Tūristi ielūr privātā dzīvē. Iedzīvotāji nezinot kļūst par “upuriem” 1
Daudzu pasaules valstu ekonomikā ļoti nozīmīgu lomu spēlē tūrisms, kas budžetu papildina ar ievērojamām naudas summām. Katru gadu ne mazums līdzekļu tiek tērēts konkrētu tūrisma piedāvājumu reklāmām, lai piesaistītu vēl vairāk ceļotāju, taču tā ir runga ar diviem galiem, jo dažviet jau šobrīd tūristu skaits ir pārāk liels un tie sāk traucēt ierasto dzīvi vietējiem iedzīvotājiem.
Visvairāk cieš tieši Eiropas valstis, jo Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) apkopotā informācija liecina, ka, piemēram, no 1,235 miljardiem ārzemju ceļojumu 2016. gadā 50 procenti bijuši uz Eiropu, kas nākotnē gan varētu nedaudz samazināties, strauji augot Āzijas tūrisma tirgum.
Negribam viņus vairs redzēt
Neskatoties uz to, ka tūristi dažādos veidos (ieejas biļetes, suvenīri, ēšana, dzeršana naktsmītnes) atstāj daudz naudas un rada jaunas darba vietas vietējiem, jo īpaši vasarā, daudzi lielo pilsētu iedzīvotāji ir neapmierināti un pat protestē pret to, ka tūristi maisās viņiem pa kājām.
Lūk, Katalonijas galvaspilsētā Barselonā (~ 1,6 milj. iedz.) pēdējo piecu gadu laikā tūristu skaits pieaudzis par apmēram 25 procentiem, tuvojoties 35 miljoniem gadā un paužot pilsētnieku neapmierinātību pret tūristiem vērstos grafiti zīmējumos pilsētas ielās. Pārapdzīvotības dēļ Horvātijas senā pilsēta Dubrovnika pat saņēmusi brīdinājumu no UNESCO, ka tā var pazaudēt Pasaules mantojuma statusu, ja situācija neuzlabosies. Tas pats notiek Venēcijā un Santonīni salā, kas daudzo ceļotāju dēļ pamazām sāk zaudēt savu šarmu.
Vietējo iedzīvotāju lielākie pārmetumi veltīti tūristu grupām, kas, plānojot, kurp doties, parasti apstājas ietves vidū, un pašportretu uzņēmējiem, kuri to mēģina darīt visneiedomājamākajās vietās, traucējot garāmgājējiem. Taču vēl nopietnāku kaitējumu antropoloģiskā slodze nodara vēsturiskajiem apskates objektiem, piemēram, faraonu kapenēm Ēģiptē un Siksta kapelai Vatikānā, kur, pat nelietojot zibspuldzes, cilvēku masas izstarotās siltuma enerģijas dēļ vien ilgtermiņā var rasties neatgriezeniski bojājumi senatnes vērtībām.
Tūristu bums līdzinās globālās sasilšanas efektam, kura regulējums, iespējams, būs neefektīvs, ceļot cenas ieejas biļetēm vai transporta iebraukšanai lielajās pilsētās, kas jau tā ir samērā augstas, teiksim, 300 eiro tūristu autobusam Venēcijā. Jo cilvēkus var mudināt neapmeklēt noteiktas vietas, bet ne aizliegt piepildīt savus sapņus.
Ar binokli guļamistabā
Dažkārt vietējie iedzīvotāji kļūst par kāda biznesa projekta ķīlniekiem, kā Londonas muzeja “Tate Modern” gadījumā, kas uzvarēja tiesā pret dzīvojamo māju kompleksa “Neo Bankside” iedzīvotāju prasību slēgt vai ierobežot pieeju muzeja skatu platformai, no kuras paredzēta Londonas apskate. Iedzīvotāji sūdzējās, ka “Tate Modern” apmeklētāji pārkāpj privātumu, vērojot, fotografējot un publicējot sociālajos tīklos viņu dzīvokļos notiekošo, taču daudzstāvu dzīvojamais nams tika uzbūvēts pēc tam, kad skatu platforma jau bija izveidota.
Tātad cilvēki apzinājās, kur viņi dzīvos. Uz to norādīja arī tiesa, iesakot dzīvokļu īpašniekiem izvēlēties citu dzīvesvietu, kur siena nav viens liels logs, vai nopirkt aizkarus. Lai arī uzraksti pie skatu platformas aicina neskatīties privātajā dzīvē, kurš gan laidīs garām tādu iespēju, ja viss redzams kā uz delnas. Turklāt uz to vēl tiesas procesa laikā provocēja mākslinieks Makss Zīdentofs, līdzās brīdinošajam uzrakstam kā instalāciju noliekot binokļus. Lieki teikt, ka pašlaik tieši skatu platforma ir muzeja visvairāk apmeklētā vieta.
“Manuprāt, šī tiesāšanās ir tikai tāda uzmanības pievēršana. Nekā īpaša, ko redzēt, tur nav, nekādas lūrētāju rindas arī nenovēroju vietā, kur skatam paveras redzamie dzīvokļi. Ja nebūtu uzrakstu, kas rosina īpaši neskatīties, nevienam tas nenāktu pat prātā, jo pārējais viss ir slēgts, tikai tāds trīsstūrveida izbīdījums visas mājas augstumā ir pilnīgi vaļā. Patiesībā visos stāvos izskatās vienkārši pat pēc mēbeļu ekspozīcijas. Ar draugiem nolēmām, ka māju projektējuši un apdzīvo ekshibicionisti – kur nu vēl labāk izrādīties,” vērtē Ieva Rozentāle, kura pati apmeklējusi Teita galeriju.
Kur pie mums kas līdzīgs?
Latvijā, šķiet, neatradīsim tik kliedzošus piemērus kā Lielbritānijā, tomēr ir vietas, kur vietējiem iedzīvotājiem ir pamats būt neapmierinātiem ar radušos situāciju, taču jāpiekāpjas sabiedriskā labuma dēļ. Piemēram, Ādažu militārā poligona, Rīgas lidostas vai Dienvidu tilta tuvumā dzīvojošajiem jāsamierinās ar trokšņu piesārņojumu. Taču atrodami piemēri, kur tieši otrādi – vietējie iedzīvotāji traucē tūrisma apskates objektiem un to saimniekiem.
Viena no tādām vietām atrodas Tukumā, kur sešstāvu dzīvojamās mājas cieši ieskauj Salmu muzeju – vienīgo šāda veida tūrisma objektu Eiropā, kuru pirms desmit gadiem izveidojusi Rītiņu ģimene. No vien pāris metru atstatumā esošo dzīvokļu logiem viss muzeja teritorijā notiekošais ir kā uz delnas, un dažkārt pāri žogam lido pudeles un citi atkritumi. Blakus esošajā spēļu laukumā mūzika un klaigas bieži vien pārspēj Salmu muzeja skaļāko apmeklētāju – skolēnu – sacelto troksni.
“Mūsu dzīvē nav nekāda privātuma. Ļoti jāpiedomā, ko un kā darīt pagalmā, jo nevaram zināt, kurā brīdī mums seko kāda modrā acis. Reiz pat bērnu rotaļas tika filmētas,” atklāj muzeja vadītāja Kristīne, kura teju no katra muzeja apmeklētāja saņemot līdzjūtības apliecinājumus.
“Šo situāciju nekādi nevaram mainīt, jo daudzstāvu māja tika uzbūvēta pēc tam, kad jau bijām sākuši te dzīvot. Protams, mēs varētu šo problēmu risināt, mainot dzīvesvietu, taču muzeja izveidē ieguldīts daudz darba un mīlestības, un tas guvis lielu ceļotāju ievērību ar smalkajiem autortehnikā veidotajiem darbiem.”
Problēma, kas vēl nav problēma
“Nedomāju, ka tūristu un sabiedrības negatīvā saskarsme pie mums ir problēma. Manuprāt, vienīgā vieta Latvijā, kur ceļotāju un vietējo iedzīvotāju mijiedarbība var kļūt problemātiska, ir Vecrīga un jūgendstila apbūve Alberta ielā. Rīga vēl ne tuvu nav sasniegusi tādu tūristu apjomu, ka varētu sākt filtrēt ārzemju ceļotāju plūsmu, un vispirms tai jākļūst pietiekami spēcīgai kā galamērķim. Neesmu redzējis nevienu aprēķinu, cik liels tūristu skaits mūsu galvaspilsētā varētu radīt problēmas mums pašiem. Šobrīd nieka 3,5 miljoni tūristu nakšņojumi gadā bažas nerada,” ir pārliecināts Biznesa augstskolas “Turība” asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš.
“Varbūt par to sāksim runāt, kad šis skaits tuvosies pieciem miljoniem, kas nemaz nav tik tāla nākotne. Tomēr Rīgai ir lieliska iespēja par to domāt laikus, veidojot alternatīvus maršrutus, lai novirzītu tūrisma plūsmu no populārākajām apskates vietām un nemēģinātu cīnīties ar sekām, kā tas šobrīd notiek Eiropas lielajās pilsētās. Cik man zināms, pašlaik Rīgā ir sākts darbs pie tūrisma stratēģijas atjaunošanas, un nepieciešama nopietna diskusija par tūrisma riskiem. Runājot par Tukumu, tur jau sabiedrība ir noraidījusi Jūrmalas lidostas projektu. Turpretī Cēsis un Liepāja ļoti veiksmīgi strādā pie tūrisma stratēģiskās attīstības. Pieļauju, ka šīs pilsētas veiksmīgi tiks galā ar tūristiem, kurus nevēlas redzēt Tukumā,” noslēdz profesors.
