“Balttour” secinājumi: Tūrisma tirgus – (ne) prognozējami mainīgs 0
Aizvadītās nedēļas nogalē Ķīpsalas izstāžu halles bija atvēlētas tradicionālā tūrisma gadatirgus “Balttour” norisēm. Trīs dienās izstādi apmeklēja 28 364 interesenti – mazliet vairāk nekā pērn.
Cilvēki nesteidzās, vairāk laika veltīja sarunām ar ceļojumu konsultantiem, tūrisma informācijas centru (TIC) darbiniekiem un bez vajadzības nekrāva tūrisma materiālus savās somās līdzņemšanai, kā varēja novērot agrāk.
Mazāk bija izrādīšanās, vairāk viesmīlības Latvijas novadu stendos, kur tika piedāvāts arī cienāties ar vietējo ražotāju produkciju, piemēram, Rojas novada zivjmaizītes izķēra vienā rāvienā.
Ļaudis stāvēja pagarās rindās pie Jūrmalas sanatoriju stendiem, kas solīja no 10% līdz pat 40% atlaides rehabilitāciju programmu pirkumiem tikai izstādes dienās.
Gudrāki ceļotāji – prātīgāki tūrisma uzņēmēji
Apmeklēju “Balttour” izstādes teju divdesmit gadus, un salīdzinot pa šo laiku daudz kas mainījies. Vēl gadsimtu mijā tūrisma pakalpojumu sniedzēji par katru cenu (grezni stendi, netradicionālas aktivitātes, priekšnesumi) centās piesaistīt apmeklētāju uzmanību un izpatikt visiem, bet “Balttour 2020” skaidri iezīmējās tendence bez liekas pompozitātes uzrunāt tieši savu ceļotāju.
Arī šajā izstādē bija vērojama novadu apvienošanās kopīgā tūrisma piedāvājumā, piemēram, Zemgale, Latgale un Pierīga (exitriga.lv), iesaistot ne tikai tuvākos – Mārupi, Ķekavu, Ropažus, Ādažus, Stopiņus, Garkalni, Salaspili, Olaini, Babīti –, bet arī tālākos (līdz ~ 50 km no Rīgas) novadus – Ikšķili, Baldoni, Ķegumu, Ogri un Lielvārdi.
Arī dažas lielās pilsētas (Daugavpils, Ventspils) bija lēmušas izcelties īpaši. Tomēr Cēsu un citkārt jau no tālienes pamanāmo Liepājas stendu šoreiz neatradu.
“21. gadsimtā mainās veidi, kā tiek uzrunāti cilvēki ne tikai tūrismā, bet arī citās nozarēs, tādēļ saskaņā ar pašvaldībā pieņemto mārketinga plānu Liepāja turpmāk lielāku uzsvaru liks uz savas mērķauditorijas sasniegšanu interneta vidē, kur rezultāti ir precīzāk izmērāmi un iespējams daudz operatīvāk sekot līdzi katram izlietotajam eiro,” skaidro Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle Inta Šoriņa.
Ķīnas vietā… Kanāriju salas
Ļoti nozīmīgu lomu veiksmīgā Latvijas tūrisma nozares attīstībā spēlē nacionālā lidsabiedrība “Air Baltic”, kas no Rīgas piedāvā 70 tiešos lidojumus uz dažādiem galamērķiem Eiropā un Tuvajos Austrumos, uzsver “Tez tour” ģenerāldirektors Baltijas valstīs Konstantīns Paļgovs.
“Kopā ar citu aviokompāniju piedāvājumiem no Latvijas galvaspilsētas var aizlidot uz vairāk nekā simts galamērķiem, kas ir ievērojams skaits, ko izmanto arī mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši, jo no Tallinas, Viļņas un Kauņas pārsvarā lido tikai čarterreisi.
Rīgai ir visas priekšrocības, lai kļūtu par Baltijas tūrisma līderi – ideāls ģeogrāfiskais novietojums, laba gaisa satiksme, augsta līmeņa viesnīcu un restorānu serviss, jūra.”
Jaunais gads iesākās ar satraucošām ziņām no Ķīnas, kur parādījās un strauji sāka izplatīties līdz šim nezināmais koronavīruss, mēneša laikā paņemot simtiem dzīvību. Bez šaubām, tas izjauca arī daudzu ceļotāju un Latvijas tūrfirmu plānus.
K. Paļgovs prognozē ievērojamu tūrisma plūsmas kritumu Āzijas virzienā un tam sekojošu pieaugumu Vidusjūras kūrortos.
Lai ceļotājiem piedāvātu alternatīvu, “Tez tour” šoruden atklās tiešos atpūtas lidojumus uz Laspalmasu de Grankanāriju (Kanāriju salās), kur ir stabili silts klimats (vidēji +21 oC ziemā, +33 oC vasarā) un labs serviss.
Brauc mazākās grupās
“Kopējā izejošā tūrisma tendence ir grupu skaitliska samazināšanās. Pirms desmit piecpadsmit gadiem daudzām tūrfirmām grūtības nesagādāja savākt četrdesmit un vairāk tūristu vienā autobusā, bet šobrīd 25–30 ceļotāju piesaiste konkrētajam galamērķim jau kļuvusi teju par neiespējamo misiju,” norāda tūraģentūras “Jēkaba ceļojumi” vadītājs Uldis Alksnis. Piemēram, “Jēkaba ceļojumi” uz pieprasītākajiem galamērķiem (Islande, Portugāle, Spānija, Jaunzēlande u.c.) organizē astoņu deviņu cilvēku grupas, kurās viens no viņiem ir grupas vadītājs, gids un šoferis vienā personā, īrējot uz vietas vieglo pasažieru busiņu.
Uldis Alksnis atklāj, ka rudenī gaidāms kāds ļoti interesants pasākums Irānā: “Persiešu valodā ir pārtulkota Imanta Ziedoņa dzeja, un tūrisma grupas braucienu esam saskaņojuši ar šīs dzejas grāmatas atvēršanas svētkiem. Tas būs unikāls notikums ne tikai latviešu literatūras, bet arī atjaunotās Latvijas tūrisma vēsturē.”
Vikingiem pa pēdām
Kokneses novada stendā satiku uzņēmēju, senlaiku kuģošanas entuziastu Arvīdu Apfelbaumu, kurš pastāstīja par šovasar gaidāmo vikingu kuģa ekspedīciju no Daugavas līdz Melnajai jūrai, izpētot seno vikingu ūdensceļu no varjagiem uz grieķiem.
Brauciens ilgs vairāk nekā mēnesi un būs sadalīts divos posmos: pirmajā ekspedīcijas dalībnieki pa Daugavas pieteku Kaspļu (Baltkrievijā) un vēl vairākām citām mazajām upītēm ar kanoe laiviņām dosies līdz Dņeprai.
“Dņeprā turpināsim laivot, līdz beigsies tas upes posms, kas ir Baltkrievijas–Ukrainas robeža. Tur uz ziemeļiem no Kijevas mūs sagaidīs vikingu kuģis “Nameisis”, ar kuru mērosim atlikušos aptuveni tūkstoš kilometrus līdz Melnajai jūrai,” atklāja Apfelbaums.
Šī ekspedīcija ir turpinājums Daugavas izpētes braucienam no tās iztekas Valdaja augstienē (Krievijā) līdz Baltijas jūrai (2014). Piedalīsies komanda četru līdz sešu cilvēku sastāvā, ieskaitot kuģa kapteini un videooperatoru no iepriekšējās ekspedīcijas.
