Turki esot atraduši Sv. Nikolaja jeb Santaklausa kapu 1
Turku arheologi, kas veic izrakumus Sv. Nikolaja baznīcā Demres pilsētā Turcijas dienvidu Antaljas provincē, paziņojuši, ka, ļoti ticams, tiem izdevies atrast minētā svētā kapavietu, vēsta Turcijas masu informācijas līdzekļi.
Sv. Nikolajs, viņš arī pareizticīgo ļoti pielūgtais Nikolajs Brīnumdarītājs un tāpat Santaklausa jeb Salavecīša prototips, bija šīs pilsētas kristiešu bīskaps 4. gadsimtā.
Strādājot baznīcā, zem grīdas ar skenēšanas palīdzību arheologi konstatējuši telpu, kas varētu būt kapenes. Senatnē Demre bija pazīstama kā Mazāzijas pilsēta Mira. Miras bīskaps Sv. Nikolajs pēc savas nāves 343. gadā patiešām tika apbedīts viņa vārdā nosauktā baznīcā, tomēr 1087. gadā, Krusta karu laikā viņa šķirstu atvēra, bet uzietos pīšļus itāļu tirgotāji un jūrnieki pārveda pāri jūrai uz Itāliju. Tas tika darīts, lai nepieļautu Sv. Nikolaja kapa nonākšanu musulmaņu rokās.
Pēc populārākās versijas par Miras bīskapa jauno mūža māju kļuva Sv. Nikolausa bazilika Bari pilsētā. Tā joprojām turpina uzskatīt vairums kristiešu, taču citi nostāsti vēsta, ka svētā kauli aizceļojuši uz Venēciju vai pat Īriju, kur noglabāti pie kādas pamestas baznīcas. Svēto pīšļi relikviju statusā viduslaikos deva arī ekonomisku efektu, jo uz vietu, kur tie glabājās, tradicionāli plūda lielas svētceļnieku masas, kas attiecīgās pilsētas un ciemus darīja turīgus. Arī Dienviditālijas pilsēta Bari ar Sv. Nikolaja kaulu palīdzību kļuva par nozīmīgu svētceļotāju galamērķi.
Ap 16. gadsimtu no leģendas par Sv. Nikolaju, kurš Kristus dzimšanas dienā esot slepus, anonīmi apdāvinājis Miras bērnus, izveidojās nostāsts par Santaklausu jeb Ziemassvētku vecīti, kurš Ziemassvētkos nes dāvanas.
Ritot izrakumiem Demrē, Antaljas vēstures pieminekļu pārvaldes vadītājs Džemils Karabairams un turku arheologi valsts presē ar lielu pārliecību klāsta, ka 1087. gadā uz Itāliju varētu būt aizvestas pavisam citas personas – kāda anonīma kristiešu garīdznieka – mirstīgās atliekas, kamēr īstās, Sv. Nikolaja, palikušas kriptā zem baznīcas. Tāpat tiek paustas cerības, ka svētā kaps tur būs neskarts. Tajā pat laikā zinātnieki vēl nemaz nav līdz pazemes telpai nonākuši, – lai to izdarītu, jāveic sarežģīts darbs uz jāizņem grīdas mozaīka, kas baznīcā ieklāta jaunākos laikos.
Tikmēr ziņa par “īsto Santaklausa kapu”, pasaulē tiek uztverta ar diezgan lielu skepsi. Piemēram, vācu laikraksta “Die Welt” uzskata, ka tas viss drīzāk ir tikai mēģinājums atdzīvināt tūrismu. Iekšpolitiskās situācijas un Sīrijas kara dēļ Turcijā šajā jomā pēdējos gados vērojama lejupslīde.
