniekiem, t. i., bez cita ārsta vai vidējā medicīniskā personāla klātbūtnes, kas tagad varētu apliecināt pacientes mātes melus. Citreiz šādos gadījumos būšot gudrāks un pieaicināšot kādu kolēģi.
