Atrauties no zemes 7
“Biju jau visai pieredzējusi meditētāja, taču stāsti par lidojošiem jogiem aizgrāba. Tas šķita kaut kas pārcilvēcisks. Virsotne. Pati pilnība. Mani gan interesēja ne tik daudz levitācija, kā garīgais aspekts, iespējamās izjūtas. Ne velti saka – lidot no prieka. Bērnībā daudz lidoju sapņos, tas joprojām kņudināja pakrūtē.
Daudzi apšaubīja – cilvēks taču nevar pārvarēt gravitācijas spēku! Iebildu – es ticu, ka var, lai gan neesmu redzējusi. Pēc tam, kad atgriezos no Bonnas, sacīju – es ticu un redzēju!”
Levitāciju dēvē par gara uzvaru pār matēriju. Tas notiek apziņas līmenī, taču izpaužas fiziski – spējā atrauties no zemes. To var, ja pilnībā apgūta koncentrēšanās un pareizas elpošanas prasme, kas ļauj kontrolēt dzīvības enerģiju. Levitācija notiek no dažām sekundēm līdz pat vairākām minūtēm.
Dakterei radās iespēja nokļūt Dabas likumu partijas kongresā Bonnā. Tur notika arī lidojošo jogu sacensības. Tādas risinās jau vairāk nekā 20 gadu, dalībnieki patiesi sacenšas, kurš augstāk un tālāk.
“Sākumā visi nosēdās lotosa pozā. Uz matračiem, lai nesasistos, kad pēc pacelšanās nāks lejā. Visi meditēja, iekšēji skandēja sūtras. Tie ir īpaši teksti, ko visi skaita, tāds kā palaidējmehānisms, kā piestartē mašīnu. Ievēroju, ka daudzi transcendenci dabū ļoti ātri – spēji uzsitas gaisā, tad atkal un atkal. Visbeidzot viņi visi lēkāja kā vardītes. No redzētā un sajūtām biju ļoti iedvesmota!”
Pēc kāda laika Egita uzzināja, ka Latvijā ieradīsies indieši, kuri vadīs lidojošo jogu kursu. Protams, arī viņa gribēja!
“Programma notika divu nedēļu garumā, bijām prom no visa, Jūrmalā. Apstākļi askētiski, ēdām un runājām maz. Mēbeles ne pirmā svaiguma, gultas veļa tāda pavalkāta… Raucām degunu. Bet pagāja pāris dienu, un viss rādījās labs un skaists, pat noplukušais spilvens šķita ļoti mīļš.
Sievietes un vīrieši atradās atsevišķās telpās. Veicām asanas, pranajamu, dziļas meditācijas. Mācījāmies sūtras. Sākās dažādas reakcijas – viens raudāja, cits smējās. Nāca laukā stress, negatīvais, kas sakrājies. Ir kaut kas jāatbrīvo, lai impulss sāktu darboties.
Apkārt virmoja sajūta – tūlīt, tūlīt raus gaisā! Tā nav vieglatlētika. Sajūti impulsu, kas tev it kā uzsit, un kā vardīte pirms lēciena sāc rauties augšup, pacelies mazliet virs paklāja, uz kura sēdi.
Pēkšņi sajutām – būs, notiks, viena sieviete tūlīt… Tomēr viņa nobijās. Ne visi aiziet gaisā. Taču sajūtas ir brīnišķīgas ikvienam, kurš atrodas šajā laukā. Pēkšņi tas sāka notikt ar mani… Kaut kas mani pasita uz augšu. Sajūtu grūti aprakstīt. Kā radīšana, gandrīz kā dzemdēšana. Kā lai izstāsta svētlaimi? Tagad runāju, to mirkli atsaucu atmiņā un atkal nonāku tajās izjūtās. Pat drebulīti uzsit.
Aiz sienas dzirdējām pamatīgus būkšķus, tur gāja gaisā vīrieši. Lauks, kas veidojas, cilvēkiem levitējot, ir reāls, lai gan neredzams. Kursi notika ziemā, viss bija piesnidzis. Kādu vakaru gājām staigāt un ievērojām, ka uz mūsu mājas nokusis sniegs. Citur ir, bet te tīrs jumts. Neparasta gaismas sajūta no augšas un gaismas sajūta iekšā. Manī bija iemitinājusies svētlaime. Kā tāda saulīte.
Tagad gan lidojošo jogu tehniku vairs nepraktizēju.”
Ar gaismu un mīlestību
Lidojošos jogus sauc palīgā, piemēram, vēloties tikt galā ar kādu agresiju. Aprēķina, cik jogu vajag konkrētai platībai, saaicina no visas pasaules. Jo vairāk cilvēku sapulcējas un levitē, jo lauks spēcīgāks, efekts lielāks. Nemieri noplok.
“Tas nes garīgumu, līdzīgi kā Latvijā Dziesmu un deju svētki. Kamēr dziedam un dejojam, neko mums nevar izdarīt!” starojoši saka Egita.Transcendentālā meditācija var noderēt ikvienam. Pašlaik pasaulē to apguvuši aptuveni pieci miljoni cilvēku. Kā vēstīts šim meditācijas veidam veltītajā Latvijas portālā, arī slavenie Beatles, televīzijas šovu zvaigzne Opra Vinfrija un viņas komanda, aktieri Džims Kerijs un Klints Īstvuds, leģendārie kinorežisori Mārtins Skorsēze un Deivids Linčs, mūsu pašu tenisa zvaigzne Ernests Gulbis.
Tas ir vienkāršs veids, kā cilvēkus rehabilitēt, – iemācīt meditēt. Zūd bailes, trauksme, dzīve kļūst laimīgāka, veselīgāka un radošāka. Prasme palīdz, ja pārciestas psiholoģiskas traumas, moka pēctraumatiskais stress, bērniem – ja ir hiperaktivitātes sindroms. To var likt lietā biznesa vidē – ja vēlas, lai kompānija ir veiksmīga, ik dienas visi kopā meditē.
“Manī šī tehnika attīstījusi beznosacījuma mīlestību. Uz šīs pasaules ir tikai divas būtiskas lietas – gaisma un mīlestība. Tomēr katram savs ceļš ejams. Esmu sapratusi, ka nedrīkst nevienu idealizēt – ne skolotāju, ne lidojošo jogu. Tikko kāds apgalvo, ka tikai šis ir vienīgais ceļš, tiek pārkāpta izvēles robeža. Mums ir brīvs gars un brīva izvēle. Un mēs visi tikai mācāmies.”
