Izturēju dvēseliskas sāpes 7
“Kad mācījos meditēt, bija karsta vasara, logs atvērts. Ārā lauza asfaltu, troksnis pamatīgs. Kāda vairs meditācija, ja visu laiku trokšņo?! Piepeši, laikam trešajā dienā, attapos – tas troksnis vairs neuztrauc. Šis meditācijas efekts manī saglabājās ilgi. Piemēram, kaut kas notika, visi salēcās, bet es paliku rāma.
Drīz pēc kursiem vajadzēja braukt uz Ameriku. Situācija bija psiholoģiski grūta. Brīnījos, kā spēju visu tik mierīgi uztvert. Tas bija, pateicoties meditācijai.
Pēdējos gados man klājies smagi. Ģimenē bija daudzi smagi pārbaudījumi. Domāju, diez vai būtu izturējusi visas šīs dvēseles sāpes, ja nebūtu meditēšanas prasmes. Es zinu, kā ir sēdēt dziļi bedrē. Kolēģe teica – iedošu tev antidepresantu. Izlasīju, kādas šīm zālēm ir blaknes, un atteicos. No izmisuma kārpījos laukā pati.
Kādu laiku šo meditēšanu biju pametusi. Tās vietā nāca lūgšanas, citas garīgās tehnikas, apguvu arī reiki. Taču viss, ko iestrādā transcendentālās meditācijas tehnika, neirofizioloģiskā līmenī nepazūd. Lai gan biju pārtraukusi meditēt, miera sajūta bija un ir manī saglabājusies kā drošā bankā. Tagad esmu atgriezusies. Ir speciāls paņēmiens, kā atsvaidzināt šo tehniku.”
Ar klikšķi pāri upei
Egitai Senakolai ir zinātniskais grāds, viņa ir medicīnas doktore, tāpēc visam meklē zinātnisku pamatojumu. Transcendentālās meditācijas metodes iedarbīgums ir pamatīgi izpētīts. Par to izsmeļoši stāstīts nesen latviski izdotajā Džeka Forema grāmatā Transcendentālā meditācija. Veikti vairāki simti nopietnu pētījumu, pierādījumus publicējuši ļoti daudzi pasaules nozīmīgākie zinātniskie žurnāli.
“Cilvēki domā, ka transcendentālā meditācija ir atslābināšanās. Nav tik vienkārši. Tā dod daudz vairāk. Pozitīvo efektu jutu diezgan drīz. Piepeši sapratu atšķirību starp to, kā jūtos līdzsvarā un ikdienas skriešanā, nemierā. Neraugoties uz apkārt notiekošo, māku just mieru sevī. Satrakojies prāts norimst.
Galvenais ir dabūt sajūtu, ka varu transcendēt. Tas iestrādājas sajūtu līmenī, automātiski. It kā noklikšķinu – pieslēdzos un esmu. Varu uzreiz tikt līdz ezera apakšai, nokļūt tai upei pāri. Ir miers, tāda īpaša laimības izjūta,” uzsver daktere.
Pirms rīta meditācijas viņa veic vairākas jogas asanas un pranajamu, elpošanas vingrojumus. Kopā tas aizņem aptuveni 40 minūšu, tās jāatlicina, jāpieceļas agrāk. Vakaros dažreiz meditē darbā, paliek ilgāk, jo zina, ka, atnākot mājās, uzreiz gribēsies ēst, bet meditēt vajag tukšā dūšā. Visi prom, taču Egita meditē.
“Apsēžos. Galvenais, lai mugurkauls taisns. Mājās sēžu gultā taisnām kājām. Aizveru acis. Prāts visu laiku burbuļo – ļauju tam notikt. Meditācijas laikā nav jāuztraucas, turos pie savas mantras, un viss. Nav svarīgi, vai aizmiegu vai palieku nosacītā nomodā. Laiks iestrādājas automātiski. Paskatos pulkstenī un brīnos – precīzi 20 minūtes.”
