Vairāk nekā 200 garšu! Jaunums – tūres pa Latvijas alus darītavām 0
Tieši pirms mēneša Rīgas alus kvartāls svinēja pirmā pastāvēšanas gada jubileju, un pa šo laiku Latvijā darīta alus garšu skaits te dubultojies, pārsniedzot divus simtus.
Alus kvartāla idejas autors ir Valmiermuižas alus darītavas vadītājs Aigars Ruņģis, kurš vienā piedāvājumā apvienojis trīs lielu, vēsturisku, bet mūsdienās tikpat kā vairs nezināmu alus brūžu (Kimmela, Kuncendorfa un Stricka) teritoriju, kur alus gars tomēr saglabājies, rodot vietu jaunām mazajām alus darbnīcām (“Labietis”, “Ziemeļu enkurs”, “Alķīmiķis”) un septiņiem alus bāriem, tostarp galvenajai koncepta vienotājai Valmiermuižas alus vēstniecībai, kurā vien var iegādāties ap simts dažādu alus šķirņu.
Pasākumam par godu ierobežotā apjomā tika izbrūvēts ne tikai īpašais Alus kvartāla jubilejas porteris, bet arī izveidots tūrisma maršruts – Latvijas alus darītavu tūre uz Vidzemes mazajām alus darītavām – Valmiermuižu, “Malduguni” un “Raiskumieti”.
Valmiermuiža – ar latvisko pašapziņu
Pasaule mainās, un līdzi tai jāmainās arī latviskajām tradīcijām, uzskata Alus tūres “vaininieks” Aigars Ruņģis, kura sapnis mūsdienu Latvijā alu padarīt par tādu dzērienu, kuru dzersim ne tikai Jāņos, bet arī latviskajos godos un pat gadumijā. Ar mērķtiecīgu darbu viņš neilgā laikā panācis, ka ap Valmiermuižas alus darītavu griežas varens alus popularitātes atvars, kurā tiek ierauti arī tie, kas agrāk par alus dzeršanu rauca degunu, bet nu novērtē izsmalcināta alus baudīšanu pie ikdienas maltītes.
Pirms trīspadsmit gadiem, meklējot vietu jaunai alus darītavai, Valmiermuiža tika izvēlēta ne tāpēc, ka Aigars ir dzimis valmierietis un savas pilsētas patriots, – šīs vietas vēsture atbilda viņa izpratnei par to, kur būtu jātop īsti latviskam alum.
“Savulaik tieši Valmiermuižā sākās brāļu draudžu darbība Latvijā. Te baltvāciete Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683–1750) atvēra pirmo hernhūtiešu skolotāju semināru, kurā pirmo reizi latviešiem latviski mācīja, kā kļūt par skolotājiem, pēc simts gadiem ļaujot ar lepnumu teikt, ka Vidzemē ir lielākais lasītpratēju skaits visā Ziemeļeiropā. Tēlaini izsakoties, Valmiermuiža bija tā vieta, kas ar izglītības palīdzību lika latviešiem iztaisnot muguras. Man bija svarīgi te veidot jaunu alus darītavu ar latvisku pašapziņu un jaunu alus kultūru, uzsverot, ka, pirmkārt, alus ir mūsu tautas svētku dzēriens, nevis piedeva pie hokeja skatīšanās, kas, protams, arī ir svētki, bet tikai pēc uzvarētas spēles. Mani iedvesmoja arī Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas prinča Pētera Augusta Frīdriha laiks, kad 1764. gadā viņš uzbūvēja medību pili Valmiermuižā, kur uzņēma smalkus viesus, būdams labi ieredzēts Krievijas impērijā. Likās, ka gaisotnes ziņā te jau kādreiz bijusi Parīze. Tā nu apvienojot latviešu alus tradīcijas ar smalkumu, man šķiet, ka alus varētu būt tikpat smalks dzēriens kā vīns un šampanietis.”
Lai tā patiešām būtu, nepieciešams arī atbilstošs trauks. Eksperimentējot Aigars Ruņģis nonācis pie glāzēm tulpes formā, kas vislabāk atklāj Valmiermuižas alus būtību, krāsas un garšas neatkārtojamo saskaņu.
“Malduguns” spēlējas ar garšām
Pavisam cita stila alus darītava ir “Malduguns” Raunā – gan raudzēšanas tehnoloģijas, gan saražotā apjoma un pasniegšanas veida ziņā. Es pat viņus nosauktu par sava veida aldariem huligāniem, jo provokatīvi ir ne tikai alus šķirņu nosaukumi (“Cilpa”, “Sānslīde”, “Vilkme”, “Zaļā bise”) un krāsainās jauno mākslinieku radītās etiķetes, bet arī pudeļu saturs ar ļoti savdabīgām garšām.
“Mūsu alus darītava tapa kā loģisks nākamais solis mūsu aizrautībai ar alu mājas apstākļos. Kad nonācām līdz divsimtlitrīgiem katliem, sapratām, ka pēdējais laiks šo rūpalu legalizēt, un te nu mēs esam. Ikdienā brūvējam dažādu veidu eilus, tomēr svarīgi ir arī eksperimenti ar visdažādākajām garšu niansēm. Līdzās parastajiem eiliem veidojam tādus, kuru sastāvā ir ķiploki, raudzēta bērzu sula, čili pipari, “Ķelmēnu” maize, “puerh” tēja, kūdras kūpināts iesals un citas tikpat neparastas piedevas. Turpinām meklēt jauno Latvijas garšu,” atklāj “Malduguns” aldaris Krišjānis Zeļģis.
Pirmajā brīdī, nogaršojot “Malduguns” brūvējumus, rodas jautājums, vai tā maz jāgaršo alum, jo pārāk labā atmiņā palikuši Valmiermuižā baudītie izsmalcinātie lāgeri. Tomēr šajā gadījumā salīdzināšana būs nevietā, jo Raunā tiek gatavoti eili un galvenā atšķirība starp eiliem un lāgeriem ir rūgšanas temperatūra. Eila raugs darbojas istabas temperatūrā no 12 līdz 20 grādiem, izdalot vairāk eļļas, esterus un līdz ar to bagātinot garšas buķeti, kas sākumā nepieredzējušam baudītājam var likties pārāk uzbāzīga vai pat netīkama.
Šādā veidā latvieši mājās jau izsenis brūvēja alu un no tiem laikiem kā tipiskākā saglabājusies “Senču alus” recepte. Lāgeris ir radies vēlāk – līdz ar nepieciešamību saglabāt alus kvalitāti, neļaujot tam siltumā priekšlaicīgi saskābt, un rūgšana notiek zemākā temperatūrā – no 7 līdz 12 grādiem, iegūstot “tīrāku” alu jeb, aldaru valodā runājot, garšā vieglāku un sajūtās kraukšķīgāku. Latvijas alus tūres mērķis tieši ir atklāt šīs dažādās alus garšas un saprast savu gaumi, jo vieniem garšos gaišais, citiem tumšais alus, filtrētais vai nefiltrētais, eils vai lāgeris, un tas ir tikai normāli.
Tradicionāli laikmetīgais “Raiskumietis”
Alus darītava “Raiskumietis” atrodas Raiskuma centrā agrākās maizes ceptuves “Doniņa” ēkā, kas tikusi uzbūvēta 1905. gadā kā graudu kalte. Tagad te top gan gaišais, gan tumšais alus. Dzintaraino nokrāsu alum piešķir ar malku kurināms vārāmais katls, iejavošanai un raudzēšanai izmantotie ozolkoka kubli, bet dabisko dzidrumu un dzirkstīgumu – lēnais nogatavināšanas process.
“Vēstures avotos glabājas ziņas par Rīgas juristu fon Fēgezaku, kurš pie Cēsīm uzbūvējis Raiskuma krogu un krodziniekam licis tirgot vietējo alu. Juku laikos brūvēšana pārtrūkusi, bet mēs pēc vecām receptēm sākām taisīt mājas alu pirms četriem gadiem. Mums ir svarīgi atklāt reģiona garšas pēc iespējas plašākam alus baudītāju lokam – tāpēc veltām savus spēkus ne tikai alus brūvēšanai, bet arī senā maizes krāsnī cepam sātīgu Latvijas maizi un uz vietas arī kūpinām gaļu. Tās ir klasiskas garšas, kuras papildina viena otru, un to visu iespējams nobaudīt, ciemojoties mūsu alus darītavā,” teic alus brūža “Raiskumietis” saimnieks Donāts Čudorāns.
Rīgas Alus kvartāls
* Adrese: Rīga, Aristida Briāna iela 9a.
* Pirms simts gadiem netālu viena no otras atradušās trīs lielas un slavenas alus darītavas – “Bier und Porterbrauerei und Malzfabrik C. Stritzky” A. Briāna ielā, “C. L. Kymmel” Bruņinieku un Valdemāra ielas stūrī un “Bierbrauerei Gust. Kuntzendorff” Matīsa ielas sākumā.
* Šobrīd ar mērķi popularizēt Latvijā darītu alu pasaulē Alus kvartālā apvienojušies desmit krogi – “Valmiermuižas alus vēstniecība”, “Labietis”, “Ziemeļu Enkurs”, “Taka”, “Walters&Grapa”, “Vest”, “Autentika”, “Zobens un Lemess”, “Alķīmiķis” un “Kaņepes kultūras centrs”.
* Alus kvartāla tūres notiek otrdienās un trešdienās no plkst. 18, ilgums – līdz četrām stundām.
Latvijas alus tūre
* Paredzēta 5–15 cilvēku grupām, visas dienas programmā iekļautas ekskursijas un degustācijas trīs alus darītavās, vairāku kārtu pusdienas un launags, transports.
* Jāpiesakās Valmiermuižas alus darītavā.
