Turpina gānīt leģionārus 0
Saeimas deputāte Irina Cvetkova (“Saskaņas centrs”), kas ironiskā kārtā parlamentā strādā Sabiedrības saliedēšanas komisijā, izmanto teju katru iespēju, lai publiskos pasākumos gānītu “nepareizajā pusē” karojušos Otrā pasaules kara veterānus.
Pagājušonedēļ Strasbūrā notikušajā kustības “Pasaule bez nacisma” ģenerālasamblejā, par ko jau rakstīja kolēģis Franks Gordons (“Par Maskavas naudu rosās Strasbūrā”, “LA” 18.10.2012.), piedalījās arī Latvijas Saeimas deputāte Cvetkova. Savā referātā, ko laikrakstā “Vesti” atspoguļojis viņas partijas biedrs Nikolajs Kabanovs, deputāte runājusi par 16. marta ģenēzi un kā lielu atklājumu minējusi faktu, ka šis datums jau Trešā reiha laikā bijusi atzīmējama diena – Kritušo varoņu piemiņas diena. Telefonsarunā mēģināju noskaidrot, ko deputāte ar to gribējusi pateikt, bet viņa savus izteikumus nevēlējās paskaidrot. “Es pateicu to, ko domāju. Kādēļ jūs man visu laiku jautājat vienu un to pašu? Es nevēlos ar jums par šo lietu vairs diskutēt!” noskaldīja Cvetkova un nolika klausuli.
Acīmredzot deputāte uzskata, ka šā datumu sakritība apliecina viņas agrāk pausto viedokli par 16. marta atzīmētājiem – leģionāru biedrību “Daugavas vanagi” kā fašistisku organizāciju un Trešā reiha ideoloģiskajiem sekotājiem. Arī savā Strasbūras referātā viņa “Daugavas vanagus” dēvēja par galvenajiem revanšisma ideologiem, ko aukstā kara laikā Rietumi izmantojuši pret PSRS.
“Savā draugu un domubiedru pulkā deputāte Cvetkova jūtas bramanīgi, pūš dažādus pekstiņus un ceļ neslavu. Taču šoreiz viņa labāk būtu paklusējusi, jo ar saviem vārdiem tikai apliecinājusi savu vēstures nepārzināšanu.
Taču reiz šis uzpūstais melu burbulis plīsīs,” uzskata organizācijas “Daugavas vanagi Latvijā” pārstāvis Jānis Atis Krūmiņš. Viņš uzsvēra, ka 16. marts kā atzīmējama diena ir radusies krietnu laiku pēc Otrā pasaules kara un ar Trešā reiha svinamajām dienām tai nav nekāda sakara.
Mēģinājumi pīt dažādas paralēles starp leģionāru dienu un nacistu atzīmējamajiem datumiem nav nekas jauns. Vēstures zinātņu doktors Kārlis Kangeris atceras, ka līdzīgus argumentus ik pa laikam nākas dzirdēt no deviņdesmito gadu vidus un jau 1999. gadā viņš gatavojis par šo jautājumu ziņojumu Latvijas vēsturnieku komisijai. “Tā tik tiešām ir taisnība, ka vācu okupācijas laikā no 1942. līdz 1944. gadam arī Latvijā marta vidū tika atzīmēta kritušo varoņu piemiņas diena. Taču tas nebija tieši 16. martā, bet gan marta otrajā svētdienā. Tolaik tas iekrita 15., 14., un 12. martā,” skaidroja vēsturnieks.
Viņš izpētījis arī dokumentus par Leģionāru dienas rašanos, un tajos nav nekādu norāžu, ka atceres dienas iedibinātāji jel kādā veidā būtu iedvesmojušies no nacistu režīma atceres dienām.
Latviešu leģionāru piemiņas dienas tradīciju 1952. gadā sāka atzīmēt bijušie leģiona karavīri, kas bija apvienojušies organizācijā “Daugavas vanagi”. Konkrētais datums tika izvēlēts tādēļ, ka 1944. gada 16. martā abas Latviešu leģiona divīzijas (15. divīzija un 19. divīzija) Austrumu frontē pie Veļikajas upes pirmo un vienīgo reizi kopā karoja pret sarkano armiju.
Šī nav pirmā reize, kad deputāte Cvetkova, kas turklāt parlamentā darbojas Sabiedrības saliedētības komisijā, izceļas ar provokatīviem apgalvojumiem. Pirms mēneša viņa kādā TV intervijā “Daugavas vanagus” nosaukusi par fašistisku organizāciju un Trešā reiha ideoloģiskajiem sekotājiem. Par šiem vārdiem deputātei, ļoti iespējams, nāksies stāties tiesas priekšā, jo organizācija tuvākajās dienās gatavojas iesniegt tiesā prasību par neslavas celšanu.
